Beidzot sapratu no kurienes rodas zaļie – dzeltenos maisot ar zilajiem

Par Latvijas energoatkarību

Publicēts: 17.10.11 | Sadaļa: blogs

Beidzamajās dienās varēja presē manīt ziņu, ka Ekonomikas ministrs esot sagatavojis parakstīšanai līgumu par to, ka Latvija piedalīsies Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. Taču nevienā no informācijas avotiem netika minēts starp ko šis līgums tiks slēgts un uz kādiem nosacījumiem.
Uzskatu, ja līgums ir par Latvijas energoneatkarību, tad tam ir jābūt Saeimas debatei un balsojumam, nevis ļaut lemt valsts nākotni vienam ministram.
Minēšu dažus piemērus, kas manī rada bažas:
Tiek runāts, ka Līgums paredz to, ka Latvijai jāpiedalās Visaginas projektā un tādēļ Lietuva neaizliedz Latvijai būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli (LNG) un Igaunija varēs izmantot slānekļa, jeb degakmens elektrostacijas. Skan interesanti, bet tad jāsaprot, ko tas nozīmē Latvijas tautsaimniecībai – Visaginas projekta izmaksas līdz pat šim brīdim nav Latvijas sabiedrībai zināmas. Ir izskanējuši minējumi, ka varētu katrai Baltijas valstij būt ap 1 miljardu EUR. Taču nav skaidrs vai šajās izmaksās ir iekļauta uzbūvēšana, nojaukšana pēc 25 gadiem, kad AES būs novecojusi? Vai izmaksās būs izstrādātās kodoldegvielas glabātuves būve un uzturēšana kā arī kodoldegvielas iepirkšana uz visu AES darbības laiku? AES apkalpošanas izmaksas? Ja ne, tad cik vēl papildus tas sastāda? Cik zināms, tad elektrību Latvijai ir plānots tirgot pa tirgus cenu. Man liekas pilnīgs stulbums iztērēt miljardu un tad pa tirgus cenu iepirk elektrību. Mēs jau šodien varam pirkt pa tirgus cenu. Vēl nav skaidrs no kurienes Latvijai miljards un cik būs procentos jāmaksā par šo miljardu?  Visus pārējos neiegūtos labumus var izlasīt manā blogā http://silenieks.lv/2011/03/viedoklis-par-latvijas-dalibu-ignalinas-atomelektrostacija-aes/
Taču vēl interesantāk liekas, ka šī vienošanās paredz, ka Latvijai būtu atļauja būvēt LNG termināli. Man liekas, ka tā ir pārāk liela nekaunība, ka Latvijai vēl būtu kādam jālūdz atļauja ko darīt savā zemē! Nesen apskatījos LNG termināli Norvēģijā, Borg ostā. Terminālis tika uzbūvēts gada laikā. Izmaksas sastādīja 25 miljonus EUR. Tiesa, šis terminālis neražo elektrību un kuģu piestātne netika būvēta no jauna, bet izmantota esošā. Taču, ja arī būtu jābūvē, tad piestātne izmaksas būtu ap 1,5 – 2 miljoni un elektrības ražotne, jeb gāzes ģenerators līdz 20 miljoniem. Pieņemsim, ka kopīgās izmaksas 50 miljoni. Ja parēķina 1 miljards, kas jāiegulda Lietuvā pret 50 miljoniem Latvijā, tad tas ir 20 reizes lētāk! Kaut vai LNG arī izmaksātu miljardu, bet ir atšķirība vai Latvija miljardu iegulda savā valstī vai svešā. Kurā valstī paliek nodokļi? Skaidrs, ka tad, kad Latvija piekristu ieguldīt miljardu Lietuvā, tad nez vai būtu jēga būvēt savām Lietuvas investīcijām konkurējošu ražotni Latvijā. Kā arī – nez vai tad būs palikusi nauda, kuru Latvija varētu tērēt.
Neuzskatu, ka Latvijas energoneatkarība ir tāda, ka elektrības ražotne un “gaismas slēdzis” ir svešā valstī

Rojas upes kopšana

Publicēts: 27.09.11 | Sadaļa: blogs

Nolēmām apvienot patīkamo ar lietderīgo – braukt ar laivām un iztīrīt, pazāģēt upē sagāzušos un aizsprostus veidojušos kokus. Man jau sen ir radusies pārliecība, ka ir ļoti liela likumsakarība sakritušajiem kokiem upēs ar valsts reģionu attīstību. Lūk arī piemērs – ja upē daudz aizsprostojumu, tad mēdz applūst apkārtējie lauki un postīt zemniekiem ražu. Tiesa, tas ir ne visās upēs, bet ir. Ja ir aizsprosti, tad tādas upes neizvēlas laivotāji, bet tās izvēlas malu zvejnieki, kur ir ideāli apstākļi tīklu likšanai. Taču, ja kokus izzāgē, palielinās upē caurplūde, nesastāvās un nesmako ūdens, sāk parādīties laivotāji, savukārt tie rosina vietējiem iedzīvotājiem domas par telšu vietām, laipām, upes krasta sakopšanu. Kā arī laivotāji liela daļa ir zaļi domājoši un izlasa maliķu saliktos tīklus. Uzskatu, ka pašvaldībām vajadzētu uzlikt par pienākumu sakopt savās teritorijās esošās laivojamās upes. Un nav jāizzāgē visi sakritušie koki, jo tie arī ir dabas sastāvdaļa, bet tikai jāizzāgē  ap 1,5 metru plata josla, lai var izbraukt ar laivām.  Pieredze rāda, ka, ja 2 gadus pēc kārtas patīra sakritušos kokus, tad pēc tam ilgi nav jātīra vai arī tikai kāds retais jāizzāgē. Attīrot aizsprostus, palielinotes caurpludei, pavasara straume iznes cauri sakritušos kokus un tie vairs tā nesakrājas. Vairāk »

Raidījumā “Jauna nedēļa” par velo lietām

Publicēts: 26.09.11 | Sadaļa: blogs

Raidījuma “Jauna Nedēļa” sižets. Saruna ar mani un Oļegu Stoļarovu.

Velo zibakcija Rīgā, Dienā bez auto 22.septembrī

Publicēts: 23.09.11 | Sadaļa: blogs

Kādu dienu man ienāca prātā doma, ka Diena bez auto nevar but īsta, ja nav kāds pasākums, kas patiešām aptur auto satiksmi. Tā arī radās pasākums vienā no visaizņemtākajiem krustojumiem Rīgā – O. Kalpaka bulvāra un Kr. Valdemāra ielas stūrī. Pasākumu atbalstsīja Valsts Policija, “Velokurjers“, “Vides filmu studija“, velo triāla klubs “Karters“, “Stenders“, kafejnīca, bārs “Piens” un vairāki draugi, paziņas.

21.septembrī klausies raidījumu Velo pasaule. Viešņa būs Rīgas Domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Dišlere

Publicēts: 20.09.11 | Sadaļa: blogs

Runāsim par Eiropas Mobilitātes nedēļu, Starptautisko dienu bez auto, pasākumiem, notikumiem, aktivitātēm šajā nedēļā

Raidījuma arhīvu var aplūkot šeit

Vairāk »

Viesturs Silenieks