Dažreiz ir vērts uzlabot klusumu

Pirms ķerties klāt pie nodokļiem, jāmaina Nacionālais attīstības plāns

Publicēts: 9.01.17 | Sadaļa: blogs

green-energy-grant

Esošais Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir spēkā līdz 2020. gadam. Ir 2017.gads un jau jāsāk domāt par jauna plāna izstrādi. Tas tādēļ, ka pasaule kļūst ātrāka. Kopš pagājušā plāna izstrādes ir būtiski mainījies drošības stāvoklis pasaulē(Sīrija, Ukraina, Krievijas un NATO aktivitātes). Ir mainījies Eiropas Savienības valstu stāvoklis un attiecības. Ir krietni pamainījusies ģeopolitiskā situācija bēgļu jautājumā, ASV vēlēšanu iznākums, noskaņojums Eiropā un pasaulē kopumā.

NAP vīzijā ir teikts “Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē”. Taču, ja paskatāmies praksē, tad man kā zaļi domājošam, paliek kauns, ka mēs ne tuvu neesam šīs vīzijas sasniegšanai. Latvijai bija(ir) visas iespējas un rīki, taču pietrūkst politiķu  izpratne par to, ka zaļi ir nevis ierobežojoši, bet gan motivējoši izvēlēties jaunāko, modernāko, efektīvāko ar vismazāko ietekmi uz vidi ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka šis vīzijas mērķis jāpārmanto arī nākamajā plānā un pamatojumam ir nepieciešami matemātiski aprēķini, kas balstīti uz pētījumiem. Tādu pētījumu jau šobrīd pasaulē ir daudz, kas attiecas uz ekonomisko izaugsmi izmantojot atjaunojamos energoresursus, ietekme uz ekonomiku no veselīgas sabiedrības.

Tieši tas pats attiecas uz nodokļu politiku. Ir neprāts mainīt nodokļus, ja nav redzams mērķis uz ko valstij jātiecas. Nodokļu politikai par pamatu jāņem Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam un NAP 2020. gadam. Ja ar nodokļu palīdzību ir vēlme uzlabot apstākļus tiem, kas ražo pārtiku ar kuru tiek indēti Latvijas iedzīvotāji, tad kā tas iet kopā ar vēlmi uzlabot veselības stāvokli Latvijas iedzīvotājiem? Ja atbalsts importētajai dabasgāzei no Krievijas ir iekļauts Obligātajā iepirkuma komponentē elektrība tarifā katrai mājsaimniecībai un uzņēmumam, tad kā tas iet kopā ar Latvijas energoneatkarības veicināšanu? Ja Latvijas valsts iedzīvotāji gada laikā importē viena miljarda $ vērtībā naftas produktus, bet nekādi netiek veicināts atbalsts vietēji ražotai elektroenerģijai ar kuru darbināt autotransportu, tad tā ir nauda, kura katru gadu tiek zaudēta, bet varēja palikt Latvijā.  Ja dotācija ir sabiedriskajam transportam par pamatu ņemot pasažieru skaitu un kilometŗāžu, bet netiek ņemts par pamatu sabiedriskā transporta ietekme uz vidi un cilvēkiem, tad tā rezultātā tiek atbalstīts vecāks, piesārņojošāks un mazāk efektīvs transports. Ja pasažieru pārvadājumi dažās pašvaldībās tiek pilnībā dotēti no valsts, tad tas motivē cilvēkus pat nevajadzīgi izmantot sabiedrisko transportu, kā rezultātā cilvēki mazāk kustas un tas veicina to, ka 25% sākumklašu skolēnu ir liekais svars, veicina to, ka vairāk nekā 30% jauniesaucamo ir neapmierinošs veselības stāvoklis. Un šādi var skatīties uz ikvienu jomu un nozari – kā iespējamās nodokļu izmaiņas vai jebkurš cits lēmums iet kopā ar Latvijas attīstību ilgtermiņā. Tieši tādēļ, pirms ķeras klāt pie nodokļu politikas, ir jāpatur prātā Latvijas attīstības plāna vīzijā rakstītais “Zaļākā valsts pasaulē”

Mans redzējums par medijiem Latvijā

Publicēts: 7.01.17 | Sadaļa: blogs

mediji

Valsts mediji – šobrīd Latvijas valsts ir vienīgā struktūra valstī, kurai nav sava medija. Latvijas valstij, tās  pārvaldei nav spēja stāties pretī ārvalstu propagandai vai veicināt nācijas saliedēšanu, stāstot par valsts attīstības mērķiem, prioritātēm, vajadzībām, skaidrojot, paskaidrojot katra rīcības soļa nepieciešamību apgādājot sabiedrību ar pārbaudītu, izanalizētu informāciju. Valsts medijam jādarbojas kā sabiedrisko attiecību uzņēmumam valsts interesēs, profesionāli izveidojot valsts mediju stratēģiju un plānu, kas ir balstoties uz valsts pārvaldes sniegtajiem attīstības, rīcības plāniem, dokumentiem un lēmumiem. Valsts medijam ir jābūt uzraudzības padomei, kurā ir prezidenta kancelejas, Saeimas kancelejas, Valsts kancelejas, Satversmes aizsardzības biroja, Ārlietu, Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kā arī profesionāļi mediju pārvaldības un sabiedrisko attiecību jomā, kuriem visiem ir amatpersonas statuss.

 Šī brīža situācija ir tāda, ka par valsts budžeta naudu tiek uzturēti mediji, kuru darbībai nav nekāda atbildība un sasaiste ar valsts kursu, attīstības mērķiem un vajadzībām. Šobrīd par valsts naudu uzturēti mediji nostāda sabiedrību pret valsts pārvaldi, nevis skaidro sabiedrībai nozaru mērķus vislabākajā, visefektīvākajā veidā. Nav neviena cita struktūra valstī( valsts uzņēmums, privāts uzņēmums, reliģiska kopiena, biedrība vai pat privātpersona) par kuras maksāto naudu sabiedriskajām attiecībām, sabiedrisko attiecību speciālisti publiski apgānītu pašu pasūtītāju.

Ja saskaita visu valsts pārvaldes struktūrvienību ikgadējos budžetus, kuri tiek tērēti, lai atkautos no valsts apmaksātiem medijiem, tad tie ir desmitiem miljoni. Ja šos līdzekļus pārdalītu par labu Valsts medijam, tad valsts medijam būtu modernākā tehnika, modernākās studijas un to aprīkojums, un lielākas algas. Tas būtu medijs, kas spētu veidot un izplatīt saturu arī ārpus valsts robežām, tādejādi spētu labāk radīt Latvijas valsts tēlu un piesaistīt gan investīcijas, gan ietekmēt ārpolitiku.

Šī medija pamatā jābūt portālam Latvija.lv, jo šai jābūt galvenajai interneta vietnei, kur ir ne tikai interneta pakalpojumi(kā tas ir šobrīd), bet tā ir vietne, kurā ir viss, kas notiek Latvijā. Tā ir lielākā nacionālā ziņu lenta, no kuras var ikviens cits medijs(valsts vai privātais, sabiedriskais) vai privātpersona smelties objektīvu, nesagrozītu, neinterpretētu un valsts attīstības interesēs esošu informāciju. Visi pārējie valsts mediji var iegūt no šīs ziņu lentas nepieciešamo informāciju un to izmantot raidījumu, sižetu veidošanā. Portālā Latvija.lv ir jāintegrē lsm.lv. Neviena no Latvijā esošajām ziņu lentām nepieder Latvijias valsts piederīgajiem un to saturu nekādā veidā nenosaka valsts intereses. Jebkurš no šiem ārvalstu medijiem var tikt pārdots arī Latvijai nelojāliem spēkiem.  Taču visi mediji izmanto šīs ziņu lentas kā infromācijas avotus. Valsts medijā nav reklāmas, jo reklāmas devējs var ietekmēt saturu(ar pašu reklāmu vai tās finansējumu). Valsts medijā viens no nosacījumiem ir publicēt pie katras ziņas(portālā latvija.lv) informācijas avotu sarakstu un „jēlo materiālu”, jeb pilno ierakstu, pilno, nesagrozīto informāciju. Tas ir veids kā NEPL vai ikviens interesents var pārliecināties par pasniegtās informācijas nesagrozītumu. Tas ir veids kā izvērtēt valsts pārvaldes un mediju darbinieku profesionalitāti. Pie valsts medijiem būtu uzskatāmi arī pašvaldību mediji.

Privātie mediji. Šī ir vismazāk regulējamā mediju grupa, jo privātajam medijam no valsts puses ir jānodrošina preses brīvība, bet, kura nepārsniedz nacionālās drošības intereses. Šīs reformas rezultātā privātajiem medijiem par labu nāk privātā sektora reklāmas naudas, kuras ir noņemtas valsts medijiem. Kā arī privātie medijiem ir radīta profesionāla, uzticama valsts ziņu lenta par kuras patiesumu nav jāuztraucas un ir pieejama daudz plašāka, netendencioza informācija. Jo stiprāks nacionālais medijs, jo stiprāka mediju vide kopumā. Privātajiem medijiem ir tiesības un pat pienākumi būt kritiskiem, izmeklējošiem.

Sabiedriskie mediji. Tie ir mediji, kas pieder dažādām biedrībām. Kā piemērs – katoļu baznīcas biedrībai piederoša radio stacija „Marija”. Tas var būt jebkādas sabiedriska rakstura biedrības, kluba vai sabiedriskas iniciatīvas medijs – biedrības avīze, interneta televīzija, radio vai jebkāds cits informatīvs un regulārs vēstījums, kura juridiskā persona ir biedrība.

P.S.
Es apzinos, ka daudziem “žurnālistiem” šis ļoti nepatiks un atsauksies uz preses brīvību, taču gribu paust skaidrību, ka privātie un sabiedriskie mediji nekādīgi netiek ietekmēti un tie drīkst paust, ko vien vēlas un strādāt īpašnieka, reklāmistu vai citu pasūtītāju interesēs, vai patiešām būt neatkarīgi. Taču jāsaprot, ka šobrīd ar Latvijas valsti visi izrīkojas kā vien tīk un Latviju neviens, neviens neaizstāv.

Dažādas Latvijas kartes, kuras es mēdzu izmantot savos pārgājienos

Publicēts: 25.12.16 | Sadaļa: blogs

latvija

Daži mani draugi, paziņas mēdz jautāt kādas kartes es izmantoju ejot pārgājienos Latvijas dabā.

Šeit būs dažas:

1. Lauku bloku karte – bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, NATURA 2000 teritorijām: https://karte.lad.gov.lv

2. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas karte: http://kartes.lgia.gov.lv/karte/

3. Jāņa sētas kartes: http://www.balticmaps.eu/?

4. Google karte: https://www.google.lv/maps/

5. Openstreet karte: https://www.openstreetmap.org/

6. Latvijas valsts mežu – Mamma daba karte: http://www.mammadabakarte.lv

7. Latvijas Velo karte: http://velokarte.divritenis.lv

8. Dabas datu pārvaldfības sistēma: http://ozols.daba.gov.lv/pub/

9. Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu izlase: http://kartes.lnb.lv

10. Latvijas piesārņoto vietu karte VidesSOS: http://videssos.lv

11. Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma: http://rigis.lv

12. Geocaching karte: http://www.geocaching.com

Bet ir arī citas, kuras nav tīklos atrodamas……

 

 

 

Viņa ir plika!

Publicēts: 28.11.16 | Sadaļa: blogs

IMG_5040 2
Tūkstošiem uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju, reliģisko organizāciju, miljoniem cilvēku, simtiem valstu, pašvaldību ir savi mediji, kuros skaidrot bez maksas savus plānus, savus uzkatus, savu rīcību un panākt, ka kolektīvs saprot organizācijas politiku, tās mērķus un vajadzību vai tikai paskaidro rīcību. Vienā gadījumā tā ir uzņēmuma sienas avīze, citviet tas ir intranets, citos gadījumos savs portāls, radio, televīzija, avīze. Daudzi šo mēdz saukt par propagandu, bet citi par pašsaprotamu veidu kā izklāstīt savus darbus un mērķus. Katram ir iespēja izvēlēties vai lasīt, vai nelasīt, taču ir nesagrozīta, neinterpretēta informācija.
Beidzamajā laikā arvien vairāk tiek pieminēta kaimiņvalsts apzinātā infromācijas telpas aizņemšana ar viņai vēlamās informācijas izplatīšanu tās mērķu sasniegšanai. Latvijai šādu instrumentu nav. Tādēļ viņa kā plika staigā un cer, ka paliks neievērota, neiekārota un neskarta. Visi, kam tāda vēlme ir radusies var ar viņu darīt, ko vien vēlas, jo nav, kas to vēlas aizstāvēt ar vārdiem, ar citādu viedokli, jo pašai mute ir aizsieta. Tikmēr arvien vairāk pašu kolektīva cilvēki tiražē veidus kā savu Mildu atbrīvot no iespējas tikt pie kādas apģērba stērbeles. Bija tāda reklāma “Kamēr tu kūlu, tikmēr kaimiņš tavu sievu”. Aicinu būt ar izpratni un savu plānu galvā – kāds man, kas raksta avīzē, runā radio un uzstājas televīzijā un publicējas internetā ir mērķis desmit gadu perspektīvā ar manis teikto panāk? Kas Latvijai no tā? Jo tev ir jāsaprot, ka Tu piedalies kolektīva sašķelšanā par labu citiem kolektīviem. Pie kam tādiem, kas ne tikai vēlas pārņemt tirgu, bet tevi ar visām tavām, parpalām. Un tad gan demokrātijai nebūs vairs vietas.
Un es šobrīd nedomāju par to, ko Čērčils teica, ka “Lābākais arguments pret demokrātiju ir piecu minūšu diskusija ar vidējo vēlētāju”. Nē! Izsakies, runā, esi aktīvs, bet apzinies, ka tie nevainīgie saimniecības instrumenti kā zāģi, lāpstas, kapļi, kuri tev nolikti pie durvīm ir ar mērķi, ka Tu tos pacelsi, ienesīsi mājā un kaut kad jau ģimenes strīdā pacelsi un izmantosi pret saviem tuvākajiem.

Rīgas Velo konference 2016

Publicēts: 14.10.16 | Sadaļa: blogs

Vairāk »

Viesturs Silenieks