Palīgs laivotājiem pa Lojas upi
Publicēts: 20.04.13 | Sadaļa: blogs
Jau vairāk kā pirms gada man radās doma par to, ka vajadzētu sakopt vienu no skaistākajām Latvijas upēm – Loja, kura atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas. 26 km garā upe ir slavena ar daudzajām smilšakmens klintīm, kur atrodamas bruņuzivju atliekas. Lojas upe 17. gs. kartēs saukta arī par “Vēžu ķēniņa strautu”. Vietējie iedzīvotāji senatnē piešķīruši klintīm dzejiskus nosaukumus – Bruņinieka lēciens, Andreja klints, Mārtiņa siena, Loreleja, u.c. Upe iztek no Jērkules ezera, kas atrodas aptuveni 5km aiz Raganas, Valmieras virzienā un upe ietek Gaujā, gandrīz zem Valmieras šosejas tilta, Murjāņos pie Rāmkalniem.
Esmu Lojas vairākus posmus braucis ar laivu, dažādos gadalaikos gājis gar krastiem ar kājām, ziemā ar slēpēm un arī ar velosipēdu pa aizsalušo ledu. Taču vislabāk Loju ir izbaudīt brauoct ar laivu. Zemāk neliela foto un video ceļojums ar aprakstu, kas vairāk domāts laivotājiem:
Upei ļoti mainīgs raksturs – iztekot no ezera tā ir gandrīz kā kanāls, iespējams kaut kad bagarēta.
Tālāk tā ietek mežā, taču tā kā krasti diezgan purvaini, tad mežā esošie koki nav sagāzužies upē.
Brīžiem upe sadalās vairākās gultnēs, kur katra no tām ir līdz pat viena metra platumam un laiku pa laikam atkal saplūst kopā, un tāda tā turpinās līdz pat vietai, kur upi šķērso Raganas – Valmieras šoseja.
Lejpus šosejas upe plūst pa purvu, dažās vietās ir bebru aizsprosti, kurus var šķērsot pa neizkāpjot no laivas(politelēna divvietīgas smailītes).
Laiku pa laikam upe sadalās vairākās gultnēs un atkal satek kopā. Tā tas turpinās līdz upe ieplūst mežā.
Meža posms ziemas laikā ir zāģēts no upē sakritušajiem alkšņiem, taču tā kā kopšanas laikā upē bija arī ledus, tadēļ vairākās vietās sakritušie koki ir palikuši, taču palu laikā tie varētu būt arī zem ūdens virsmas, tādejādi upe braucama.
Īsi pirms Raganas – Sējas ceļa ir neliela krācīte. Škērsojot ceļu, upe ietek pļavā un vairāk kā kilometru tā plūst pa bagarētu posmu.
Laiku pa laikam upes malā parādās privātmājas un upes kreisajā krastā stāva nogāze. Pie Niedrāju mājām ir izveidots aizsprosts, lai tādejādi paceltu ūdens līmeni piemājas dīķī. Laiku pa laikam sakrituši baltalkšņi. Kādus 1,2 km lejpus aizsprosta, pie Briedīšu mājām, upi šķērso tilts. Blakus tiltam saglabājušās vēl iepriekšējā, koka tilta balsti un pārsegumi.
Vēl kādus 350 m zemāk nākamais tiltiņš vietā, kur agrāk līdzās atradās dzirnavas.
Turpmākos 1,5 km upes krasti noauguši ar baltalkšņiem un vietām tie ir sakrituši upē. Pie Brīvzemnieku mājām upē straujš līkums un gandrīz ūdens virsmas līmenī metāla tiltiņš.
No Brīvzemnieku mājām, līdz pat Lojas ietekai Gaujā upā sakritušie koki daudzviet iz izzāģēti, taču vietām vēl palikuši sakrituši vai zemu noliekušies koku zari, kuri varētu traucēt laivotājiem. Turpmākos 1,3 km līdz tiltam pie Sējas skolas var braukt bez sevišķiem šķēršļiem.
Lejpus Sējas skolas upē ir iebūvēta caurteka, kura zema ūdens laikā ar smailīti ir izbraucama. Lielākos palos vai platāka laivai ir jānes pār ceļu. Mārtiņš laivā, Mednieka video:
Turpmākais upes posms, līdz tiltam pie Baltiņu mājām ir pa ieleju, kura palu laikā ir pārplūdusi un upes gultne nav īsti nosakāma. “Izbraucot” laukā no upes var nedaudz nomaldīties un iebraukt sakritušu koku strupceļos.
Turpmākos 1,7 km līdz nākamajam upes ceļa šķērsojumam pie Rušķu mājām upē ir sakrituši tikai daži koki. Iepretīm viensētai Ezerkalni nedaudz virs ūdens līmeņa ir ierīkota metāla laipa. Upes labajā krastā ir stāva krauja. Un tā līdz vecam tiltam pie Rušķiem, kuram var izbraukt pa apakšu. Tūlīt aiz vecā tilta ir otrs – dzelzbetona tilts.
Uzreiz aiz tilta, kreisajā pusē ir mājas Grāvmelderi, kuras agrāk ir bijušas dzirnavas. Savdabīgs ir skats, ka dzīvojamai mājai gandrīz gar sienu skalojas ūdens.
500m lejpus Grāvmlderiem, bebru dambis un Inčukalna gāzes krātuves cauruļvadiem apkārt izcirsta aizsargjoslas stiga.
Vēl pēc kādiem 300 metriem upe paliek rāmāka. Kriesajā krastā parādās smilšu atsegumi un tajos ala. Upe pāriet Katrīndzirnavu dīķī. Kreisajā krastā stāvas nogāzes, krāšņas klintis. Dīķa augštece ir ļoti sekla.
Kristapa Cepļa video no Lojas laivu brauciena:
Pie Katrīndzirnavām, kreisajā pusē skaisti smilšakmens atsegumi un grota, kā arī izveidots pagrabs iezī.
Laivas pārnesot pāri aizsprostam, labajā pusē ir ērti atkal ielaist ūdenī. Mārtiņa
laivojums, Mednieka video
No Katrīndzirnavām sākas pats skaistākas un straujākais upes posms. Kādus 50 metrus ejpus dzirnavām jāpagriež galva pa kreisi, kur ap 100 metru attālumā ir iespaidīgs smilšakmens atsegums.
Pāris simt metrus lejpus dzirnavām upi šķērso Sēnīte – Valmiera šoseja. Zem šosejas ir izveidota liela caurteka, taču uzreiz aiz caurtekas jābūt uzmanīgiem(!), jo upe met līkumu 90 grādu virzienā pa labi, jo tieši priekšā, kreisajā pusē ir klints. No klins upē tek pāris metrus augsts ūdenskritums. (Zemāk redzamajā attēlā redzamaie sakritumi ir likvidēti )
Upe sadalās divās plūsmās. Turpat arī iegāzusies milzu egle, kura ir pārzāģētā un ir iespējams izbraukt pa jebkuru no divām plūsmām.
Pēc 400 metriem labajā krastā kādus 10 metrus augsat klints, aiz tās seko līkums un paveras skats uz klintīm kreisajā krastā, labajā krastā pļaviņa un guļbūve tajā. Pēc vēl kādiem 100 metriem priekšā varēs pamanīt pussabrukušās koka kamaniņu trases aprises.
Pie pašas trases ir metāla tiltiņš pāri upei. Atkarībā no ūdens daudzuma un laivas, tiltiņš var būt arī pārāk zems, lai zibrauktu pa apakšu. Tilts jāizbrauc tuvu krastam, jo tilta vidū ir metāla konstrukcijas, kas ir ūdens līmenī.
Aiz nākamā līkuma pavers skaists iezis upes kreisajā krastā, apmēram 6 metru augstumā, iezim pa vidu ir tūristu iestaigāta taka.
Vēl pēc 100 metriem upes labajā krastā maza mājele. – Klinšu dzirnavas.
Uzreiz aiz tās laipa pāru upei. Pa apakšu var ērti izbraukt.
Turpmāk upe ir strauja, nelielas krāces un iespējams, ka līdz Viršu ielas auto tiltam Murjāņos ir divi caurbraucami koku sanesumi, taču tajos ir jābūt nedaudz uzmanīgiem. Laiku pa laikam skaistas klinšu sienas abos upes krastos.
Var izkāpt uzreiz aiz tilta upes kreisajā krastā un doties uz krodziņu Vīganti vai arī laivot 400 metrus zemāk
līdz Gaujas vecupei.
Zema ūdens līmeņa laikā vecupi traucē šķērsot no Lojas sapludinātie koki un daži bebru dambji. Šķērsojot vecupi, vairāk jāturas labajā pusē, pa Lojas straumi. Īsi pirms ietekas Gaujā, labajā pusē ir koka tiltiņš kājniekiem. Aiz tiltiņa, līdz pat ietekai gaujā ir vairāki sakrituši koki, kurus paredzēts šogad likvidēt. Upe ietek Gaujā gandrīz zem Valmieras šosejas tilta. Ērta izkāpšana no laivām ir uzreiz aiz tilta, Gaujas labajā pusē. Blakus pludmale un autostāvvieta.
Starp citu – upes posmam no Valmieras šosejas(pie Katrīndzirnavām) līdz pat ietekai Gaujā , gar upes labo krastu ir makšķernieku un atpūtnieku iestaigāta taciņa. Tā, ka šo maršrutu ir vērts izstaigāt ar kājām jebkurā gadalaikā un pavasarī iet gar krastu līdzi laivotājiem.
Ja šis noderēja, la veicas dabas mīļotājiem.
Un te kaut kas no upes kopšanas talkām:
