Brīvībā palaista doma vienmēr atgriežas bagātāka

Ko darīt Kristovskim?

Publicēts: 10.11.10 | Sadaļa: blogs

Komentējot Ģirta Valda Kristovska turpmākās aktivitātes Ārlietu ministra krēslā, ir jāsecina, ka izeja no šīs situācijas varēja būt dažāda. Viena iespēja bija atkāpties. Taču tā kā cilvēkiem mēdz būt varas un goda iekāre, tad pārējais ir mazsvarīgi. Kā teica viens bijušais premjers – “Ar varu nedalās, varu noņem!”. Un sekojot šim teicienam, cilvēks arī rīkojas – turās cik vien spēj.

Varonīgi! Jāsaprot, ka vārds Valdis ir no vārda valdīt un tādēļ arī cenšas attaisnot savu vārdu. Jāapzinās arī tas, ka Ģirts Valdis ir “Vienotības” vadītājs. Un kā nu tas būs, ja partijas vadītājam jāatkāpjas no ministra krēsla, tad vēl kāds pieprasīs, ka nav smuki vadīt partiju un tad būs jāatkāpjas arī no tās vadīšanas, un pašās beigās vēl deputāta mandātu prasīs nolikt, bet kur tad, lai liekās…? Tādēļ arī turās. Mēs, šeit Latvijā, varam norīt visādus izteikumus, jo varbūt pat par laimi neesam tik jutīgi kā eiropeīdi vai amerikāņi un tolerance mums ir ar citu skaidrojumu vārdnīcā. Taču jāapzinās, ka tad, kad nāksies braukt uz ārzemēm, tad būs nedaudz cits stāsts. Pirmkārt Krievija noteikti, kaut ar smalku ironiju pajautās – kādā valodā runāsim – vai latviski? Un otrs būs – ja nu kaut kas atgadīsies – kā aprūpēsim – kā latviešus vai kā krievus? Baltkrievi pajautās – vai tas bija par krieviem vai baltiem krieviem? Tā vien liekas, ka muļķīgi izsakos – bet pajautās. Un nemaz nevajag Krieviju. Zviedrijas, Vācijas un citu valstu sabiedriskās organizācijas ir labi sadzirdējušas šo attieksmi, jo publicitāte bija daudzās valodās(kas arī ir apliecinājums tam, ka šī ziņa ir “garšīga” medijiem citās valstīs). Nemaz nebrīnos, ka kaut kur sagaidīs ar piketiem, plakātiem vai kaut kā izņirgās. Kopumā ņemot štrunts par Valdi, viņš pārcietīs, bet Valdim nāk līdzi vārds Latvija. Valsts, kuru viņš pārstāv un kuras intereses vajadzētu aizstāvēt. Un vai mēs uzzināsim par tādām valstīm, kuras būs atteikušas tikties? Jā vai nē – tas būs zaudējums Latvijai. Domāju, ka mēs vēl piedzīvosim interesantus brīžus Ārlietās! Jā, un kur viedoklis “Delnai”, Sarmītei, “Mozaikai”? Vai tad stāsts nav par cilvēktiesībām? Jā, viņi tagad paši ir vienā partijā. Bet tas nav nekas slikts, viss kā dzīvē – viens otrā ieskatās, piedzimst bērni, bet tā arī nav paspējuši iemilēties un tad kaut kad izškiras, kas arī nav slikti – nav ko jāmocās ar kopdzīvi. Tikai viss ir arkarīgs no izturības, citām interesēm un informētības. Šķiršanās būs!

Vai varēja rīkoties citādāk? – Jā! Apmainīt Pabriku ar Kristovski vietām un neviens nebrīnītos, ka Pabriks kā Ārlietu lietpratējs vada Ārlietu ministriju. Neviens nebrīnītos, ka Valdis atkal valda Aizsardzībā. Aizsardzības ministram šādus izteikumus vieglāk piedotu. Un atkristu Pabrikam 3 darbi – Premjera biedrs, Aizsardzības ministrs un uzraugs Valdim Ārlietās. Katrs būtu savā vietā, kuru vislabāk saprot. Sabiedrības saprasti un nepārprasti.

Būs jautri – pagaidīsim. Taču ir arī labā ziņa visā šajā šļurā – vismaz paši savu cilvēku nenoēdām (bet ļaujam citiem starptautiskajā arēnā saplosīt). Un, ja ārzemnieki iznesīs ar kājām pa priekšu, tad ko darīt? – tā sanāca. Partijas biedriem vieglāk skaidrot, vēlētājiem un līdzjutējiem. Tā, ka latvieši nav nemaz tik nenovīdīgi kā daudzi izsakās. Valžiem mūžam valdīt!

Viesturs Silenieks