Pasaulē ir vairāk nekā 1,7 miljonu augu un dzīvnieku sugu. Cilvēks ir tikai viena no sugām. Un tev patiešām liekas, ka tu spēj komandēt 1,7 miljonus?

Iespējamās Ignalinas AES avārijas sekas(labāk šodien aktīvs nekā vēlāk radio-aktīvs!)

Publicēts: 21.03.11 | Sadaļa: blogs

Mūsdienās arvien modernajā pasaulē pieaug nepieciešamība pēc energoresursiem. Kā vienu no perspektīvāko alternatīvās enerģijas avotu mēdz uzskatīt atomelektrostacijas , it īpaši pašreiz Baltijas jūras reģionā. Somija pašreiz ceļ vienu atomelektrostaciju, bet Baltijas valstu premjeri plāno uzsākt atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā, lai kompensētu elektroenerģijas deficītu, kas varētu rasties pēc Ignalinas atomelektrostacijas otrā reaktora slēgšanas 2009. gadā. Iecere , protams, ir jauka, tomēr ir daži aspekti , kas būtu jāņem vērā Baltijas valstu iedzīvotājiem , izvietojot pie sevis atomelektrostaciju.

Vispirms ir jāsaprot, ka atomelektrostacijas darbināšanai ir nepieciešams atrisināt vismaz trīs galvenās problēmas :
1) atomelektrostacijas droša ekspluatācija;
2) lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana;
3) radušos radioaktīvo atkritumu droša apsaimniekošana .
Lai nodrošinātu visu augstāk minēto problēmu risināšanu, ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra , t.i. tiks uzcelta ne tikai atomelektrostacija, bet arī radioaktīvo atkritumu glabātava un lietotās kodoldegvielas glabātava . Papildus problēmas radīs arī esošās Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanas darbu veikšana, kuriem būs nepieciešama arī sava infrastruktūra. Tādejādi, ja plāno jauno atomelektrostaciju celt Ignalinas atomelektrostacijas tiešā tuvumā, tad pēc 2015. gada tur būs potenciāli bīstamu būvju komplekss, kurā var notikt liela mēroga avārija , kā tas notika Černobiļā 1986. gadā ( esošie Ignalinas AES reaktori pēc uzbūves ir līdzīgi Černobiļas AES reaktoriem). Var uzskatīt, ka jaunās paaudzes reaktori, kurus paredzēts izmantot AES būvniecība būs droši ekspluatācijā , tomēr vienmēr pastāv risks liela mēroga avārijai ar radioaktīvo vielu izplatīšanos vidē, kas var būtiski ietekmēt Baltijas un Skandināvijas tālāko attīstību. Avārijas ar kodolobjektiem ir bijušas arī pirms avārijas Černobiļas AES [1].

1-avarijas-kodolobjektos

att. Avārijas kodolobjektos [1].

Kā izriet no darbā [1] apkopotās informācijas, avārijas kodolobjektos notiek jau no 1952. gada un tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Japāna , Lielbritānija, Šveice … Ko te var piebilst, statistika ir stūrgalvīga lieta. Varētu domāt, ka Černobiļas avārijas pieredze ir būtiski izmainījusi attieksmi pret AES drošību visā pasaulē, kas varētu samazināt avāriju risku . Tas atbilst patiesībai tikai daļēji , jo AES drošību nosaka vairāki faktori :
1)  atomelektrostacijas reaktoru konstrukciju drošība;
2)  ekspluatācijas drošība ;
3)  objekta fiziskās aizsardzības efektivitāte.

Ja pirmie 2 punkti var tikt būtiski pilnveidoti, tad 3. punkts ir lielā mērā atkarīgs no daudziem faktoriem , piemēram, terorisma draudiem visā pasaulē. Pēc Černobiļas avārijas atomelektrostaciju drošība visā pasaulē tika būtiski uzlabota, kas samazina avārijas risku, bet terorisma draudu palielināšanās laika posmā līdz 2006. gadam, savukārt palielina avārijas risku AES, kas ir viens no galvenajiem teroristu mērķiem.
Kādas varētu būt avārijas sekas Ignalinas AES ? Lai novērtētu iespējamās sekas, var mēģināt vilkt paralēles ar Černobiļas AES kodolreaktora avāriju. Informācija par Černobiļas avārijas sekām var atrast darbā [2]. Liela mēroga avāriju gadījumā var notikt radioaktīvo šķidrumu un gāzu noplūde apkārtējā vidē . Eksplozijas rezultātā parasti veidojas radioaktīvu aerosolu mākonis ( 2. att.), kas var izplatīties tūkstošiem kilometru tālu no avārijas vietas (3. att. ) [1].
2-att-radiacijas-avarijas-iespejamas-sekas
2. att. Radiācijas avārijas iespējamās sekas Ignalinas AES. 1- Ignalinas AES; 2.- 30 km zona ap Ignalinas AES; 3.- iespējamā aerosolu mākoņa izplatība, ja avārijas laikā pūstu vējš no austrumiem (vasarā vislielākā varbūtība, dati par vēju rozi [3]) .
3. att. Dati par Cs137 aerosolu mākoņa izplatību Eiropā pēc Černobiļas avārijas 1986. gada 27. aprīļa vakarā . Zviedrijas Metroloģijas un Hidroloģijas institūta dati [1].
3. att. Dati par Cs137 aerosolu mākoņa izplatību Eiropā pēc Černobiļas avārijas 1986. gada 27. aprīļa vakarā. Zviedrijas Metroloģijas un Hidroloģijas institūta dati [1].

Aerosolu mākoņa forma un izplatība ir atkarīga no metroloģiskajiem apstākļiem, tomēr analizējot Černobiļas AES avārijas datus, ir skaidrs, ka reaktoram tuvā apkārtne būs stipri piesārņota ar radioaktīvajiem nokrišņiem (4. att.). Černobiļas kodolreaktora avārijas gadījumā ap reaktoru tika izveidota „mirusī zona” , kur nenotiek nekāda ekonomiskā darbība un zonā nedzīvo cilvēki. 2. att. ir parādītas iespējamās analoģiskās zonas robežas ap Ignalinas AES. Tā būtu izvietojusies Lietuvā, Baltkrievijā un arī Latvijā , netālu no Daugavpils robežas. Desmitiem tūkstošu hektāru teritorijas dažādās valstīs būtu piesārņota ar dalīšanās produktu nokrišņiem līdzīgi kā tas notika Černobiļas AES avārijas gadījumā(4.,5. att).
Ignalinas AES ir izvietota teritorijā, kas ir bagāta ar virszemes ūdeņiem (6. att) [3]. Līdz ar to neizbēgami tiktu piesārņots ar radioaktīvajiem nokrišņiem ūdenstilpnes un arī pazemes grunts ūdeņi. Tiktu piesārņots arī Daugavas ūdens baseins, kuram ir ļoti liela loma Latvijas dzeramā ūdens apritē. Tāpat tiktu radioaktīvi piesārņotas zivis (7. att. [2]) un arī cilvēki, kuri lietotu uzturā noķertās zivis. Radioaktīvā piesārņojuma dati (7. att.) parāda, ka radioaktīvais piesārņojums zivīs pat pēc 14 gadiem ir 10 reizes lielāks, salīdzinot ar pirmsavārijas perioda datiem. Līdzīgā veidā notiktu dārzeņu, augļu un lopbarības radioaktīvā piesārņošana, kas būtiski palielinātu cilvēku apstarošanos (8.att) [1]. Černobiļas avārijas seku analīze [2] liecina, ka cietušo cilvēku skaits ir 7 000 000 ,kas ir tuvs Baltijas iedzīvotāju skaitam. Ekonomiskie zaudējumi no dažādu pasākumu veikšanas avārijas seku novēršanai (9. att. parādīts govju dezaktivācija Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā) ir aptuveni 20 miljardi dolāru , kas varētu sagraut Baltijas valstu ekonomikas. Iespējamā Ignalinas AES avārija radītu neatgriezenisku katastrofālu ietekmi uz tālāko reģiona attīstību .
4. att. Eiropas radioaktīvā piesārņojuma dati [2 ].
4. att. Eiropas radioaktīvā piesārņojuma dati [2 ].
5. att. Radioaktīvā Cs137 nokrišņu dati Sanktpēterburgā, Krievija un Riso, Dānija

5. att. Radioaktīvā Cs137 nokrišņu dati Sanktpēterburgā, Krievija un Riso, Dānija

IgnalinasAES

6. att. Ignalinas AES apkārtnes virsmas shēma [3].
6. att. Ignalinas AES apkārtnes virsmas shēma [3].

7. att. Cs137 uzkrāšanās līdakās pēc Černobiļas avārijas Kijevas apkārtnes ūdenstilpnēs [2].
7. att. Cs137 uzkrāšanās līdakās pēc Černobiļas avārijas Kijevas apkārtnes ūdenstilpnēs [2].
8. att. Zviedrijas radiācijas drošības institūta speciālistu veiktais iespējamais
8. att. Zviedrijas radiācijas drošības institūta speciālistu veiktais iespējamais Gotlandes salas iedzīvotāju saņemtās dozas izvērtējums Ignalinas AES avārijas gadījumā [1].
9. att. Govju dezaktivācija Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā pēc Černobiļas avārijas [2].
9. att. Govju dezaktivācija Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā pēc Černobiļas avārijas [2].
Visticamāk notiktu plaša iedzīvotāju migrācija uz citiem Eiropas reģioniem, jo Baltijas valstu tautsaimniecība – it īpaši tādas nozares kā lauksaimniecība, mežrūpniecība, zivkopība – būtu sagrauta un nolemta nīkuļošanai vismaz 20 – 50 gadus.
Literatūra

  1. Robert Finck. Possible accidents and their effects. Presentation in Riga, 2000.
  2. http://www.greenfacts.org/chernobyl/
  3. Pievirsmas radioaktīvo atkritumu glabātavas izveidošanas ietekmes uz vidi izvērtējums. Lietuvas enerģētikas institūts, Lietuvas ģeoloģijas institūts, 2005. gada marts.
Viesturs Silenieks