Gudrs cilvēks dzird vienu vārdu, bet saprot divus

Pārgājiens: Dzelzs avots, Līču-Laņģu klintis un tajās atrodošās alas, Grīviņu iezies, Lodes mālu karjers

Publicēts: 31.10.12 | Sadaļa: blogs

03.novembris.2012.

Starts 09:00 no Lodes ķieģeļu fabrikas autostāvvietas.

Ejamais attālums no 8 km.

Ēšana – līdzi ņemtās maizītes, dzērieni.

Vēlams – nūjas, starta/beigu punktā atstāts maiņas apģērbs un apavi, lukturītis.

Būs daudz jākāpj, jāsvīst, zari skrāpēs seju, dubļi smelsies zābakos (šī rindiņa domāta tiem, kas šo izlasot nepiebiedrosies:-).)

Objektu Apraksts: (Informācija no dažādiem nepārbaudītiem avotiem)

Līču-Laņģu klintis atrodas Gaujas NP ziemeļdaļā (dabas lieguma zonā un neitrālajā zonā) pie apdzīvotas vieta Liepa, Priekuļu novadā. Tās izvietojušās Gaujas kreisajā pamatkrastā, gandrīz km no Gaujas.

Līču-Laņģu klintis atrodas pie DA plānā norādītās perspektīvās dabas takas gar Gaujas kreiso krastu posmā no Valmieras uz Cēsīm. Līču-Laņģu klintis ir smilšakmeņu atsegumu komplekss ar vairākām alām un avotiem. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 m augstas un ap 200 m platas smilšakmens klintis. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11m augstas. Kopumā Līču – Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Kopā klinšu sistēma ir apm. kilometru gara, kaut arī  lielā daļā klintis neatsedzas.

Dabas vērtības

Lielākā dabas vērtība ir pašas klintis- vienas no lielākajām klinšu sistēmam Latvijā, kas ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzie avoti un to radītās alas. Piemēram, Līču klinšu Z galā atrodas dažus metrus plata, līdz 7,5 m dziļa, ap 20 m gara aiza, kuras galā ir ap 9 m gara ala. Aizā vēl ir otra 6 m gara ala ar avotu, ala atrodas 2 m virs aizas grīdas. Avots atradis izeju

Līču-Laņģu klintis ir vienas no Gaujas NP floristiski savdabīgākajiem smilšakmens atsegumiem. Tās ir vienīgā zināmā atradne Latvijā sūnu sugai sprogainai svītrainei Rhabdoweisia crispata. Tur atrasta arī  alu spulgsūna Schistostega pennata.blakus alai, tas zveido skanīgu strautu, kas pa dziļu gultni aiztek uz Gauju. Bezdibeņa avota (lielā Laņģu) ala ir 48 m gara, bīstama ala, kurai nav dibena – tās dibenu veido Bezdibeņa avots -vismaz 4 m dziļš avota ūdens. Smilšakmens alās ziemo sikspārņi.

Dažādu autoru foto:

no images were found

Līču Apakšala

Saukta arī: Līču avotala. Līču klinšu pakājē lejpus aizas. Iztek avots. Ala ļoti zema un šaura, taču tās l = 12 m. Krāsaina ala.

Līču aizas niša – ala

Līču klinšu augšgalā avots kādreiz izveidojis lielu alu, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies aizā ar 8 m augstām sienām. Aizas galā saglabājusies šaura ala, kuras l = 9 m kopā ar klints pārkari. Augšā pašā pārkarē arī ir ala ar trīs caurumiem.

Līču Augšala

Līču klintīs lejpus aizas, virs avotalas. Šaura, plaisveidīga, sausa ala, kura atrodas samērā augstu klintī un kuras l = 7 m.

Lielā Laņģu ala

Lielākā ala Laņģu klintīs, apm. 50 m lejpus Vidējās Laņģu alas, tajā bija lielākais pazemes ūdenskritums Latvijā (h = 0,5 m), kurš vairs nefunkcionē, jo no alas izplūstošais spēcīgais avots tek pa citu gultni. Visu eju l = 48 m, pl = 6 m, bet h = 1,5 m (1989.g. mērījumi), tagad ala varētu būt lielāka, h = 2 m.

Noteikti šī ir viena no iespaidīgākajām Latvijas alām.

Bezdibeņa avota ala

Gaujas kreisā pamatkrasta Līču – Laņģu klinšu vidusdaļā (Laņģu klintīs). Augšējā no Laņģu alām. Unikāls dabas veidojums, ko izveidojis no alas izplūstošs avots – ala ir kā kupolveida baseins ar cauru grīdu. Alas iekšienē – aka, kuras dziļums agrāk pārsniedzis 4 m. Tagad, šķiet, tā aizsērējusi. Alas l = 5 m.

Baižu ala

Nišveidīga smilšakmens ala Gaujas kreisajā pamatkrastā lejpus Lodes, Baižu iezī, apm. 1 km lejpus Laņģu klintīm, virs vecupes, l = 3,2 m, pl = 2,4 m, h < 1,3 m.

Lodes Bruņuzivju iegula

Nogulumu izgulsnēšanās laikā šeit atradusies ar barības vielām ļoti bagāta deltas lagūna.

Bruņuzivis atrodas Gaujas svītas nogulumos. Izdarot pētījumus ģeologs V. Kuršs 30 m garā un 20 m platā gaišu aleirītisku mālu lēcā atrada apm. 340 milj. gadu senu, augšdevona bruņuzivju un bārkšspuru zivju kapsētu. Mālu lēcā, kas ieguļ 7 – 8 m dziļumā no zemes virsmas atrada pilnīgi veselus zivju skeletus, kas pieder trim sugām – Asterolepis ornata Eichw., Lacognathus panderi Gross un Panderichthys rhombolepis Gross. Bez tam te sastopamas augu atliekas, piemēram Racophyton sp. indet. Tas bija pirmais veselu bruņuzivju atradums pasaulē, par kuru izskatu līdz tam daudz nezināja, kā arī tika precizēts bārkšspuru zivju izskats. Te atrastie pārakmeņojumi ir visas bijušās PSRS muzejos, stends ir arī Dabas muzejā. Dabiskos apstākļos māla lēcas vairs nav saglabājušās, kaut arī interesanti atradumi te ir ļoti bieži.

Lodes mālu karjerā vēl interesants ir lieliskais nogulumu ritmiskums – slāņa apakšdaļā 20 – 25 cm biezs, uz augšu – samazinās līdz 5 – 7 cm. Ritmu apakšējā daļā atrastas seno paparžu Archeopteris un Rhacophyton atliekas. Te ārkārtīgi labi arī saglabājušās zivju atliekas.

Lodes karjerā esošie nogulumi veidojušies, kad tas atradies ekvatoriālajā joslā. Iespējams, te bijusi pasātu josla ar sezonālu nokrišņu sadalījumu. Zivju kapsēta varēja rasties tad, ja ilgstoši nepieplūda svaigs ūdens, un beidzās skābeklis.

Kopumā karjerā atrastas 14 zivju un agnatu sugu atliekas, vairāki bezmugurkaulnieki, septiņu sugu augu makro- un mikroatliekas (Kuršs et al. 1999; Forey et al. 2000, Zupiņš, 2001). Mugurkaulniekus pārstāv Psammolepis alata Mark-Kurik, Psammolepis paradox Agassiz; zivis: Asterolepis ornata Eichwald sensu Agassiz, Lodeacanthus gaujicus Upeniece, Glyptolepis baltica Gross, Laccognathuspanderi Gross, Strunius sp. nov., Latvius sp. nov., Eusthenopteron kurshi Zupiņš, neidentificēta suga, celekants Miguashaia grossi Forey, Ahlberg, Lukševičs et Zupiņš, Panderichthys rhombolepis (Gross), neidentificēta plaušzivs, Cheirolepis sp. Īpaši labi zivju atliekas saglabājušās vecupju ieplaku smalkajos mālos. Vietām atrod īpaši blīvas zivju koncentrācijas vietas, kur saglabājušies simtiem veselu Asterolepis ornata vai Laccognathus panderi skeletus, kā arī agnatu Panderichthys rhombolepis un Eusthenopteron kurshi skeleti. Lieliski saglabājušās zivju atliekas ļauj veikt precīzus senās dzīvības pētījumus. I. Upeniece pētījusi zivju mazuļu kapsētas – pamatā Asterolepis ornata mazuļi,kā arī Lodeacanthus gaujicus mazuļus. Atrodami arī citu sugu zivju mazuļi.

Bezmugurkaulnieki vēl nav kārtīgi pētīti. Te nav sastopami tipiski jūras organismi – koraļļi, brahiopodi un ehinodermi. Posmkājus pārstāv vēžveidīgie (Mysidacea, Conchostraca, Ostracoda) un retākie eiripterīdi (Merostomata). Mysidacea vēzīši (ap 1 cm garas garneles) acīmredzot pieder pie jaunas sugas un karjerā atrodami tūkstošiem. Neparasts atradums ir parazītiskie plakantārpi (Platyhelminthes). Lodes karjers ir vienīgais pasaulē, kur tie atrasti fosilā veidā (Upeniece, 1998). Plakano tārpu atliekas lielākoties ir āķi, ar kuriem tie ieķērās jaunjās plakodermās, akantodos.

Augu atliekas: progimnospermi Archaeopteris fissilis Schalh. un Archaeopteris sp., primitīva paparde Svalbardia polymorpha Hoeg., kā arī aļģe (?) Platyphyllum sp., Trochiliscus (?) sp. etc (Kuršs et al., 1999)

Lodes karjers sastāv no vairākiem litoloģiskajiem tipiem. Sastopamas nelielas smilšakmeņu starpkārtas – tie ir smalkgraudaini, veidojušies lēnās straumēs. Bieži satur zivju atliekas. Mālsmilts karjerā dominē, tas ir sarkanīgs, vietām zaļgani plankumi. Smilšmāls veido līdz 2 – 3 m biezus slāņus koši sarkanā krāsā. Lodes karjerā atrod arī unikālus dzeltenpelēkus ļoti smalkus mālus, kuri izgulsnēti smalkos slānīšos, kas veido ritmus. Karjerā vērojamas raksturīgas vecupju tipa ieplakas. Nogulumi liecina par ārkārtīgi rāmu hidrogrāfisko režīmu. Sastopamas fosfātu konkrēcijas līdz 7 cm diametrā. Daudz konkrēciju veidojušās ap zivju atliekām. Fosfātu konkrēcijas satur daudz retzemju elementu, piemēram, ceriju. Ap vecupju ieplakām sastopamas arī dzels – fosfātu konkrēcijas, kas satur molibdēnu, kobaltu, svinu, bet ne retzemju elementus. Smilšainajos starpslāņos ir melni piķaini urāna – molibdēna kliedņi. Šo kliedņu radioaktivitāte nesasniedz bīstamu līmeni.

 

Viesturs Silenieks