Lai ģimenē būtu saskaņa, abiem jādomā vienā virzienā, taču vienam ātrāk

Kārtējo reizi parādās leišu “brālīgās” attiecības…

Publicēts: 25.11.11 | Sadaļa: blogs


Šī gada 24.novembrī Briselē notika Transporta, Telekomunikāciju un Enerģētikas ministru padome, kur Latvija, Lietuva un Igaunija nepanāca tūlītēju vienošanos par reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) būvniecību Latvijā, tāpēc Eiropas Komisija (EK) veiks neatkarīgu priekšizpēti par LNG projekta īstenošanai ekonomiski izdevīgāko vietu. Uzskatu, ka šīs sarunas tomēr bija veiksmigas. Pavļuts ir pirmais

Latvijas ekonomikas ministrs, kas beidzot sāk aizstāvēt Latvijas intereses! Līdz šim politika ir bijusi tāda, ka jādara viss par Latvijas naudu “brāļu” tautu labā neskatoties uz to, ka mūsu kaimiņi mums tā nemaz nedara. Sevišķi jau Lietuvas uzvedība ir bijusi nekrietna. Sākot jau ar Padomju laikiem, kad Latvijas pierobežā tika izvietoti visi kaitīgie rūpnieciskie objekti – Mažeiķu naftas terminālis, Akmenes cementa rūpnīca, Ignalinas atomelektrostacija un neatkarības laikos(1999.gadā)

 

uzbūvētais Būtinģes naftas terminālis (kurā vairākkārt ir notikušas naftas noplūdes un kā rezultātā postījušas renģu nārsta vietas Latvijā). Taču lūk daži fakti par mūsu “draudzīgajām” attiecībām beidzamajos gados:

1) Kurā gadā Latvija un Lietuva ir parakstījusi jūras robežas līgumu? Vēl līdz šai dienai nav kopš 1999.gada, kad sākās sarunas. Un tādēļ, ka mēs nespējam vienoties par “labumiem”, jeb dabas resursiem(pamatā nafta) kas ir apakšā. Tātad šeit parādās cik mēs esam vienoti. Beidzamajā laikā Lietuvas puse sāk kļūt pielaidīgāka šajā jautājumā, taču tas neliecina par to, ka Latvija būtu ieguvēja.

2) Otra lieta, kas parāda Lietuvas seju – brīdī, kad “Mažeiķu nafta” vēlējās naftas produktus transportēt pa dzelzceļu no Mažeiķiem uz Latviju, Rīgas ostu, tad pēkšņi Lietuvas dzelzceļš sāka remontēt dzelzceļa līniju Mažeiķi – Reņģe, kurš jau pirms pāris gadiem tika saremontēts. Un tā 17 km garo posmu remontē vairākus gadus un pirms gada sapratuši, ka tā kā kravas pa šo ceļu neiet(neiet tādēļ, ka remontē), tad sliedes vajag demontēt. http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/lietuva-demonte-dzelzcelu-un-izjauc-kravu-tranzitu-caur-latviju.d?id=32881273

3) 2011.gada martā Latvijas Dzelzcelā pēkšņi ieradās Eiropas komisijas pārstāvji, kas bija ieradušies pēc Lietuvas “labvēlības”. http://bnn.lv/latvijas-dzelzcela-negaidita-parbaude-ierodas-eiropas-komisijas-parstavji-24684

4) Viļņas apgabaltiesa 2008.gada oktobrī uzlika arestu Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumiem aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu Lietuvas aviokompānijas FlyLAL prasību un nodrošinātos pret gaidāmo tiesvedību

5) Visaginas atomeletrostacija. Pēc Baltijas valstu premjeru vienošanās(A.Kalvītis no Latvijas) tika plānota 3 Baltijas valstu premjeru tikšanās Lietuvā, lai pārrunātu kā tālāk rīkoties. Nevienu nebrīdinot, pēkšņi pie sarunu galda Lietuvieši bija pieaicinājuši poļus. Vēlāk arī vienpusēji iesaistīja privātos investorus. Te ir manāms pilnīgs kultūras un taktiskuma trūkums. Un tas ir augstākajā līmenī, nevis ciema padomes sanāksmē! Toreiz, cik atceros, Igaunijas un Latvijas premjers atteicās piedalīties sarunās.

Taču beidzamo dienu notikumi parāda vēl vairāk nekaunības – Lietuva pasaka, ka neglābs Snoras, kas nozīmē, ka ari Snoras meitas uzņēmumu Latvijas Krājbanku. Tātad Lietuvas uzņēmums rada problēmas Latvijā, bet lietuvieši saka, ka tā ir Latvijas problēma. Taču pāris dienas vēlāk izcēlās Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, kurš apsūdzējis Latviju, ka tā ceturtdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) valstu transporta telekomunikāciju un enerģētikas ministru sanāksmē bloķējusi centienus sinhronizēti savienot Baltijas valstu energotīklus ar Rietumeiropas elektropārvades tīkliem (tā ziņo Lietuvas sabiedriskās televīzijas un radio portāls “lrt.lt”). “Diemžēl Latvijas [ekonomikas] ministrs [Daniels] Pavļuts bloķēja šo teksta daļu un un paziņoja savu pozīciju, ka Latvija nevēlas atvienoties no Krievijas energosistēmas. Viņi [Latvija] uzskata, ka Latvijai ir drošāk būt Krievijas energosistēmā. ( http://zinas.nra.lv/ekonomika/pasaule/60596-lietuvas-ministrs-apsudz-latviju-ka-ta-bloke-centienus-pievienoties-eiropas-energotiklam.htm ), šādi sagrozot Pavļuta izteikumus komentē Lietuvas ministrs. Kretīniski!

Uzkstu, ka pēc šādiem gājieniem Latvijai pirmkārt ir jāatsakās no sarunām par kopīgas AES būvniecības Lietuvā, Visaginā un pie sarunām jāatgriežas tikai tad, kad Lietuva būs nojaukusi Ignalinas AES, ko paredz Lietuvas iestāšanās līgums ES. Pie kam vēl ES šiem nojaukšanas darbiem Lietuvai iedevusi prāvus līdzekļus, kurus Lietuva visdrīzāk ir iztērējusi finanšu krīzes pārvarēšanai, nevis vecās AES nojaukšanai. Pat Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas 24.novembrī izteicās, ka ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalinas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā ( http://www.db.lv/pasaule/euobserver-lietuvai-trukst-lidzeklu-cernobilas-tipa-stacijas-demontazai-248597 ). Tas nozīmē, ka jaunās Visaginas AES būvniecībā leišiem Latvija ir vajadzīga tādēļ, lai par Latvijas naudu tiktu nojauta arī vecā AES un Lietuvas PSR laiku kodolatkritumu problēma tiktu atrisināta ar Latvijas naudu!

Otrkārt – jābeidz lūgt atļauju citiem, lai būvētu Latvijā LNG termināli. Tas vienkārši ir jābūvē! Termināļa būvēšanas izmaksas nepārsniedz tos līdzekļus, kas šobrīd ir pazuduši Krājbankā!

 

Viesturs Silenieks