Bagātība nav skaitāma, bagātība ir labsajūtā

Daži atbalstoši iemesli elektriskā velosipēda lietošanai

Publicēts: 15.12.20 | Sadaļa: blogs

1. Ātrāka nokļūšana
Pateicoties tehnoloģijai, ko nodrošina e-velosipēdi, ar tiem var ātrāk nokļūt vietās nekā ar tradicionālajiem velosipēdiem. Turklāt elektriskais velosipēds ļauj braukt daudz ilgāk, salīdzinot ar parasto velosipēdu. Te nav stāsts, cik tehnoloģiski lielu attālumu var veikt ar parasto un elektrisko velosipēdu, jo elektriskajam velosipēdam tomēr ir nepieciešama uzlāde, bet gan ārtais, loģiskais braukšanas ilgums un attālums attiecībā pret slodzi. Pētījumi rāda, ka ērtais, loģiskais attālums pilsētvidē ar parasto velosipēdu ir ap 9km vienam braucienam, elektriskajam velosipēdam(pedelec, jeb pedal-electric)* ap 15 km vienam braucienam, bet speed pedelec (elektriskais velosipēds, kurš ir minams ar pedāļiem, bet tā dzinēja jauda un ātrums ir lielāks nekā pedelelec (pedal-electric). Izaicinošais un stāvais reljefs, irdenas smiltis vairs nebūs problēma!

2. Uzlabo jūsu fizisko sagatavotību un veselību
Vai zinājāt, ka, braucot ar e-velosipēdu, fitnesa uzlabošana ir tikpat laba kā braukšana ar parastu velosipēdu? Elektriskā velosipēda izmantošana ikdienas brauciena laikā ir lielisks veids, kā ieviest fiziskās aktivitātes ikdienas rutīnā. Tas ļauj vingrināt muskuļus, plaušas un sirdi, baudot svaigu gaisu(pilsētvidē švakāk). Attālums un laiks daudzos gadījumos ir tas, kas nosaka pārvietošanās veida izvēli. Mazas distances ar kājām, lielākas ar parastu velosipēdu, daudz lielākas ar elektrisko velosipēdu, vēl tālāk, iespējams ar mopēdu, motociklu, taču lielus attālumus ar automašīnu vai ar vilcienu, autobusu, vai pat ar lidmašīnu. Attiecīgi, elektriskais velosipēds ir tas, kuru var izvēlēties, lai veiktu lielākus attālumus nekā ar parastu velosipēdu, jo daudzos gadījumos, cilvēks saprotot, ka ar parastu velosipēdu ir pārāk liels attālums, jeb pārāk grūta braukšana, jo jābrauc kalnup, tad ir iespēja izvēlēties elektrisko velosipēdu, jo, ja tāds nav, ir liela varbūtība, ka cilvēks brauks ar automašīnu. Taču salīdzinot braukšanu ar automašīnu vai elektrisko velosipēdu, fiziskā aktivitāte ir daudz lielāka ar elektrisko velosipēdu. Pētījumi rāda, ka ikdienas braucienos, gada griezumā fiziskā aktivitāte ar elektrisko velosipēdu un parastu velosipēdu ir līdzīga, jo daudzos gadījumos, kad attālumi ir par lielu parastajam velosipēdam, cilvēks brauc ar mašīnu vai sabiedrisko transportu.

3. Palielina vielmaiņu un galveno muskuļu spēkuTā kā elektriskais velosipēds ļauj braukt ilgāku laika periodu, tas trenē augstas izturības un vidējas intensitātes treniņiem. Riteņbraukšana ir saistīta ar lielāko daļu lielāko muskuļu grupu, un tā īpaši trenē jūsu pamatmuskulus un glutes.

4. Samazina stresu

Vai zinājāt, ka regulāras fiziskās aktivitātes, izmantojot elektrisko velosipēdu, palīdz pārvaldīt stresa hormona kortizola uzkrāšanos organismā? Pētījumi arī rāda, ka riteņbraukšana visvairāk cilvēkos veicina laimes hormona bēta-endorfīna izdalīšanos (otrā vietā ir slēpošana, trešajā skriešana).

5. E-velosipēdi ir nākotnes mobilitātes varoņi

Velosipēdi maina un pārveido pilsētas. Aktīvai mobilitātei pastāvīgi pieaugot, elektriskajiem velosipēdiem ir svarīga loma pilsētu mobilitātē. Tie samazina satiksmes un trokšņa piesārņojumu un veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētās.

6. Drošība un “redzamība”

Velosipēdu zādzības ir liela problēma. Taču elektriskajiem velosipēdiem ir iebūvēts vai piestiprināts akumulātors, kas nodrošina pastāvīgu strāvas avotu. Pat neliela izmēra GPS iekārtas diezgan daudz tērē enerģiju, tādēļ, lai nevajadzētu baterijas mainīt vai lādēt katru dienu, ir nepieciešams salīdzinoši liela izmēra akumulators. Taču, ja tas ir liels, parastajā velosipēdā to ir neiespējami ievietot, vai arī grūti, neērti to ikdienā lādēt. Tieši šo problēmu novērš elektriskā velosipēdā esošais akumulātors, kurš ne tikai darbina velosipēdu, bet arī GPS iekārtu. Liela daļa uzņēmēju ievieto GPS iekārtas automašīnās, lai varētu sekot līdzi transportlīdzekļa atrašanās vietai. Tieši to pašu nodrošina elektriskie velosipēdi.

7. Smagāku kravu pārvadāšana.

Arvien populārāki kļūst kravas velosipēdi un ne tikai kravu pārvadāšanai, bet arī bērnu un pieaugušo vešanai. Elektriskā kravas velosipēda dzinēja atbalsts nodrošina ērtu un vieglu braukšanu. Attiecīgi, sevišķi pilsētu centros, jau šobrīd daudzās valstīs, arī Latvijā notiek ar elektriskajiem kravas velosipēdiem. Latvijā ar kravas velosipēdiem kravas piegādā sia “Velokurjers“, un ātruma un izmaksu ziņā pilsētas centrā autotransports nespēj konkurēt. Starp citu, Velokurjers arī tirgo kravas velosipēdus gan elektriskos, gan parastos.

*elektriskos velosipēdus iedala vairākās grupās

Pedelec – velosipēdi, kuriem ir noteikts maksimālais braukšanas ātrums 25km/h un iestājoties ātrumam 25 km/h dzinējs atslēdzas un, ja ir vēlme un spēja pašam mīt ātrāk, tad to var darīt bez dzinēja atbalsta. Kā arī ir kritērijs, ka dzinēja jauda nedrīkst būt lielāka par 25w. Taču šis kritērijs jau tiek ES mainīts uz 1kw.

Speed pedelec – Pedāļiem minams elektriskais velosipēds, kura ātrums ir lielāks par 25km/h. Latvijā šādi velosipēdi nav atļauti un tie jau skaitās mopēdi, kuriem nepieciešams numurs un braucējam ķivere.

Ebike. Tas var būt jebkurš elektriskais velosipēds, bet starp tiem mēdz būt arī velosipēda izskata mopēdi, kuriem var būt pedāļi, bet var ar tiem arī nemīt, bet līdzīgi kā mopēdam un motociklam ir akselerātora svira, slēdzis vai poga.

Mans viedoklis par satiksmes organizāciju Marijas un Aleksandra Čaka ielā

Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs

Foto: Aleksandra Čaka iela

 
1. Rīgai jābūt skaidrai, visiem saprotamai bildei ko mēs daram ar Centru ilgtremiņā, perspektīvā. Tad visiem būs skaidrs, arī deputātiem un tautai, kur mēs virzamies. Citādi ir tā, ka mēs virzamies velojoslu virzienā, kuras sazin kam vispār ir vajadzīgas. Velo nedrīkst būt pašmērķis, bet gan viens no instrumentiem kā sasniegt lielo mērķi. Kādu? Mērķis ir nodefinēts “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam“. Tādēļ jārunā ir nevis Čaka ielā būt vai nebūt velostransportam, bet kādai jābūt Čaka ielai, lai tā būtu atbilstoši stratēģijas mērķu sasniegšanai. 
 
2. Attīstības departamentam ir jāstāsta kādu nākotnē vēlamies redzēt Rīgu. Attiecīgi, Transporta komitejai un departamentam jābūt tiem, kas šajā gadījumā skrien nopakaļ un savas kompetences ietvaros rāda kā sasniegt Attīstības stratēģiju savas kompetences ietvaros. Nav jāpārņem satiksmes cilvēkiem Čaka ielā vadošā loma. Tā ir jāpārņem Attīstības cilvēkiem, arhitektiem, plānotājiem. Viņiem ir jāskaidro kā mainīsies pilsēta, kāpēc tas vajadzīgs. Satiksmes departamentam ir tikai jārealizē tas, ko plānotāji nolēmuši. 
 
3. Jāuzliek skaidri argumenti kādēļ satiksmes organizācija būs tāda vai citāda. Kapēc, ar kādiem plāniem tas ir pamatots.
a) Šajā gadījumā es atkal atsauktos uz Rīgas iltspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur ir noteiktas prioritātes: “Pilsētas centrā gājēji, velo, sabiedriskais transports”. Arī Stratēģijā šie principi ir pamatoti ar pētījumiem un dažādiem argumentiem, nevis tie paņemti voluntāri. 
b) Būtu jāatsaucās uz Eiropas Klimata politiku, kas nosaka, ka Rīgas centrā būs jāizveido Klimata neitrālā zona, zona bez emisijām. Cetrā vietu nav daudz un jebkura blakus iela ietekmē klimatu citās ielās, blakus teritorijās. Nav tā, ka vienā ielā piesārņo un nav pilnīgi nekāda ietkeme uz blakus teritorijām. Attiecīgi, Čaka ielā ir jāmeklē kā samazināt negatīvo ietekmi neskatoties uz to, ka nav vēl pieņemti lēmumi par precīzu šīs teritorijas atrašanās vietu.

Vairāk »

Kas ir velokurjeri un kā tie strādā

Publicēts: 1.11.20 | Sadaļa: blogs

 

Attēlā: Velokurjeri Rīgā

Velokurjeri pārsvarā ir cilvēki, kas strādā pilsētu centrālajās daļās, sevišķi biznesa kvartālos, jo lielā apdzīvotības blīvumā ir arī liela satiksme. Kur liela satiksme, tur grūti atrast autostāvvietu, daudz sastrēgumu un tādejādi piegādes ir dārgas un kavējas. Tas daudzus uzņēmējus neapmierināja un tie sāka meklēt pilsētai atbilstošāku piegādes veidu un atrada velokurjerus.

 Velokurjeru vēsture pasaulē

Uzreiz pēc tam, kad tika radīts ar pedāļiem minams velosipēds, tā uzreiz to sāka lietot sūtījumu pārvadāšanai. Jau 1860-tajos gados riteņbraucējus izmantoja pasta telegrammu nogādāšanai. Ir informācija, ka 1870-tajos gados Parīzes biržā tika nodarbināti velokurjeri. Velosipēdus mantu un preču pārvadāšanai jau izmanto desmitgadēm, sevišķi Āzijā, kur ļoti populāras velorikšas cilvēku un mantu pārvadāšanai. Taču ļoti daudz izmantoja velosipēdus ikdienā kā transporta līdzekli uz kura uzkraut kaut ko, lai pašam nav jānes. Latvijas laukos padomju laikos ļoti bieži varēja redzēt uz velosipēda ragiem uzkarinātas piena kannas.

Attēlā: Piena piegāde ar kravas velosipēdiem

Vairāk »

Kā izskatītos, ja katram Rīgas centra iedzīvotājam būtu transportlīdzeklis

Publicēts: 23.10.20 | Sadaļa: blogs

Ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuri lamājas, ka pilsētā attīsta velo un gājēju infrastruktūru, bet neveido jaunas automašīnu stāvvietas. Pie kam, velo infrastruktūru taisa sevišķi uz stāvošo automašīnu rēķina.  No ietvēm dzen prom tur stāvošās automašīnas.

Mēģināšu ar vairāku attēlu palīdzību ieskicēt bildi, kā tas izskatītos, ja visi visu gribētu. Nelaime tā, ka tie, kas saka, ka centrs izmirst dēļ tā, ka nevar nolikt pie mājām automašīnu nav aizdomājušies kāds izskatītos centrs, ja katram, kam īpašums, dzīvoklis, birojs, veikals būtu automašīna. Cilvēki domā par sevi, nevis skatās kopsakarībās. Neredz kopējo bildi. Protams, ka būs argumenti, ka nekad jau nav tā, ka katrā mājsaimniecībā ir mašīna. Taisnība, bet ir tā, ka dažās pat ir vairākas automašīnas. Un kapēc gan tieši Tu nevarētu būt tas, kurš atsakās no automašīnas, lai Tavam kaimiņam uz Tava rēķina tās būtu vairākas? Tādēļ pilsēta jāplāno tā, lai vairumam ir labi, nevis tikai man, man, man.

Un tas ir stāsts, kas pilsētai jāliek par prioritāti, par kursu, kurā iet – attīstīt vairāk privātā autotransporta satiksmi? Vairāk sabiedriskā transporta satiksmi? Vai vairāk gājēju un riteņbraucēju satiksmi? Attiecīgi, arī katram pārvietošanās veidam nepieciešamās stāvvietas, telpu braukšanai. Nemaz nerunājot par ietekmi uz vidi, veselību, drošību, kultūru, pilsētas izskatu un atraktivitāti no tūristu, bērnu, vecu cilvēku viedokļa. (Starp citu, Rīgas pilsētas stratēģijā 2030. gadam šis viss ir ņemts vērā, taču reti, kurš to lasa un, ja lasījis, tad ne vienmēr izprot kādi vienam vai otram stratēģiskam uzstādījumam ir aprēķini vai pamatojums).

Kā piemēru izraudzījos nelielu kvartālu Rīgas centrā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Bruņinieku, Aleksandra Čaka, Stabu ielas. 

Pēc Latvijas pasta adrešu reģistra saskaitīju, cik ir adresātu (pastkastītes). Vienā īpašumā, mājsaimniecībā, birojā var uzturēties, dzīvot, strādāt, to apmeklēt arī vairāki cilvēki. Taču aprēķinā skatījos tikai pašu minimumu, kad katrā mājoklī ir tikai viens cilvēks, bet katram būtu transportlīdzeklis. Varēt paņemt vidējos statistikas rādītājus valstī par to, cik vidēji katrā mājsaimniecībā ir cilvēku, cik autotransporta, taču pašmērķis nav parādīt cik ir tagad, bet virziens kurā tiekties – uz to, lai visi brauc ar auto, vai uz to, lai visi iet ar kājā, velo u.c. Jeb kur mēs nonāksim, ja tieksimies viena vai otra grāvja virzienā.

Tālāk ir katrā no šīm kvartāla ielām esošo namu adrešu skaits, kas var būt vienas ģimenes, viena cilvēka, viena uzņēmuma cilvēkam, kam var būt transports. 

Vairāk »

Daži padomi riteņbraucējiem – iesācējiem

Publicēts: 9.09.20 | Sadaļa: blogs

Visbiežāk tas, ko dažādās publikācijās, pamācībās stāsta ir par Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Kā arī tiek izteikti aicinājumi uz vairākām lietām, kuras noteikumi pauž pat atšķirīgi. Taču mazāk ir stāstīts par praktiskām, vienkāršām lietām, kuras palīdz, veicina, iedrošina braukt ar velosipēdu. Jabkas, kas ierobežo, tas neveicina. 

Vairāk »

Viesturs Silenieks