Bija sūdīgi. Aizgāju pie daktera. Diagnozē viņš ierakstīja tavu vārdu….

Kritiķis ir cilvēks, kas zina ceļu, bet nemāk braukt.

Publicēts: 22.09.10 | Sadaļa: blogs

Taču ir cilvēks, kas ne ceļu zin, ne braukt māk, bet tikai nojauš to, kur grib nokļūt!

Jau kādu laiciņu Ainārs skaļi klaigā, organizē preses konferences, nolīgst žurnālistus, kuri tiražē informāciju par to, ka zaļie bremzē ekonomiku, ka plāno bloķēt Baltijas jūras Irbes šaurumu un tādejādi netiks kuģi uz Rīgas ostu. Pilnīgas stulbības!!! Lūk daži argumenti kādēļ:

1) Šobrīd kuģi līdz Rīgas ostai tiek. Un tiek pat PANAMAX tipa kuģi(pats Šlesers ar to lielās). Taču ar pilnu iegrimi tikai līdz Žurku salai, jo tālāk Daugava nav pietiekami dziļa. Tātad vajadzība rakt Irbes šaurumu vēl dzilāku nav, jo Daugava nav pietiekami dziļa. Ja Daugavu padziļinās, tad vienalga nav lietderīgi to rakt dzilāku kā tas ir pie Žurku salas(14m šobrīd). Tātad nekāda kuģu kustība šobrīd apdraudēta nav.

2) Pieņemsim, ka kādreiz būs Irbes šaurumā jāpadziļina. Neviens normatīvais akts šobrīd neaizliedz veikt padziļināšanas darbus Irbes šaurumā, bet darbības ir jāsaskaņo un jādabū nepieciešamās atlaujas. Tieši tādas pat atļaujas jau osta kārto šodien, kad padzilina Daugavu. Šis ir Šleseram vissāpigākais punkts, jo viņš nekad, neko iepriekš necenšas saskaņot, bet dara pēc izpratnes un pēc tam samaksā sodu. Parasti iepriekš neizplāno un nesaskaņo un necnšas ievērot likumus. Viņš tikai zina, ko vēlas un šķūrē tajā virzienā pārkāpjot jebkādas loģikas un tiesiskās normas.

3) Likumā par ostām ir noteikts, ka “Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšana” un likumā ir arī noteikts, ka ostas robežas ir apstiprinātas ostas valdē, Rīgas domē un Ministru kabinetā. Šobrīd nav neviens lēmums, kas noteiktu, ka Rīgas ostas robežās būtu arī Irbes šaurums. Attiecīgi, ja osta arī gribētu ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties, lai padziļinātu Irbes šaurumu, tad to likums aizliedz! Tātad jāmaina likums vai arī Ministru kabinetam jālemj, ka to dara kāds cits. Ja Kabinets lemj, tad, kur ir problēma? Lemj, iegust vajadzīgās atlaujas un sāk rakt.

4) Šobrīd Irbes šaurumā seklākās vietas ir ieprietim Miķeļbākai, kur uz kuģu ceļa mazākais dziļums pa kādu šobrīd kuģo ir 16,9 metri. Līdzās atrodas arī nelielas kaudzītes, kuras kuģošanas ērtības labad varētu norakt, taču nekad vēsturē nav traucējušas.

5) Pasaules tendences rāda, ka kuģu būvniecība pāriet uz mazākas iegrimes kuģiem, jo problēmas ir daudzās vietās pasaulē, kur iegrimes dzilums rada problēmas. Tātad minēt to, ka kuģi turpmāk arī netiks ir muļķīgi, jo tendences rāda pretējo.

6) Ainārs min arī to, ka mazajām ostām ir problēmas ar NATURA2000. Neviena no mazajām ostām nav NATURA 2000 teritorijā! Iegrime mazajās ostās ir uz pusi mazāka kā Rīgā. Tātad problēma mazo ostu kugiem ar Irbes šaurumu vispār nepastāv.
Šobrīd Irbes šaurumā ir divi ceļi kā kuģi pārvietojas – garākais, kas ir arī dziļāks(Ieprietim Miķeļbākai, pagriežas gandrīz perpendikulāri krastam, gar Irbes bāku un iet Zviedrijas virzienā un vēlāk atkal apakaļ Ventspils virzienā) un otrs ir īsākais, kas iet visnotaļ paralēli krastam, kur dziļums ir mazāks. Divi ceļi tādēļ, ka mazie kuģi iet pa taisno, bet lielie apkārt. Tātad vēlme nākotnē varētu būt padziļināt to, kas iet pa taisno. Kā arī jāparedz līdzekļi dziļuma uzturēšanai. Aptuvenie aprēķini ir tādi, ka jāpadziļina būtu apmēram 5,5 jūras jūdzes garumā un šobrīd vēl speciālisti cīnās ar viedokļiem par platumu. Citi saka, ka apmēram 1000 metru, citi, ka uz pusi mazāk. Lai vai kā, ja 5,5 jūdzes garu un 1 km platu, tad tie ir apmēram 45 miljoni kubikmetru, kas būtu jāizsmeļ. Šobrīd padziļināšanas izmaksas šādiem darbiem ir no 8 – 15 Ls pa kubikmetru. Tātad 360 miljoni līdz pat 675 miljoniem latu!!!. Kaut vai, ja kuģu ceļu taisa uz pusi šaurāku, tad šīs summas svārstitos no 180 – 337 miljoniem latu. No kurienes Rīgas Brīvostai tāda nauda un cik gados tāda atpelnītos? Neatpelnītos nekad, jo par šo naudu tiktu “uzpulēts” kanāls, bet lielāki kuģi dēļ šādiem uzlabojumiem tāpat nenāks.

Tātad kārtējo reizi parādās secinājums – mērķi redz, bet ne braukt māk, ne ceļu zina. Un arī mērķis šoreiz ir nepamatots. Taču kāda jezga sacelta……..!!!

Tā visa ir uzmanības piesaistīšana, nevis lietišķa saruna.
Pat šodien uz Latvijas ostas padomi ieradās vairākas kameras un gaidīja tieši zvaigznes Šlesera uznācienu. Un neinteresēja žurnālistiem jautājums ne par Baltkrievijas dzelzceļa tranzītu, ne par attiecībām transporta jomā ar Krieviju, bet tieši NATURA 2000. Pēc visas skaļās klaigāšanas par nacionālajām interesēm balsojuma rezultātā šis jautājums tāpat beidzās ne pa Šlesera prātam, jo nobalsoja pret viņa populismu.

Un nevajag uzķerties uz Latvijas uzņēmēju glābējiem – savu uzņēmumu glābšanu jā, bet nogremdējot citus. Jeb bizness uz citu rēķina, nevis godīgi konkurējot. Ja šīs investīcijas, kuras plānotas nevajadzigā padziļināšanā tiktu ieguldītas dzelzceļā, autoceļos, pievadzcelos un komunikācijā, lai uzņēmējiem nebūtu jāgaida uz elektrības pievilkšanu, tad patiešām būtu redzama ekonomiskā attistība. Mums jau ir viena Daugavas racēju partija.:-))

googleearth_image

Viesturs Silenieks