Ja vara neizvirza tautai mērķi, tad tauta par mērķi izvēlas varu

Komentārs par Dienas publikāciju

Publicēts: 20.10.11 | Sadaļa: blogs

Sociālajos tīklos ir parādījušās spekulācijas par šodienas laikraksta “Diena” publikāciju attiecībā uz ziedojumiem partijām. Es nekad neatbildu uz visādām ķengām, tāpat neatbildu Twitter, jo tā ir mana iespēja ko paust, nevis sarakstīties. Un nepiedāvāju komentārus šaj, manai mājas lapai, jo nestrādāju un nedzīvoju priekš tiem, kas ķengājās. Tāpat arī nevēršos tiesā vai necenšos oponēt kāda viedokli, bet respektēju un pieņemu zināšanai, jo katrs paustais viedoklis rada viedokli par teicēju. Jo pretējā gadījumā man jāstrādā tā cilvēka labā, kas par mani tā “rūpējas”. Dzīve ir skaista un ir tik daudz labas lietas, ko darīt, ka šādi cilvēki tikai atgādina man, ka par laimi es neesmu piedzimis ar tādu pataloģiju, ar tik milzīgu žultspūsli.  Taču tad, kad paziņas, draugi  lūdz, lai pastāsta kā tad istenibā ir, jo pēc raksta var saprast vienu, bet žurnālistu interpretācijā ko citu, tad nolēmu arī uzrakstīt:

Bija zvans no kādas sievietes, kura minēja, ka ZZS cilvēki teica, ka esmu zinošākais šajā jomā un jārunā ar mani. Es tāds nejūtos, bet tā kā ikdienā tiekos ar simtiem cilvēku, kam vajag palidzību, atbalstu, padomu, tad arī šoreiz neatteicu, kaut arī ikdienā ar IT lietām man nav sakara vairāk kā datorlietotājam, vienkāršam interesentam un politiķim. Taču tā kā E-lietas ir VARAM pārrauzībā, kura savukārt ir ZZS, tad neatteicu, jo varbūt, kas būtisks nozarei. Sevišķi, ja dāma paziņoja, ka ASV uzņēmums vēlas ienākt Latvijas tirgū. (Un tā kā Wikileaks ziņo, ka man ar amerikāņeim attiecības labas…). Bet, ja nopietni, tad uzskatu, ka tikai muļkis, vai cilvēks, kam ir pilnīga vienaldzība pret apkārt notiekošo principā atteiktos no sarunas ar uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt biznesu Latvijā un maksāt nodokļus Latvijā, kā arī vēlas ieviest jaunas tehnoloģijas (kas jau pēc definīcijas ir labi un sakrīt arī ar valdības deklarācijās viemēr pausto apņēmību šajā jomā). Protams, ka daudz kas ir atkarīgs no politisko spēku samēra valstī, tai skaitā arī uzņēmēju atbalsts (tāpēc jau politika vispār tiek veidota lai atbalstītu visus iedzīvotājus, tajā skaitā uzņēmējums). ZZS vienmēr ir atbalstījusi informācijas tehnoloģiju ieviešanu, gan arī uzņēmusies politisko atbildību par šo jomu. Tāpēc dīvainu būtu, ja es atteiktu sarunu ar šādas jomas uzņēmējiem.

Pirms tikšanās mēģināju sameklēt Google šī “lielā” uzņēmuma nosaukumu un nekādi nevarēju atrast. Tas man radīja bažas par to, ka uzņēmums esot nopietns. Otra lieta bija, ka es pajautāju dažiem IT nozares cilvēkiem par šādu uzņēmumu un neveins nezināja, bet tas, ka viņi un es nezinam, tas nenozīmē, ka nepastāv. Tāpat noskaidroju par problemātiku un aktualitātēm valstī, lai labāk izprastu šobrīd notiekošo. Un tikai pēc tam devos uz tikšanos.

Tikšanās sākās ar to, ka sieviete teica, ka tiekās ar visām partijām un runā par šo jomu. No tā es secināju, ka tā ir tāda kā politiskās situācijas izpēte, kas ir normāla parādība, jo lai kaut ko uzzinātu ir vai nu jālasa, vai jāprasa.

No “Dienā” publicētā nav saprotams kādā sakarā sarunā ir minēts par Būtinģes akciju, par Velokurjeru utml. Taču konteksts bija tāds, ka tā bija atbilde kā mēs tagad opozīcijā darbosimies un Būtinģe bija kā piemērs kā zaļie spēj opozīcijā darboties. Kas attiecas uz Velokurjeru, tad tas bija kontekstā, ka piemēram tāds uzņēmums kā “Velokurjers”, kur katram kurjeram ir satelīta navigācija, spēj šādu sistēmu kā privātais sev ieviest par dažiem simtiem latu, taču valsts pasūtījumos šāda lieta izmaksātu simtiem tūkstošus!

Tāpat rakstā nav minēts par to, ka šobrīd valstī IT projekti varētu attīstīties par vismaz uz pusi zemākiem budžetiem, jo tās summas, kas tiek prasītas tirgū nav adekvātas darāmajam darbam.

Tāpat “uzņēmuma” pārstāve prasīja, kas ir tās lietas, kas Latvijā jāmaina IT jomā. Par to rakstā nedaudz, īsi, bez pamatojuma ir ieskicēts.(“un arī šeit V. Silenieks izklausās pieredzes bagāts. E-paraksta sistēma esot debila, identifikācijas karšu ieviešana kavējas, jo nevar to «sakārtot» politiski, un IT sistēmas valstī ir tik sliktā līmenī, jo slikti ir pasūtītāji. «Iepirkumus ministrijās sagatavo nejēgas, dara to primitīvi pēc savas saprašanas, kā māk, kā grib. Un tad – ko paprasa, to saņem,» secina V. Silenieks. Viņaprāt, IT konkursu tirgus jau lielā mērā ir sadalīts un svešie te nav gaidīti. Viņš pat zina recepti, kā atšuj. «Ārvalstu kompānijām var taisīt nosacījumus. Un, ja ārvalstnieks tiem īsti nepiekrīt, tad uztaisīt termiņus, kuros viņš vienkārši neko neuzspēs.»)” Tāpat rakstā nav minēts manis teiktais par to, ka mums ir simtiem datu bāžu, bet kopā tās nav sasaistītas, attiecīgi nestrādā sistēma. Nav minēts tas, ka uzskatu, ka pamatā ir jāatstāj 2 datu bāzes – fiziskām un juridiskām personām, kas būtu Iedzīvotāju reģistrs un Uzņēmumu reģistra bāze, kurām pakārtot, jeb sasaistīt citas datu bāzes. Par konkursu gatavošanu arī man ir taisnība, pajautājiet uzņēmējiem!

No visa šī te iepriekš uzskaitītā ir skaidri redzams, ka nav stāsts par uzpirkšanas mēģinājumu un arī ne par prasīšanas mēģinājumu. Stāsts par politiku un IT Latvijā.

Tas, ko man jautāja, bija kas jādara, lai ienāktu Latvijas tirgū. Ja būtu stāsts par naudu, tad arī Jūs varētu izlasīt, ka dodiet tik un tik un tad varēsiet ienākt. Nekā tāda nav! Tajā pat laikā variet rakstā izlasīt domu, ka, lai ienāktu tirgū jānāk ar kādām jaunām, radošām idejām, nevis par lielu naudu darīt neko.(“Viņš arī dod padomu, ka kompānijai pašai vajadzētu padomāt, ko tā valstij varētu piedāvāt unikālu, kas nebūtu citiem, un tā ienākt tirgū pilnīgi legāli. Jautāts, ko tad no viņa teiktā ziņotApplieds Technology vadībai, V. Silenieks rezumē: «Sadarboties mēs, protams, esam gatavi, bet runāt par to mēs varam, kad jau ir kaut kāda reālāka situācija izveidojusies. Kad ir jau kaut kādi konkrēti darbi darāmi – varam vai nevaram.»)

Tas, ka apsolīju palīdzēt cik ir manos spēkos atbilst patiesībai, jo gan kā politiķis, gan uzņēmējs esmu ieinteresēts palīdzēt attīstīt biznesu Latvijā un cik vien varu, palīdzu to veicināt. Arī ZZS politika vienmēr un visur ir bijusi visiem atvērta un  vērsta uz sadarbību un attīstību, nevis uz aizgomīgumu un vēlmi visur un viemēr saskatī tikai korupciju un ienaidniekus, tajā pat laikā neko nedarot, vai cenšoties darīt pēc iespējas mazāk.

Vēl, jo vairāk – es kā cilvēks, kas pārzina Politisko partiju finansēšans likumu, zinu, ka:

1) No juridiskām partijām ziedojumus saņemt nedrīkst

2) No ārvalstīm ziedojumus saņemt nedrīks(bija pat tik absurda situācija, ka Latvijas Zaļā partija kā Eiropas Zaļās partijas biedrs saņēma līdzekļus, lai apmaksātu Eiropas Zaļās partijas konferences izdevumus Latvijā un LZP dabūja par to sodu, un pārskaitīt naudu valsts budžetā). Protams, ka, ja kompānija ir Latvijā un tā vēlas Latvijā strādāt un kompānijā strādā Latvijas pilsoņi, tad tie ziedot drīkst.

3) Viena fiziska persona nedrīkst ziedot vairāk kā līdz 10 minimālajām algām, kas ir 20 tūkstoši.

Taču par šo nav stāsts, jo ne jau dēļ ziedojuma es tiekos un runāju. Kā jau teicu, man dienā 90% no sarunām paiet par to, ka kādam kaut ko vajag.

Es piekristu laikrakstam, ja būtu tāds gadījums, ka uzņēmums teiktu, ka mums ir konkrēts projekts “X”, kas šobrīd ir iesniegts kādā konkursā un mēs vēlamies samaksāt, lai mūsu projekts uzvarētu, lūk tad es to uzskatītu par pārkāpumu.

Kas attiecas  uz kontaktiem, cilvēkiem ministrijās – protams, ka ir. Tik daudz gadus esot politikā un nepazīt cilvēkus, tas jau vien liktos interesanti. Un ikdienā zvanu dažādiem ierēdņiem un cilvēkiem, lai tikai kaut kas valstī ātrāk notiktos, jo vislielākā problēma ir nerunāšanā.

Taču, ja cilvēki vēlas ienākt tirgū un ar jaunām idejām(kuras prasa, lai pasaka priekšā) un kaut ko labu valsts labā izdarīt un tad arī ziedot, tad lūdzu!

 

Tajā pat laikā tikai galīgi samaitāts cilvēks, no šīs sarunas varētu saprast, ka tiek piedāvāts kaut kāds kukulis par politisko atbalstu.
Līdz ar to, rakurss kādā tiek pasniegta mana pusotru stundu ilgā saruna ar uzņēmējiem par politiku un biznesu Latvijā, ir uzskatāma tikai par kārtējo politisko intrigantu spēli, kas tiek veikta laikā, kad paši vēlēšanu uzvarētāji ir tā sapinušies savās intrigās tik tālu, ka nespēj pat koalīciju un valdību sastādīt.
Jebkurā gadījumā, manu sarunu pašreiz vērtē KNAB, kurš tad arī izdarīs korektu tās juridisko novērtējumu, un paziņos sabiedrībai patiesību. Savukārt visi presē izplatītie viedokļi par šo gadījumu pašlaik ir vienkāršas un pārspīlētas spekulācijas.

Un es vēl šodien esmu pie tā paša viedokļa, tikšos ar visiem pēc iespējas un palīdzēšu, cik vien tas būs manos spēkos!

Ja cilvēki nāk un saka, ka grib ziedot, tad es arī tagad saku un teikšu, lai ziedo! Taču te nevajag jaukt ziedošanu politiskajai partijai ar ziedošanu nelaimē nonākušiem, jo žēlastības dāvana necildina devēju un pazemo ņēmēju!

Esiet savā ikdienā vairāk pozitīvi un dariet labu nedomājot kam!

Ir pagājis vairāk kā mēnesis no augstāk minētā publicēšanas. KNAB atbildēja uz manu vēstuli, izvērtēja sarunas ierakstu un atbildēja – sodāmu pārkāpumu nekonstatēja. Domājat, ka laikraksts atvainojās? Apd..sa, kliedza par to, ka tāds jāizmet no Latvijas Zaļās partijas, jāpatriec no ZZS. Un kas būtu, ja vājumā tā arī būtu izdarīts………..

Viesturs Silenieks