Tipisks politiķis ir tāds, kas zina visu par sīkām lietām un ir ģeniāls nenozimīgos sīkumos

Dīvainības V.Dombrovska vadītās valdības deklarācijā – daudz darbi par vienu un to pašu

Publicēts: 1.11.11 | Sadaļa: blogs

Lasīju dokumentu, kuru sauc: “Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”. Rūpīgāk pievērsu uzmanību vides sadaļai, taču nepalaidu garām arī pārējās.  Šai valdībai veidojoties diezgan daudz tika runāts, ka nez vai uz ilgu laiku šāds formējums pastāvēs, jo, ja jau tapšanas procesā tik ļoti daudz nekompetence, nenosvērtība, neksaidrība un muļļāšanās… Taču tas nav galvenais iemesls, lai šāda valdība ātri izjuktu. Var arī ilgi nostrādāt.  Taču lasot to, kas sarakstīts deklarācija brīžiem gan liekas, ka nez vai daudz būs ko darīt. Pirmkārt, jau uzreiz bija skaidrs tas, ka paši deklarāciju nav pārlasījuši. Tātad vai nu katram “speciālistam” lika uzrakstīt savu sadaļu un vēlāk tās tehniski salika kopā, vai arī viens cilvēks ir rakstījis un katrs pats savu nozari nav pārlasījis.“Veidosim stratēģisku valsts transporta plānu ilgtspējīaiu, multimodālai un integrētai transporta sistēmai, izmantojot mūsdienīgus, ar privāto sektoru koordinētus, tautsaimniecību stimulējošus un videi draudzīgus risinājumus”.

Tāpat arī nav īsti skaidrs kā jau šobrīd uzsāktie politiskie kursi ies kopā ar deklarācijā definēto. Piemēram – Dombrovska, Zatlera un Kampara aktīvā iesaistīšanās Visaginas AES projektā kaut kā neiet kopā ar: “Nodrošināsim atjaunojamo enerģijas avotu brīvāku pieeju enerģijas tirgum – plašāku vietējo resursu izmantošanu”. Vai arī: “Noteiksim valsts vidēja (2014-2020) un ilgtermiņa intereses katrā no ES darbības jomām, nosakot, ka Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās neatkarības intereses ir nozīmīgākās Latvijas ārpolitikas prioritātes”. Interesanti kā “enerģijas avots svešā valstī var būt garantija neatkarībai, jo tad arī Lietuvas armijai varam uzticēt sargāt Latviju.  Un kāds AES sakars ar atjaunojamiem energoresursiem?

Žēl, ka deklarācijā ir ļoti maz par vides, dabas jomu. Ja iepriekšējā deklarācijā, kuras tapšanas procesā dēļ formāta nevarēja iestrādāt visas interesējošās lietas, bet atstāt tikai prioritātes, mums kā zaļajiem bija savs redzējums par darāmo(skatīt iepriekšējās valdības deklarācijas Vides sadaļas izvilkumu zemāk). Taču par nožēlu jāsaka, ka Sprūdža vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deklarācijas sadaļā par vidi ir tikai 3 teikumi un pat tad divi no tiem atkārtojas!

1.”Turpināsim īstenot projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomās, kā arī veicināsim efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.

2. Aizsargāsim Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.

3. Veicināsim efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.”

Iepriekš publiski solot sākt jaunu dzīvi, tad šobrīd no turpmākās ministrijas darbības var secināt, ka ministram būs jauna un viegla dzīve – Pirmais darbs ir darīt, jeb turpināt to, ko ministrija jau dara. Otrs darbs būs apvienot vides dienestus, lai būtu viens (Diezgan tehniska lieta, bet neloģiska, jo zudīs mobilitāte un efektivitāte reģionos). Un trešais darbs ir darīt pirmo darbu. Skaidrs, ka vides jautājumi tiks pilnībā nolaisti un uzsvars būs attīstīt visu uz vides rēķina. Laikam šajos jautājumos ir vienojušies ar par oligarhu dēvēto Šleseru, kurš vēlas prettiesiski izcirst kokus, lai uzbvētu māju? Tātad šī brīža varoņi uzskata, ka nevis viņi ir dabas sastāvdaļa, bet daba ir traucēklis, kuras loma jāmazina. Domāju, ka vēl neviens ar jelkādiem likumiem nav ticis galā ar dabas likumiem. Taču, lai veicas!

Domāju, ka valdībai kopumā liels klupšanas akmens būs deklarācijā ierakstītais: Attīstīsim Latvijas lielās ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, tai skaitā ES TEN-T tīkla ietvaros. Pilnveidosim ostu darbības pārraudzību un efektivitāti, samazinot politisko partiju ietekmi un veicinot pārvaldes neatkarību un profesionalitāti.”

Kaut kā īsti nav skaidrs, kas ir domāts ar “Attīstīsim Latvijas lielās ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus”. Tas ir tā kā tirgus vienošanās, kas ir konkureces pārkāpums? Ostās savstarpēji konkurē uzņēmēji, nevis ostru pārvaldes un kā var viņiem likt vienam otru papildināt. Vai tas ir tā, ka viena osta papildina otras ostas kasi? Vai tas ir tā, ka jāpārskata Latvijas Jūras administrācijas darbība?  Latvijas ostu attīstības plānus saskaņo “Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome”, kuru vada Ministru prezidents. Padomē arī ir gandrīz visu nozaru ministri, kas arī ir politiskas personas, LIAA, Ostu asociācija, Mazo ostu asociācija, Tranzītbiznesa asociācija, Latvijas Dzelzceļš, autopārvadātāji, Jūras administrācija, ostu pārvaldnieki, valžu priekšsēdētāji un ostu pilsētu mēri(kas arī ir politiskas amatpersonas). Tad, kur nu vēl lielāka “savstarpēja papildināšana“, kas pie tam vēl ir Ministru prezidenta vadībā!

“Attīstīsim Latvijas lielās ostas kā …….. un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu”. Bet kā tad ir šobrīd? Vai tad ir savādāk?

Būs interesanti noskatīties uz šī punkta realizāciju: “Pilnveidosim ostu darbības pārraudzību un efektivitāti, samazinot politisko partiju ietekmi un veicinot pārvaldes neatkarību un profesionalitāti”. Tātad šeit risinājums ir tāds, ka jāizmet visi ostu valžu locekļi, ieskaitot tos, kas ir ievēlēti no pašvaldību puses. Kā tas ir iespējams, man gan nav skaidrs, jo tas aizskar pašvaldību tiesības par lēmumu pieņemšanu viņu teritorijās! Tā kā pašvlaldību cilvēkus nevarēs izmest ar MK lēmumu, tad sanāks, ka pusi izmetīs, pusi nē un tad ostu valžu darbība tiks paralizēta dēļ kvoruma trūkuma. Ja pēc esošās kārtības liks citus valsts pārstāvjus, tad vai patiešām tie nebūs no kādas partijas?? Ja būs, tad paši iet pret savu deklarāciju. Ja nebūs, tad kā var panākt politisku neatkarību, ja politiķi balso par šīm personām. Kā arī ostu valdes locekļi pārstāv arī nozares intereses, kuru ministri(politiskas personas) viņus izvirza un pārrauga. Tātad paredzu, ka apolitisks ministrs(kas pēc būtības nav iespējams) izvirzīs apolitisku cilvēku.

Ļoti labi, paskatīsimies kā šis īstenosies darbos, kad no ostu valdēm vajadzēs izmest tos cilvēkus, kas šobrīd ir no Vienotības.

Otrs variants ir nedarīt neko, lai nebūtu politiskā ietekme uz ostām. Neticās, ka neizdarīs politisko ietekmi.

 

2010.gada Valda Dombrovska valdības deklarācijas Vides sadaļa:

  • Virzīsimies uz zaļās ekonomikas principu ieviešanu, nodrošinot efektīvu Latvijas dabas resursu izmantošanu, ieviešot piesārņojumu samazinošas tehnoloģijas un principa “piesārņotājs maksā” adekvātu realizāciju.
  • Sniegsim atbalstu Latvijas uzņēmējiem videi un klimatam draudzīgu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanā, lai palielinātu tautsaimniecības konkurētspēju.
  • Visās nozarēs veicināsim energoefektivitāti un ilgtspējīgu būvniecību.
  • Veicināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu, palielinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Ienākumus no ES un starptautiskās emisiju tirdzniecības novirzīsim investīcijām energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu atbalstam.
  • Veicināsim ilgtspējīgu patēriņu, samazinot neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu.
  • Nodrošināsim kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus vismaz 68 % Latvijas iedzīvotāju, pakāpeniski uzlabojot iekšējo ūdeņu un Baltijas jūras vides stāvokli.
  • Mazināsim klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, īstenojot pasākumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros un iespēju robežās samazinot plūdu riskus.
  • Samazināsim riskus cilvēku veselībai un videi, likvidējot bīstamākos vēsturiskā piesārņojuma avotus un nodrošinot drošu ķīmisko vielu apriti.
  • Nodrošināsim vides monitoringa sistēmas darbību, lai sagatavotu kvalitatīvus datus lēmumu pieņemšanai un Latvijas nacionālo interešu aizstāvībai Eiropas Savienībā.
  • Stiprināsim vides institūciju veiktspēju, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu konkurētspēju ES tirgū.
  • Uzlabosim sabiedrības līdzdalību un izpratni, atbalstīsim un sadarbosimies ar sabiedriskajām vides organizācijām vides aizsardzības, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos.
  • Pilnveidosim atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, veicinot atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ieviesīsim depozīta sistēmu un atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī izstrādāsim atkritumu rašanās novēršanas politiku.
  • Nodrošināsim dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, pilnveidojot normatīvo aktu sistēmu un veidojot sasaisti ar pašvaldību teritoriju attīstības plāniem.
  • Atbilstoši budžeta iespējām, atjaunosim kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
  • Uzlabosim apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu sugu un biotopu aizsardzību.
  • Saglabāsim Latvijas teritoriju brīvu no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas.
  • Attīstīsim bioloģisko lauksaimniecību un ekotūrismu.
  • Uzlabosim valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju sadarbību dabas un vides aizsardzības prasību integrēšanā lauku attīstībā, meža zemju apsaimniekošanā, ūdens objektu apsaimniekošanā un zivsaimniecībā.
  • Pastiprināsim zivju resursu atjaunošanas un kontroles pasākumus
  • Attīstīsim Latvijas Dabas muzeju, Nacionālo botānisko dārzu un Nacionālo zooloģisko dārzu kā vides izpētes un izglītības centrus.
  • Nodrošināsim finansējuma piesaisti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam.
  • Piesaistīsim alternatīvus finanšu resursus vides un dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai.
  •  

    Viesturs Silenieks