Visneuzpērkamākā vara ir nāve

Kāds ir transporta radītais piesārņojums un ko no tā secināt

Publicēts: 4.12.14 | Sadaļa: blogs

Beidzamā laikā arvien aktuālāka kļūst tēma par gaisa piesārņojumu Rīgas centrā. Ir skaidrs tas, ka, ja gaisa piesārņojums netiks mazināts, tad būs jāmaksā soda nauda. Pie kam, soda nauda būs jāmaksā aptuveni 500’000 EUR un pēc tam par katru dienu, kad ir piesārņojums, līdz brīdim, kad tas tiks novērsts. Rīgas centrā nenoliedzami vainīgais gaisa piesārņojumā ir transports un to apliecina divu monitoringa staciju – Brīvības un Valdemāra ielā rādījumi. Tādēļ ir vairākas iespējas – slēgt ielas, mazināt kaut kādā veidā piesārņojuma cēloņu ietekmi, piemēram laist tikai mašīnas ar mazu piesārņojumu, slēgt vienu joslu mašīnām, laist tikai sabiedrisko transportu, laist sabiedrisko un vieglo pa vienu joslu un vēl papildus veidot joslas velosipēdistiem, apzaļumot ēkas ar vīteņiem, stādīt krūmus un kokus, laistīt un skalot visu piesārņojumu kanalizācijā – jūrā. Vai jebkāda cita veida darbības, kas samazina piesārņojumu un novērš tā izplatību.

Nereti ir dzirdēts sakām, ka velosipēds ir pilnīgi videi nekaitīgs transporta līdzeklis. Var dzirdēt arī daudzus sakām, ka dēļ velo joslām sastrēgumi ir lielāki un tādēļ gaisa piesārņojums ir daudz lielāks. Palūdzu zinātniekam Jānim Kleperim apkopot vienā tabulā no kā rodas gaisa piesārņojums un kāda ir tā ietekme.

Piesārņojuma veids

Braucošs auto*

Sastrēgumā

stāvošs auto#

Braucošs

velosipēds

 Riepu diluma putekļi (PM10)  0.008 g/km    
 Ceļa seguma diluma putekļi  0.08 g/km    
 Atkritumi uz ceļa – smiltis, sāls u.c. putekļi  0.9 g/kg    0.009g/km
 Bremžu uzliku un disku dilšanas putekļi  0.012 g/km          –
 Motora izgarojumi GOS (CxHy savienojumi)  0.05 g/km  0.05 g/km        –
 Izplūdes gāzes:       
Kvēpi PM10   0.019 g/km  0.063 g/kg        –
CO   0.282 g/km  1.13 g/km        –
NO  0.307 g/km  0.63 g/km        –
GOS (CxHy  0.04 g/km  0.11 g/km        –
SO  0.19 g/km  0.32 g/km        –

CO

 132 g/km  231 g/km  16 g/km
Degvielas patēriņš  47.5 g/km  78.9 g/km  4 kkalorijas

No šīs informācijas izriet, ka piesārņojums no mašīnām ir ne tikai izplūdes gāzes, bet dažāda veida putekļi un izgarojumi, un tie pārsvarā rodas tikai braucošām mašīnām. Vēl sliktāk ir tas, ja ir nevienmērīga satiksme, tādēļ mašīnas bremzē, strauji gāzē uzsākot braukt un ar braucošas mašīnas radīto piesārņojumu ar vēju paceļ gaisā. Ielas var laistīt, taču tas nenovērš piesārņojuma avotu, bet gan to visu noskalo kanalizācijā. Atkarībā no ielas plautma risinājumi var būt dažādi.

*Par pamatu ir ņemts vieglais auto ar dīzeļdzinēju <2.0 litri, atbilst EUROIV klasei (izgatavots pēc 2005. g.); ātrums 50 km/h;

#Sastrēgumā stāvošs auto – šoferis ik pa mirklim uzgāzē, lai dažus metrus pabrauktu, vidējais ātrums 5 km/h;

Kvēpi (PM10, PM2.5, PM1.0), CO, NO2 – kaitīgi cilvēku veselībai un apkārtējai videi, veicina globālo sasilšanu;

CO2 – cilvēku veselībai un videi nekaitīgs, veicina globālo sasilšanu

Izmantotā literatūra:

1. Uzvirpuļojumi (re-suspensija) no transporta: http://www.lvaf.gov.lv/faili/petijumi/3_transport_lasit_talak.pdf

2. Emisijas no transporta: http://www.fi.lt/afch/roademiscalc.php?lang=en

3. CO2 emisijas rēķina no sadedzinātās degvielas: http://www.ecoscore.be/en/how-calculate-co2-emission-level-fuel-consumption

Diesel:

1 liter of diesel weighs 835 grammes. Diesel consist for 86,2% of carbon, or 720 grammes of carbon per liter diesel. In order to combust this carbon to CO2, 1920 grammes of oxygen is needed. The sum is then 720 + 1920 = 2640 grammes of CO2/liter diesel. An average consumption of 5 liters/100 km then corresponds to 5 l x 2640 g/l / 100 (per km) = 132 g CO2/km.

4. Velobraucēja emisijas:

http://www.ecf.com/wp-content/uploads/ECF_BROCHURE_EN_planche.pdf

Viesturs Silenieks