Aptaujas rezultāti par Latvijas iedzīvotāju motivāciju pārvietoties ar velosipēdu
Publicēts: 28.05.19 | Sadaļa: blogs
2019.gada Maijā tika veikta aptauja (aptaujas anketa šeit), kuras mērķis bija noskaidrot kāda ir cilvēku primārā motivācija pārvietoties ar velosipēdu. Sabiedrībā valda visdažādākie uzskati – pārsvarā tas ir nabadzības pēc, nevar atļauties braukt ar mašīnu, prieka pēc, izklaide, sports, zaļā pārliecība, jeb vides aizsardzības pēc, ātrāk, veselīgāk utt. Šāda veida aptaujas ir veiktas arī citās valstīs un visur aptauju rezultāti ir diezgan līdzīgi, ja skatās sadalījuma ziņā. Mēdz atšķirties tikai procentuālais sadalījums.
Dānijā, Kopenhāgenā veiktā aptauja parādīja, ka 56% no riteņbraucējiem, izvēlas braukt ar velosipēdu, jo tas ir ātri. 19% izvēlas braukt ar velosipēdu, jo tā uzlabo veselību, 6%, ka lēti, bet tikai 1%, ka tā var glābt planētu, jeb vides aizsardzības nolūkā.
Interesanti ir apskatīties kāda ir Latvijas iedzīvotāju pamata motivācija pārvietoties ar velosipēdu. Tādēļ tika aptaujāti 1177 cilvēki gan tādi, kas pārvietojas ar velosipēdu pilsētā, gan tādi, kas pārsvarā pārvietojas pa ciematiem, gan tādi, kas pārsvarā pa lielceļiem un lauku ceļiem. Motivācijas tiešām ir atšķirīgas starp to, kur cilvēki pārvietojas un tas ir diezgan saprotami, jo braukt pa šoseju ir ātrāk ar mašīnu un jābūt kādam citam argumentam, kādēļ cilvēks tā dara.
Lūk arī rezultāti:
Varētu domāt, ka laukos iedzīvotājiem ir mazāk līdzekļu, tādēļ tie izvēlas braukt ar velosipēdu dēļ lētuma. Izrādās, ka pirmajā vietā ir veselība, kas ir pilnīgi pretēji pilsētās dzīvojošiem. Attiecīgi, 45% no cilvēkiem, kas pārsvarā brauc pa lielceļiem un lauku ceļiem un 46%, kas pārsvarā pārvietojas pa ciematiem, izvēlas braukšanu ar velosipēdu dēļ veselības.
Lauku ciematos lētums transporta izvēlē ir maz izšķirošs, jo skaidrs, ka ciematā viss ir tuvu un var arī aiziet ar kājām, jeb 1 -2 km aizbraukt ar mašīnu, kas nekādas būtiskas izmaksas nesastāda. Arī nav jādomā par automašīnas novietošanu, maksāšanu par stāvvietu.
Līdzīgi kā Kopenhāgenā dzīvojošiem, vides aizsardzība ir vismazāk svarīgais arguments, jo katra indivīda tiešo ietekmi uz vidi saredzēt, sajust uzreiz nevar. Tādēļ cilvēki šo argumentu ir minējuši kā vismazāk motivējošo.
Un diezgan līdzīgi kā Kopenhāgenā, arī Rīgā cilvēki ātrumu min kā primāro argumentu, lai pārvietotos pilsētā ar velosipēdu. Ātrums iekļauj pamatā visas darbības, kas ir jāveic, lai nokļūtu no sākumpunkta līdz galamērķim, ieskaitot stāvēšanu/nestāvēšanu sastrēgumos, braukšanas ātrumu, dažādus īsceļus, taisnākos ceļus, ātrākos maršrutus, laiku, kas nepieciešams, lai novietotu transportlīdzekli stāvvietā, samaksātu, un aizietu līdz durvīm. Un pēc tam atkal darbība, kas nepieciešama līdz nākamajam pieturas punktam utt. Taču šis arguments var laika gaitā mainīties, ja tiek uzlabota veloinfrastruktūra, kura ļauj daudz ātrāk pārvietoties ar velosipēdu. Kā arī – ja vairāk sastrēgumu, jo lielai daļai tā ir papildus motivācija atteikties no automašīnas, slikta sabiedriskā transporta, bet braukt ar velosipēdu, vai iet ar kājām.
Gandrīz trešdaļai (28%) Latvijas pilsētās braucošo ir svarīgs veselības aspekts kā primārais, kas daudz lielāks nekā Kopenhāgenā, kur 19% riteņbraucēju ir pamata arguments veselības uzlabošana.
