Doma nekad nedrīkst pakļauties dogmai, partijai, aizrautībai, izdevīgumam, aizspriedumiem un nekam citam, bet tikai faktiem. Domai pakļaušanās nozīmē pārstāšanu eksistēt.

Vai prezidents atkal sevi dzen kokā??

Publicēts: 10.01.10 | Sadaļa: blogs

Jautājums – vai prezidents ir sapratis, kam viņš domā izdabāt – daļai sabiedrības (daļai, jo visa sabiedrība nekad nedomā vienādi), valdībai, Saeimai, ārvalstīm vai radiem? Redzot to, kā laiku pa laikam tiek publiskajā telpā “nesaturēts”, neliecina par pārdomātu ilgermiņa redzējumu, valstisku pieeju un ilgtspējīgu attīstību. Savu spalvu spodrināšana, lai izdabātu kādam no augstāk minētajiem, liecina par savu interešu celšanu augstāk par valsti. Nav iespējams saglabāt savu seju, mētājoties ar nepārdomātiem paziņojumiem un vēlāk piespiežot citus justies vainīgiem.Nevar vienlaicīgi būt mīļš pret visu tautu, pret valdību, parlamentu, ārvalstīm un ģimeni. Ir jāuzstāda prioritātes, bet prezidentam šajā ziņā izvēlei vajadzētu būt skaidrai – tā kā labāk valstij!

Citiem vārdiem sakot – laiku pa laikam uzdzīt sevi kokā(strīds agrāk ar Aizsardzības ministru V.Veldri, “uzdrupināšana” E.Zalānam, replikas attiecībā uz Ārlietu ministru M. Riekstiņu par to kā jāveido ārlietas), lai vēlāk lūgtu Tautas partijai, Ministru prezidentam, Saeimai u.c. “vainīgajiem” padot kāpnes. Taču jāapzinās, ka ugunsdzēsēji, lienot kokā pakaļ kaķim, dažreiz to uzdzen vēl augstāk. Tādēļ pareizais variants ir netērēt laiku un resursus, lai noceltu kaķi no koka, bet labāk ļaut vienu stundu vai diennakti pabļaut, patraucēt cilvēkiem miegu, jo nekad vēl nevienā kokā kaķa skelets nav manīts.

Viesturs Silenieks