Tās ir Tavas domas, kas rada pasauli!

Pārdomas par elektromobilitāti nākotnē

Publicēts: 5.05.23 | Sadaļa: blogs

Mazliet futūristiskas pārdomas, kurā virzienā elektromobilitāte iet, varētu aiziet un ko tā varētu mainīt.

  • Līdz šim bija divas atšķirīgas nozares – auto ražotāji un naftas ieguvēji, tirgotāji, pārdevēji. Šobrīd arvien vairāk pasaulē iet uz to, ka auto ražotāji uzstāda savas lādēšanas iekārtas, piemēram Tesla. Vai sametas vairāki auto ražotāji kopā un taisa savu uzlādes tīklu. Tātad auto ražotāji kļūst par auto uzlādes staciju īpašniekiem, aizstājot naftas tirgotājus. Un, tā kā tirgo elektrību uzlādes stacijās, tad paši sāk elektrību arī ražot. Rezultātā auto ražotāji sāk arvien vairāk pārņemt auto enerģijas industriju, izspiežot naftas tirgotājus no tirgus. Tas nozīmē, ka auto ražotāji kļūs arvien turīgāki, bet naftas ražotāji liesāki. Var paredzēt, ka auto ražotāji arvien vairāk iespiedīsies elektrības ražotāju tirgū, ar laiku pārpēkot elektroenerģijas ražošanas kompānijas.

  • Pastāv divi varianti: auto ražotāji – elektro uzlādes staciju īpašnieki, spiedīsies iekšā degvielas uzpildes staciju tirgū, pārpirks degvielas uzpildes stacijas, kurās laika gaitā, palēnām nomainīs degvielas uzpildes šļūtenes pret elektrības uzlādes kabeļiem. Otrs variants – degvielas uzpildes stacijas (naftinieki) investēs līdzekļus elektro auto uzlādes staciju attīstīšanā savās esošajās DUS. Tomēr laika gaitā nonāks abos variantos eksistēs elektroauto uzlādes stacijas un būs retums degvielas uzlādes stacijas.
  • Elektrību var ražot katrā valstī. No saules, vēja, hidro elektrostacijām, atomelektrostacijām, no biogāzes, no termo elektrostacijām, kurās var kurināt jebko, kas deg, arī atkritumus, un paisuma/bēguma un daudzi citi varianti. Taču nafta ir tikai dažās valstīs, un degvielu pamatā var iegūt tikai no naftas. Attiecīgi, jebkuras valsts interesēs ir iegūt enerģiju no vietējiem resursiem, nevis importēt.
  • Elektrību var iegūt mājas apstākļos ar saules paneļiem. Attiecīgi, cilvēki būs daudz motivētāki savu transportu lādēt ar savu elektroenerģiju, nevis maksāt citiem – degvielas tirgotājiem. Un tas nav stāsts tikai par cenu, bet psiholoģiski – par sajūtām. Savs ir savs.
  • Pasaulē arvien vairāk strādās pie uzlādes ātruma un akumulatoru kapacitātes (ietilpības), kas nozīmē, ka mērķis ir uzlādēt tikpat ātri kā iekšdedzes transportu un nobraukt vismaz tikapt kā ar iekšdedzes transportu. Šī virzība attīstīs visa veida sadzīves elektroiekārtas ar baterijām.
  • Attīstīsies uzlādes tehnoloģijas – uzsvars būs uz to, ka elektrības uzlāde tiks iestrādāta ceļa segumā jeb bezvadu uzlāde, lai transportu varētu lādēt gaitā. Šobrīd bezvadu uzlāde jau eksistē telefoniem, dažādām maza izmēra sadzīves precēm. Taču tajā brīdī, kad būs efektīva, droša uzlādes tehnoloģija, kas iestrādāta ceļa segumā, tad sāksies liela cīņa, kurš būs pirmais, kas nopirks vai iznomās ceļus, kur vislielākā transporta plūsma. Tas nozīmē, ka arvien vairāk valsts ceļu tiks nodoti privātās rokās – vai nu pārdoti vai iznomāti. Ceļa īpašnieks vai apsaimniekotājs, kas būs uzstādījis bezvadu uzlādes tehnoloģiju, būs ieinteresēts, lai ceļš būtu labā stāvoklī. Un tas nozīmē, ka ceļš kļūs no tāda, kas prasa līdzekļus uz tādu, kas pelna, ražo līdzekļus. Lielie ceļi kļūs arvien labākā kvalitātē, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk elektrisko automašīnu (klientu). Mazie ceļi paliks par valsts vai pašvaldību rūpalu, jo tajos investēt bezvadu uzlādē nevienam nebūs interese. Līdzīgi būs ar lielveikalu un citām auto stāvvietām – iestrādājot bezvadu tehnoloģiju, auto stāvvietas īpašnieks varēs pelnīt. Sistēma būs līdzīga kā ar mobilo telefonu lietošanu viesabonēšanā ārvalstīs – auto lietotājs varēs izvēlēties kādu operatoru lietot. Vai nu vienu, jeb automātiskajā režīmā – kam jaudīgāka stacija, tas automātiski pieslēdzas un tam maksā. Vai arī – varēs izvēlēties vienu operatoru. Piemēram, tie, kam līgums ar Elektrum, tie maksās Elektrum par automašīnas uzlādi uz ceļa. Kas nebūs piesiets vienam operatoram, tas samaksās tam, kas piestāda rēķinu par uzlādi braucot pa ceļu.
  • Automašīnu uzlāde pārsvarā notiek tad, kad ar to nebrauc, jeb tad, kad mašīna stāv. Pārsvarā tas ir naktī. Taču liela daļa cilvēku pa dienu strādā un naktī guļ. Attiecībā uz saules enerģiju, kas ir vispieejamākā privātīpašumos, nav izdevīgi braukt uz darbu, jo tad mājās nesanāk lādēt. Attiecīgi, cilvēki centīsies arvien vairāk strādāt no mājām, kam vien tas būs iespējams. Attiecīgi, arī citas sadzīves iekārtas, kuras dienas gaišajā laikā lieto mājās – plīts, dators, telefons u.c., kļūs par motivātoru strādāt no mājām, darbinot ar saviem saules paneļiem. Pretējā gadījumā tie ir diezgan bezjēdzīgi.
  • Ja skatās uz automašīnas akumulatora ietilpību, jeb spējām, tad tas spēj darbināt ne tikai piedziņu, kam aiziet lielākais jaudas patēriņš, bet arī gaismas, ventilāciju, mūzijas iekārtu. Tas ir diezgan līdzīgi, kas nepieciešams dzīvoklim vai privātmājai – gaisma, ventilācija, skaņa un lielākā jauda aizies elektriskajai plītij,   ledusskapim, putekļusūcējam, datoram u.c. Respektīvi – liela akumulatora ietilpības elektriskā mašīna patēriņa ziņā ir līdzvērtīga nelielas savrupmājas patēriņam. No šī izriet nākamais prognozējums:
  • Automašīnas vadības panelī būs iespēja ielikt laiku, kad vadītājs vēlas, lai automašīnai būtu pilns akumulators. Bet pārējā laikā auto īpašniekam īsti neinteresē, kas notiek ar mašīnu. Tiks izstrādāti algoritmi un tehnoloģijas, kas ņemot vērā iestatīto laiku ļaus mašīnai autonomi lādēt un tirgot elektrību. Tas ir līdzīgi kā šobrīd daudziem lietošanā esošai kabatas powerbankai, kura nodota koplietošanai. Piemēram – cilvēks brauc uz ārzemēm un atstāj mašīnu lidostas stāvvietā vai savās mājās, kurai ir saules paneļi. Plāno atgriesties pēc nedēļas. Auto īpašniekam būtiskākais ir tas, lai pēc nedēļas automašīna ir uzlādēta. Bet vēl tīkamāk ir, ja mašīna pa šo nedēļu var arī pelnīt. Tādēļ algoritms vai aplikācija nodrošinās to, ka laikā, kad biržā ir viszemākā cena, tad automašīna tiks lādēta, bet tad, kad visaugstākā cena, tad pie tīkla pieslēgta automašīna enerģiju tirgos. Galvenais, lai dienā un laikā, kad ieradīsies no ārzemēm, mašīnas uzlāde būtu tādā līmenī, kā lietotājs ir vēlējies.
  • Cits modelis, izriet atsaucoties uz iepriekšējo, ka ar lielas kapacitātes automašīnas akumulatoru var darbināt īpašumu, jeb tajā esošas elektroiekārtas. Tas nozīmē, ka tādās valstīs kā Norvēģija, Zviedrija, Somija vai pat Krievija(sevišķi Āfrika), kur dziļi laukos, kalnos ir mazi brīvdienu namiņi bez elektroapgādes, tie tiks aprīkoti ar saules baterijām, lai nodrošinātu enerģiju ne tikai mājoklim, bet vienlīdz, lai lādētu automašīnu. Un otrādi – automašīna pieslēgta īpašumam spēs darbināt īpašumā esošās elektroiekārtas. Tiesa, būs jāiestrādā algoritms, lai tumšā, bez saules esošā laikā mašīnas baterija būtu tik pilna, lai varētu aizbraukt līdz lieljaudas uzlādes stacijai.
  • Ja pieņem, ka automašīnas akumulatora kapacitāte sniedz teju tikpat pat jaudu, cik patēre viena savrupmāja, tad ņemot par pamatu automašīnu skaitu valstī (šobrīd Latvijā ap 900 000 iekšdedzes automašīnu, kas nākotnē būs elektriskās), var uzskatīt, ka Latvijā būs 900 000 lielas jaudas powerbankas, generatori, tikai uz riteņiem. Tas nozīmē, ka krīzes situācijās valsts nebūs “tumsā”, bet vēl diezgan ilgi cilvēki spēs darbināt telefonus un citas mazas jaudas iekārtas.
  • Šis ir stāsts arī par enerģētisko neatkarību un nacionālo enerģētisko drošību. Valstij ir lielāka motivācija nevis importēt enerģiju no ārvalstīm, bet ražot uz vietas. Atstāt naudu iekšzemē. Pilnīgi pretējs varaints ir importējot naftas produktus. Šobrīd Latvija gadā importē naftas produktus 1 miljarda apjomā. Šī ir nauda, kas varētu būt atstāta Latvijā. Tādēļ 1 miljards eiro, kas katru gadu varētu palikt valstī ir gandrīz 8% no Latvijas valsts budžeta. Un šī ir nauda, kuru var investēt elektromobilitātē.
  • Elektro auto mobilitāte vēstursiki tika testēta uz elektriskajiem velosipēdiem. Jau šobrīd elektrisko velosipēdu skaits Eiropā ir daudzkārt lielāks nekā elektrisko automašīnu skaits. Katru gadu elektrisko velosipēdu tirdzniecības apjoms Eiropā pieaug vidēji par 50%. Elektriskie velosipēdi nodrošina to, ka ar velosipēdu sāk, jeb turpina braukt vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav spēka pārvietoties ar parastu velosipēdu. Sevišķi kalnainos apvidos elektriskais velosipēds nodrošina to, ka cilvēki ar mazāku vēlmi iesvīst, jeb vājākiem spēkiem spēj pārvietoties. Elektriskie velosipēdi veicina lauku tūrismu un iespēju braukt apvidū, kur grūti braukt ar parastu velosipēdu. Lielāks ātrums, mazāka piepūle, ātrāk galamērķī. Pie kam, atšķirībā no automašīnas, elektrisko velosipēdu var lādēt līdzīgi kā portatīvo datoru – pie jebkuras rozetes. Tādēļ elektrisko velosipēdu mobilitāte arvien straujāk attīstīsies sevišķi pilsētvidē.
  • Elektriskie mopēdi, skrejriteņi un citas iekārtas – līdzīgi kā automašīnām, ja var lādēt mājās, tad šiem transportlīdzekļiem ir nākotne. Nepieciešams daudz mazāk enerģijas, lai veiktu to pašu attālumu, attiecīgi lētāka pārvietošana. Pie kam, nav jāsēž sastrēgumos.
  • Tas, kas jāņem vērā – ja šobrīd valstī reģistrētās ap 900 000 automašīnas rīt no rīta būtu elektriskās automašīnas, tad ceļš no mājām uz darbu sastrēgumā nemainītos. Liels transports šaurā vietā nespēj mazināt sastrēgumus. Taču sastrēgumus rada nevis mašīnas, bet cilvēki mašīnās.

Viesturs Silenieks