Sūkstīšanās un lūgšana ir neveiksmes cēlonis

Velo infrastruktūra ziemā (Skolas iela Rīgā)

Publicēts: 9.12.13 | Sadaļa: blogs

Kas notiek uz Skolas ielas velo celiņa?

Jāsaprot, ka ziema ir pilnīgi normāla dabas parādība, nevis ārkārtas apstākļi. Tādēļ dažkārt nesaprotu čīkstēšanu par to, ka nevar pabraukt ar mašīnu un, ka netīra ielas utt. Interesanti novērot, ka reti kurš riteņbraucējs sūdzas par laika apstākļiem ziemā, jo tie, kas brauc, tie ir gatavi ziemai. Ne pa velti, vecie vīri pa ziemu atstāj Žigulīti garāžā un līdz pavasarim nevelk laukā, jo viņiem bail par sāli un rūsu. Kā arī bail sadauzīt. Kam bail, salsts vai baža nosmērēties, tie izvēlas citu pārvietošanās veidu nevis velosipēdu. Un tas ir normāli, ka atkarībā no laika apstākļiem, atkarībā no situācijas  cilvēki, kuri ir radoši un loģiski, spēj mainīt pārvietošanās veidu. Taču visbiežāk auto vadītāji ir neapmierināti ar to, ka netiek uz priekšu, ka nav, kur nolikt auto utt. Par gājējiem ir savādāk – tiem tiešām jāiet pa netīrītu ceļa nomali, kur jābrien pa sašķūrētām kupenām. Pa ceļu gājējiem pārvietoties ir aizliegts un arī bīstami. Pilsētās ietves mēdz būt netīrītas vai tās ir norobežotas dēļ no jumtiem krītošām lāstekām vai ēku remonta darbiem un gājēji cenšas atrast drošāko ceļu kā pārvietoties. Taču jāņem vērā, ka stabilitāte uz divām kājam nav tik liela kā automobīlim atrodoties uz 4 atbalsta punktiem. Pie kam, ar apaviem kājas mēdz slīdēt uz visām pusēm un nokrišanas iespējas ir krietni lielas.

Braukšana ar velosipēdu ziemā daļai ir izaicinājums, bet tiem, kas to dara jau vairākus gadus, tā ir pilnīgi normāla un ikdienišķa parādība. Pie kam, braucot ar velosipēdu nav problēmas ar sniega šļuru, kāda tā ir gājējiem, kuriem jābrien ar apaviem pa to. Ritenbraucējs tam visam ir pāri. Nav slapjas kājas un ar sāli balti apavi.

Taču runāot par infrastruktūru, riteņbraucējiem, savukārt, ir savas problēmas – tie, kas brauc ar velo ziemā, tie ziemai ir sagatavojušies un nemaz nečīkst. Taču vienīgā lieta un vieta par kuru riteņbraucēji ir neapmierināti, ir velo celiņu kopšana. Un tas ir tikai tādēļ, ka Ceļu satiksmes noteikumi liedz braukt pa brauktuvi, ja tai blakus ir velo celiņš. Tas nozīmē, ka nav citas vietas vai citu apstākļu, kur braukt. Juridiski ir iespēja braukt pa ietvi, taču tā kā gājēji ne pārāk labi pārzina Ceļu satiksmes noteikumus, tad tie ir neapmierināti un norāda uz to, ka riteņbraucējam jābrauc pa blakus esošo velo celiņu. Un pēc loģikas viņiem taisnība arī ir. Ja reiz ir īpaša vieta, tad pa to ir ari jābrauc. Kā arī – riteņbraucējiem pašiem nepatīk braukt starp gājējiem, jo tas ir diezgan bīstami un nevar droši, ērti un ātri pārvietoties. Tātad paliek pāri tikai velo celiņš. Ja nebūtu šāda norma, ka obligāti pa šo celiņu jābrauc, tad ne tikai ziemas laikā, bet arī citos apstākļos, kad celiņš nav braucams, tad riteņbraucēji brauktu pa brauktuvi.

Skoals un Stabu stūrī

Sociāls eksperiments – infrastruktūra ir tā, kas veido cilvēku attiecības, attieksmi un paradumus

Publicēts: 3.12.13 | Sadaļa: blogs

Vieni no lielākajiem pārmetumiem riteņbraucējiem, ir braukšana pār ielu degot luksafora sarkanajai gaismai. Pēc dažādām aptaujām ar Valsts policiju, tika secināts, ka 2012.gadā negadījumuu skaits Rīgas reģionā, kur ritenbraucēji šķērso pie sarkanās gaismas, ir nulle! Tātad tas skaidri apliecina, ka tā nav fiziska problēma autovadītājiem, bet gan nepatika, jeb skaudība.
Un pamata problēma ir luksafora gaismas signālu maiņa neatbilstoši satiksmes plūsmai. Gājējiem un riteņbraucējiem deg sarkanā gaisma, bet automašīnas nebrauc. Redzot šo situāciju, cilvēki vienkārši un pilnīgi droši šķērso brauktuvi. Atbildīgās institūcijas uz to nereaģē.
Lai pierādītu, ka problēma ir infrastruktūrā, ir jārada apstākļi, kuros cilvēks var ērti justies gaidot pie luksafora. Tieši tādēļ man nāca prātā doma izvietot atbalsta punktu riteņbraucēju kājai un rokai, lai ērti vat pagaidīt. Neilgi pēc uzstādīšanas, jau pirmie braucēji sāka šo iekārtu izmantot un tā vien likās, ka tā tur būtu atradies jau daudzus gadus, jo nebija nepieciešams laiks un iemaņas, lai saprastu kā jārīkojas. Pēc dažu riteņbraucēju atsauksmēm secināju, ka augstums ir atbilstoši izveidots. Taču gaidu jūsu kritiku, priekšlikumus un ieteikumus par šīs iekārtas lietderību.

Taču pilnīgi skadrs ir viens – ir iespējams radīt apstākļus, lai cilvēkiem, sevišķi riteņbraucējiem nebūtu interese braukt pār sarkano gaismu.

IMG_7090

Pārtikas lielveikalu posts

Publicēts: 2.12.13 | Sadaļa: blogs

Ir diezgan drūmi, ka pēdējās nedēļās Latvijas iedzīvotāji masu psihozes vadīti spēj būt vienoti, lai kārtējo reizi būtu aktīvi pret kaut ko, bet bez priekšlikuma PAR kaut ko. Var aizdzīt vai nomest kādu pie varas esošo un svētlaimē priecāties un lielīties tādiem pašiem, kāds esi tu pats, par to, ka esi izdarījis varoņdarbu. Varētu domāt, ka no tā valstī kaut kas izmainīsies kvalitatīvā virzienā ilgtermiņā. Tikai tīksmināšanās par to, ka katram personīgi ir iespēja kādam atriebties. Pēc tam varēs turpināt nošņurkuši staigāt līdz nākamos “varoņdarbus” regresijas virzienā veikt. Un tas ir diezgan loģiski, jo, lai kaut ko darītu, vajag vairāk …………….nekā, lai nedarītu.

Un redzēsiet – paies dažas nedēļas un Maxima lielveikalu boikots būs “uzsūcies”, un viss būs ierastajās sliedēs. Protams, ka par šo priecājas visas citas lielveikalu ķēdes un mēģina pārdalīt Maxima pircējus un ieņēmumus. Tikai nevajadzētu aizmirst, ka Latvijas ekonomikai no tā nekāda ieguvuma nav. Ne vairāk naudas nodokļos, ne vairāk darba vietas, ne vairāk naudas vietējiem uzņēmējiem, ne Latvijas zemniekiem un ne ražotājiem. Varbūt vajadzētu padomāt tālāk un plašāk par pārtikas lielveikaliem kopumā? Vai esat aizdomājušies, kādēļ ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā vietās, kur agrāk ir bijuši veikaliņi, bodītes un dazādas tirgotavas, tagad ir tumši, noputējuši vai pat izdauzīti un ar dēļiem aizklapēti logi? Tūkstošiem namu īpašnieki nespēj uzturēt savus īpašumus, jo mazie veikaliņi ir bankrotējuši, taču neko citu tādās telpās kā veikalu vai krodziņu nevar ielaist, jo ne jau guļamistabu kāds būs gatavs iekārtot vietā, kur staigā garām skatītāji. Rīga izmirst!

Un izmirst ne tikai Rīga, bet arī mazpilsētas, ciemati un arī mazie zemnieki, mazie ražotāji, mājražotāji.

IMG_6281

Rīgas Velo Konference

Publicēts: 11.11.13 | Sadaļa: blogs


logo_horiz_medium

KULTŪRA: DZĪVESSTILS, ATTIECĪBAS, TELPA.

2013.gada 29.novembris

Rīgas domes Sēžu zāle

 

Šā gada 29.novembrī Rīgas domes Satiksmes departaments sadarbībā ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību rīko lielāko velo konferenci Baltijā „Kultūra. Dzīvesstils. Attiecības. Telpa.”.

 

Konferences mērķis ir veicināt diskusiju sabiedrībā par velo kultūru, gājēju un velobraucēju savstarpējo toleranci, dzīvesstilu un velo attīstība pilsētplānošanā.

Konferences laikā ikvienam būs iespēja apskatīt Latvijā ražotus velosipēdus, aksesuārus, novietnes, dažāda veida e-velosipēdus, saldējuma pārdošanai paredzēto kravas velosipēdu, no kura arī būs iespēja cienāties ar A/S “Rīgas piena kombināts” saldējumu u.c. interesantus ražojumus.

Konferencē ar ziņojumiem par veiksmīgākajiem risinājumiem un pieredzi uzstāsies sabiedrībā pazīstamas personas. Liepājas pašvaldība dalīsies pieredzē velo infrastruktūru integrējot pilsētas kultūrvidē, savukārt Latvijas Lauku ceļotājs informēs par velotūrisma iespējām. Ar programmu var iepazīties ŠEIT!

Konference tiek organizēta jau otro gadu. Iepriekšējā gada konferences nosaukums bija “Velosipēdists pilsētvidē” (prezentācijas un bildes apskatāmas šeit). Konferences mērķis bija veicināt informācijas apmaiņu starp velosatiksmes attīstības veicināšanā iesaistītajām pusēm.

Konference notiek 29.novembrī, Rīgas domes Sēžu zālē plkst. 10.00. Aicinām piedalīties ikvienu interesentu, iepriekš pieteikumu sūtot uz e-pastu: olita.sproge@riga.lv

 

Konferenci organizē

Print                        RDSD logo

Iepriekšēja pieteikšanās rakstot : olita.sproge@riga.lv

Lāčplēša dienas lāpu brauciens

Publicēts: 1.11.13 | Sadaļa: blogs

posteris_2013

Viesturs Silenieks