Es esmu par vecu, lai mirtu jauns. Bet, ja bail novecot – mirsti jauns

Par Vanšu tiltā kāpējiem, jeb kā kļūt slavenam pēc nāves.

Publicēts: 23.07.12 | Sadaļa: blogs

Tweet

Vanšu tilts absolūti nav un tuvāko simtu gadu laikā nebūs pasaules sarakstos ar vietām, kur cilvēki visvairāk ir centušies padarīt sev beigas. Taču procentuālā ziņā Latvijas iedzīvotāji kārtējo reizi atpaliek no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Kaut vai šī lapa atspoguļo, kur ir vairāk pašnāvnieku un cik mēs atpaliekam no citiem. Taču dažādu Latvijas cilvēku vēlme padarīt sevi atpazīstamu ir vainagojusies panākumiem – absolūta varas bezspēcība tikt galā ar vantīm un ar tajās kāpējiem, un arī cirks kādu rada cilvēki, kas katru reizi meklē atslēgas, lauž durvis, aizmetina un atkal uzlauž. Jāsaprot, ka dullo daudzums sabiedrībā ir konstants konkrētajā laikā. Viņi ir. Vai nu viņus jāliek Sarkandaugavā un nedrīkst laist ārā, vai arī viņi klejo apkārt, ar laiku nokļūst sarakstos piesakoties uz kādām ēvarģēlībām vai arī kļūst slaveni tikai pēc nāves. Ja Vanšu tilta torni padarīs grūtāk iekarojamu, tad vēl jau paliek tilta margas abās pusēs, visa tilta garumā. Paliek arī citi tilti, daudzas citas augstas celtnes un arī pilni parki un meži ar zarainiem kokiem.

Varas vājums cīņā ar tilta vantīm ir padarījis šo procesu par interesantu tilta iekarotājiem.To arī apliecina divi kāpēji, kas uzreiz ķērās pierādīt pretējo jau dažas stundas pēc apsardzes izvietošanas. Tas ir līdzīgi kā cīņa starp bruņu vestu ražotājiem un ložu izgudrotājiem. Viens lielās ar necauršaujamu bruņu vesti, bet pēc laika otrs lielās, ka nu ir jaunas lodes, kuras var visu. Tā šī cīņa, jeb progress turpinās. Internetā var atrast ļoti daudz dažādu piemēru kā padarīt objektu nebaudāmu kāpšanai. Ir arī vienkāršas konstrukcijas metāla plāksne, kura novietota dažu metru augstumā(virs trolejbusa vadiem) un tādejādi padara kāpšanu neiespējuma, jo pāri/apkārt plāksnei nevar tikt. Bet ir jau gudrāki inženieri un speciālisti, kas var padomāt kā labāk, taču tādi nav piesaistīti jau vairākus gadus.

 

Dīvaini arī liekas, ka jau daudzus gadus nevar atrisināt jautājumu par to pie kā ir tilta balstu durvju atslēga. Varbūt vajag beidzot uzlikt elektronisku kodu atslēgu un kodu iedot glābēju dispičeriem? Vai arī glābējiem, līdzīgi kā citiem dienestiem, ir iespēja durvis atslēgt ar tālvadību no dispičeru centra? Domāju, ka viss augstāk minētais maksā daudz lētāk, nekā organizēt tilta apsardzi, zāģēt, lauzt un metināt durvis un “spodrināt” tēlu ar idiotisma spalvām. Izejas ir divas – vai nu pieķerties kārtīgi šim jautājumam vai arī izmantot tiltu kā efektu – ļaujiet cilvēkiem darīt to, ko gribās – lai kāpj, lai lec! Varbūt tā ir iespēja padarīt pasauli drošāku no neprognozējamiem notikumiem, kurus var radīt trakie, radot trakajiem mums prognozējamu iespēju nosist viņu laiku pavisam. Varbūt kāds iegūs Darvina balvu

 

Viesturs Silenieks