Bagātība nav skaitāma, bagātība ir labsajūtā

Kā pašiem uzlabot pilsētvidi, lai tā būtu ērtāka gājējiem, invalīdiem, bērnu ratiņu stūmējiem un riteņbraucējism

Publicēts: 29.09.15 | Sadaļa: blogs

Starptaustiskajā dienā bez auto(22.septembris) nolēmām izdarīt mazu sociālo labumu rīdziniekiem- jau 33 gadus pie Rīgas Kongresu nama ir kāpnes, kur mammas nes augšā-lejā bērnu ratus, dārznieki ķerras, saldējuma tirgotāji meklē apkārtceļus stumjot mobās saldējuma dzesētavas, invalīdi nespēj nokļūt augšā vai lejā ar ratiņiem. Arī riteņbraucējiem tā ir neērtība. Tādēļ lūdzu talkā Dāvi Nesenbergu no @monsterparks (kurš kopā ar @mindworkramps čaļiem ir labākie skeitparku būvnieki pasaulē), lai uztaisa pandusu. To vai cilvēkiem tas būs noderīgi, vai patiks- to varēs redzēt pēc nodiluma. Taču nelielā laika sprīdī varēja redzēt, ka lieto, smaida un izsaka pateicības. Man pusdienlaiks bija labi izdevies un jājož tālāk pa darbiem. Pagājušajā gadā man bija cits labais darbs: http://silenieks.lv/2014/09/car-free-day-riga/

Vairāk »

Kādēļ Holandieši brauc ar velosipēdiem?

Publicēts: 29.09.15 | Sadaļa: blogs, video

Kuri satiksmes dalībnieki vairāk neievēro sarkano gaismu, kādi iemesli

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Projektētāji projektē, būvnieki būvē, cilvēki pārvietojas pie sarkanās gaismas, policija soda. Var atsaukties uz to, ka likums viens visiem un noteikumi jāievēro. Jā, tā var, bet tad arī Saeima būtu jālikvidē, jo likumi ir izstrādāti un tie nav jāgroza. Likumus(noteikumus) maina un groza, jo tie kļūst neatbilstoši reālajai dzīvei. Normas liek par pienākumu darīt to, ko vairums neievēro vai nespēj ievērot, ir pretrunā ar citām normām utt. Tā ir arī ceļu satiksmē – noteikumus laiku pa laikam groza, maina, jo kaut kas nav pildāms. Otrs variants ir mainīt apstākļus. Šajā gadījumā – infrastruktūra. Naivi cerēt, ka vietā, kur ietve beidzas ar zālāju, cilvēki apgriezīsies un ies atpakaļ. Naivi cerēt, ja lauka vidū būs luksafors, kurš neko neregulē, ka kāds pie tā stāsies un ņems vērā. Cilvēks ir pietiekami intelektuāls, lai loģiski izvērtētu – vai iekārta, kas nefunkcionē atbilstoši reālajai dzīvei ir jāņem par pilnu. Par to arī sižets:

Piemēram, Dāņu velo infrastruktūras būvniecības standartā ir teikts, ka, ja riteņbraucējiem uz 1km ir vairāk kā 1,25 apstāšanās reizes, tad riteņbraucēji brauks pie sarkanās gaismas. Tātad tas ir matemātiski aprēķināts un mēs varam strīdēties tas ir labi vai nav labi, bet cilvēks kā bioloģiska būtne un tā darīs.

Pāris iemesli kādēļ riteņbraucēji neapstājas pie sarkanās gaismas

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Lai atzīmētu simto gadskārtu, kopš izveidoti Latviešu strēlnieku pirmie bataljoni, trīs alpīnisti un četri riteņbraucēji no Latvijas dosies uz Latviešu strēlnieku pāreju Tadžikistānā

Publicēts: 13.07.15 | Sadaļa: blogs

Ekspedīcijas dalībnieku krekls

EKSPEDĪCIJA UZ LATVIEŠU STRĒLNIEKU VĀRDĀ NOSAUKTO KALNU PĀREJU:

Septiņu cilvēku sastāvā liela komanda – trīs alpīnisti(Oļegs Siļins, Eduards Skuķis, Vilnis Barons un četri riteņbraucēji(Viesturs Silenieks, Armands Mednieks, Mārti Štrauss, Andris Čuda) laika posmā no 22.jūlijam līdz 15. augustam dosies uz Tadžikistānu, tādejādi atzīmējot simto gadskārtu kopš tika izdota pavēle formēt Latviešu strēlnieku bataljonus. Ekspedīcija notiks Roštkalas, Iškašim un Šahdara reģionā, Vakhan kalnu grēdas apkārtnē.   1983. gadā Latvijas alpīnisti Ulda Alkšņa vadībā bija uzkāpuši kādā Pamira kalnu pārejā un nosaukuši Latviešu strēlnieku vārdā. Abām grupām ir paralēli maršruti – alpīnisti kāps 5520m augstajā Strēlnieku pārejā un vairākās apkārtnē esošās virsotnēs, taču riteņbraucēji turpat netālu, pārsvarā Šahdara apkārtnē. Augstākā vieta, kur plānots braukt ar velosipēdiem ir 4327m augstā Kokbai pāreja. Reģionā, kurš atrodas netālu no Afganistānas un Ķīnas robežas ir vairākas nozīmīgas virsotnes – Kārļa Marksa virsotne 6734m un Fridriha Engelsa virsotne 6507m. Tā kā reģionā, kurā plānots doties nav sakaru iespējas, atskats par notiekošu būs pieejams tikai pēc atgriešanās Latvijā. Izbraukšana no Rīgas 22.jūlijā plkst. 15:40 ar reisu uz Stambulu.

Ar velosipēdiem Šahdara ielejā

Latviešu strēlnieku pāreja

TAJĀ PAT LAIKĀ RĪGĀ:

Lai atzīmētu šo Latvijai svarīgo notikumu, vīru kopa/biedrība „Vilki” un Aizsardzības ministrija/Nacionālie bruņoties spēki ar Rīgas Domes un Latvijas ģenerāļu kluba atbalstu  ir nākuši klajā ar iniciatīvu organizēt tautas svētkus š.g.  1.augustā Rīgā, Krastmalā. Pasākuma/koncerta mērķis un mērķauditorija: pasākums būs kā godinājums atvaļinātiem, bijušiem karavīriem, sevišķi starptautisko operāciju veterāniem, kuriem tiks izsūtīti atsevišķi ielūgumi uz pasākumu. Tāpat ir jāpiesaista visu paaudžu sabiedrības pārstāvji, galveno uzsvaru liekot uz skolu jaunatni, jaunsargiem, jauniešiem, jo pasākuma laikā notiks arī NBS rekrutēšanas pasākumi. Svarīgi ir arī tas, ka īpaši uz pasākumu tiks aicinātas arī bojāgājušo karavīru un zemessargu  ģimenes, lai godinātu kritušo karavīru piemiņu.

Lai pasākums izdotos, ir plānots piesaistīt Latvijas populārākos māksliniekus, kas spēj uzrunāt plaša diapazona sabiedrības masas. Krastmalā tiktu organizēti militārie paraugdemonstrējumi (līdzīgi kā tas notiek 4.maija parādēs dažādās pilsētās), darbotos lauka virtuve, tiktu demonstrēta visa veida militārā tehnika, ieskaitot arī ārvalstu militāro tehniku un karavīrus.

Svētku diena sāktos ar  piemiņas plāksnes atklāšanu pie nama Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī, kur atradās Latviešu strēlnieku biedrības dibināšanas orgkomiteja (to organizē Kara muzejs). Laikā no 1200-1400notiek pasākums Vērmanes dārzā, kuru organizē Latvijas Kara muzejs, pēc tam karavīri kārtojas gājiena  kolonnās un gājienā no Vērmanes dārza iet līdz Krastmalai, kā tas notika arī simts gadus atpakaļ, kad pirmie jauniesauktie latviešu strēlnieki svinīgi gāja pa Daugavmalu.

Pasākuma laiks Krastmalā: : 2015.gada 1.augusts no plkst.~ 15:00 – 20.00

VĒSTURISKAIS IESKATS:

No Latvijas Nacionālā Vestures muzeja   rakstītā:

“Brāļi, kaŗa pienākumi jānes visiem, bet lai stājamies zem karoga no brīva prāta savas dzimtenes labā!”

(no uzsaukuma „Pulcējaties zem latviešu karogiem!”)

Ar šiem vārdiem Krievijas Valsts Domes deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis uzrunāja latviešu sabiedrību 1915. gada vasarā, kad 1. pasaules karš ar tā neizbēgamo postu un iznīcības draudiem pietuvojās Latvijas teritorijai. Vācu armija no Lietuvas tuvojās Jelgavai, kur vācieši tika apturēti pateicoties galvenokārt zemessargiem – gandrīz tikai no latviešiem saformētajiem Daugavgrīvas cietokšņa apvienoto darba rotu bataljoniem. Jūlijā vāciešiem izdevās ieņemt Kurzemi, Zemgali, Sēliju un sasniegt Daugavas un Rīgas robežu.

1915. gada 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aleksejevs izdeva pavēli formēt bataljonus. Brīvprātīgo pieņemšana Rīgā sākās 12. augustā, drīz tika atvērti pieņemšanas punkti arī citur. Pieteikties aicināja vīriešus vecumā no 17 līdz 35 gadiem. 1915. gadā brīvprātīgi pieteicās 6292 cilvēki, no tiem tika izveidoti 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas, 8. Valmieras un rezerves bataljoni. Lai gan, sākot ar 1916. gadu, strēlnieku bataljonus papildināja mobilizētie un no citām armijas daļām pārnākušie latviešu tautības karavīri, brīvprātīgi pieteikušos skaits pārsniedza 8000 cilvēku. 1916. gada 3. novembrī bataljonus pārformēja par pulkiem.

Latviešu strēlnieku bataljoni savās pirmajās cīņās devās jau 1915. gada oktobrī, lai apturētu vācu uzbrukumu pie Rīgas. 1916. gada vasarā un rudenī strēlnieki cīnījās tā dēvētajā Nāves salā, 1917. gada janvārī Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna notika tā sauktā Jelgavas operācija jeb Ziemassvētku kaujas, kur strēlnieki zaudēja trešo daļu savu biedru, 1917. gada rudenī turējās pret vācu pārspēku kaujās pie Mazās Juglas – tās ir tikai lielākās strēlnieku izcīnītās kaujas.

Par nopelniem un varonību kaujas laukā liels skaits latviešu strēlnieku saņēma Krievijas militāros apbalvojumus – Jura krustus un Jura medaļas.

 PAR LATVIEŠU STRĒLNIEKU VĀRDĀ DĒVĒTO KALNU PĀREJU:

033198.55 Strelnieku 1 Strelnieku pareja

 

MŪSU ATBALSTĪTĀJI UN PATEICĪBU PELNĪJUŠIE:

Alpīnistu klubs “Traverss

Līmenī

BBārs

JMP” Bērnu rotaļu laukumi

Latvijas Riteņbraucēju apvienība

Gandrs

Velokurjers

Raugs” un īpaši bučas Gundegai Kalendrai

īpaši vēstniekam Igoram Apokinam

Rano Sabirova par uzņemšanu

Shams Kahor par izaplīdzēšanu un  viesmīlību

 

Viesturs Silenieks