Sieviete ir kā automašīna tirgus placī. Kaut lietota, tā ir saposta, tīra, spīdīga un pucēta. Taču pēc iegādes tā tiek izmantota darbam un saposta tikai tautiņās dodoties

Atziņas par velo infrastruktūru Ļubļanā

Publicēts: 22.10.13 | Sadaļa: blogs

Paviesojoties Ļubļanā, kur notika konference par riteņbraukšanu, neizpalika arī riteņošana pa pilsētu, apskatot pašu velo infrastruktūru. Secinājumi bija ļoti daudz, bet vadošie – Latvija vienlaikus ar Slovēniju atbrīvojās no dzelzs priekškara, taču izpratne par velo infrastruktūras veidošanu Latvijā ir atpalikusi par daudziem gadiem. Tas, ko Latvijā pašvaldības dara ir pilnīga vēsture, jo Slovēnija līdzīgu infrastruktūru kādu tagad būvē Latvijā jauc nost un būvē atšķiriģu un kārtīgi. Secinājums ir, ka nevajag baidīties radīt pilotprojektus! Pilsētas centrs gājējiem un riteņbraucējiem uz auto rēķina. Cilvēki to ļoti novērtē, atdzīvojas tirdzniecības vietas un krodziņi. Ēkas, kuras agrāk bijušas tukšas, pēc velo infratrsuktūra izveides, izspiežot automašīnas, tagad sāk aizpildīties ar mazo uzņēmējdarbību.  Ļubļana ir  sapratusi, ka riteņbraucējus jāliek vairāk uz ielām, nevis uz ietvēm. Velo infrastruktūra jāveido kvalitatīvi. Ja būs pa roku galam, tad riteņbraucēji kā aktīva sabiedrības daļa, būs arī aktīva protestos. Tāpat, slikto kvalitāti izjutīs gan auto vadītāji, gan gājēji. “Mazāk jārunā un vairāk jāceļo, jāskatās labie piemēri!” Tā viens no labākajiem pasaulē velo infrastruktūras projektētājiem no Dānijas – Troels Andersen.

0. Riteņbraucēji gaida rindā uz velo celiņa luksafora signālu, lai nogrieztos pa kreisi un šķērsotu brauktuvi.

IMG_6289

1. Zebra un velo josla ir izveidota tā, kā loģisk šajā krustojumā, nevis kā Latvijā dara – tikai tā kā paredz pašu izdomāti standarti – zebra tikai perpendikulāri brauktuvei.

IMG_6293

2.  Lai mazinātu mašīnu plūsmu, vairākas ielas Ļubļanā ir nosprostotas auto satiksmei, taču atstājot iespēju braukt ar velosipēdu.

IMG_6291

4. Dažādi velo celiņi – marķējums uz ietves sarkanā krāsā, izbūvēts un atdalīts velo celiņš līdzās gājējiem un  velosipēdistu šķērsojums pār brauktuvi. Latvijā visbiežāk gājēju pāreja būtu visā platumā, attiecīgi, riteņbraucējiem  būtu jābrauc(jāstumj) pār gājēju pāreju.

IMG_6290

5. Marķētas velosipēdu pārbrauktuves krustojumā ar sarkanu krāsu. Interesanti, ka ielas galā ir aizliegts apstāties, taču šajā vietā īpaši ir izveidoties vietas invaldīdiem. Un taisnība arī ir – ja nu kādam invalīdam kādreiz vajag, tad tas nesagādās nekādu problēmu pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo vietas jau pietiek. Taču tas ir attieksmes jautājums. Arī velo celiņa marķējums šajā vietā ir izveidots nevis pa brauktuvi, bet apvilkts apkārt invalīdu stāvvietai, lai netraucētu izkāpt invalīdiem. Audzinoši arī riteņbraucējiem- katru reizi apbraucot šo vietu padomāsi – kas ir svarīgāks. Attieksmes veidošana

IMG_6287

6. Nākamie attēli jāskatās kopsakarībā – pilsētas pašā centrā daļēji slēgta centrālā iela, lai prioritāti radītu sabiedriskajam transportam, riteņbraucējiem un gājējiem. Vairāki attēli kvartāla garumā:

6.1. Četru joslu iela (divas katrā virzienā) vienā pusē pāriet tikai vienā autotransporta joslā un vienā velo joslā, pa vidu atstājot vietu gājējiem. Ja skatās ielas šķērsgriezumu no kreisās puses, tad izskatās šādi: Ēka, ietve, koku rinda, velo josla, automašīnu josla, automašīnu josla, gājēju zona, velo josla, ietve, ēka.

IMG_6278

6.2. Labi redzams, ka arī uz pilsētas pasažieru satiksmes autobusiem ir riteņbraukšanas reklāma. Tā kā iela nupat slēgta, tad vēl ir pagaidu zīmes un papildus norādes, brīdinājumi. Ātruma ierobežojums daudzās pilsētas centra ielās ir 30km/h

IMG_6279

6.3. Lai nevajadzētu tērēt liekus līdzekļus, velo josla nav iekrāsota viscaur sarakanā krāsā, bet tikai kā plata līnija,  jeb horizontālais marķējums.

IMG_6280

6.4. Lai gājējiem atvēlētā zona, kas iepriekš bija ielas daļa, neliktos nedabīgi tukša, tad tajā salikti uz paletēm simboliski soliņi, galdi un koki puķupodos

IMG_6281

6.4. Izskatās, ka autobus apstājies ielas vidū, kas patiesībā tā arī ir – gājēji uz stāvošo autobusu iet līdzīgi kā Latvijā uz tramvaju, kas apstājies ielas vidū.

IMG_6282

6.5. Aiz autobusa pieturas, velo josla maina novietojumu – tā vairs neatrodas ietves malā, bet gan tuvāk ielas vidum, lai gājēju zona netiek “pārrauta” ar velosipēdistu plūsmu.

IMG_6284

6.6. Pirms gājēju pārejām ir STOP līnija riteņbraucējiem.

IMG_6286

7. Laukumi, kuros atrodas vēsturiskas celtnes un tajos apgrozas daudz tūristu, tagad ir slēgti automašīnu kustībai, jo secināts, ka tūristi un riteņbraucēji vairāk atstāj naudu, nekā cauri braucoša automašina. Taču velosipēdistiem šīs teritorijas ir atvēlētas visā platumā.

IMG_6273

IMG_6272

8.Velosipēdu apjoms pie dažādām mācību iestādēm ir diezgan iespaidīgs, arī pie bērnudārziem un sevišķi pie vidusskolām

IMG_6268

IMG_6198

9. Vienvirziena ielā ļoti bieži ir izveidotas velosipēdistu joslas braukšanai arī pretējā virzienā. Šajā attēlā arī redzams kā velo celiņš uz ietves ir atdalīts ar stabiņiem no gājējiem, nevis no mašīnām. Un tālāk tas pāriet no ietves uz brauktuvi – pēriet velo joslā. Labajā pusē ir rekomendējošā velo josla, kuras mērķis ir brīdināt auto vadītājus par riteņbraucēju klāt esamību satiksmē. Taču autotransportam nav aizliegts izmantot šo, riteņbraucējiem, iezīmēto telpu.

IMG_6259

10. Kādu gabalu (ap 100 m) vēl pirms krustojuma ir izvietota īpaša zīme, kura skaidro par izkārtojumu nākamajā krustojumā. Tā kā auto un velo transportam Slovēnijā arī šāds risinājums ir jaunums, tad cilvēki tiek iepazīstināti ar jauno situāciju.

IMG_6256

11. Un tā šis brīdinājums izskatās uz brauktuves. Lai auto vadītāji varētu ārtāk pamanīt riteņbraucējus, tad riteņbraucējiem apstāšanās, jeb STOP līnija ir izveitota pāris metrus priekšā automašīnu apstāšanās vietai. Prioritāte uzskatāmi ir riteņbraucējiem. Arī šis attēls rāda, ka krustojumā ir tikai viena mašīna, bet ap 15 riteņbraucējiem.

IMG_6261

12. Savāds, bet vizuāli saprotams risinājums – Gājēju un velosipēdistu celiņš maina virzienu un pāriet tikai velosipēdistu ceļā. Uz ietves ir izveidojies krustojums gājējiem ar velosipēdistiem un tādēļ ir iezīmēta gājēju pāreja, kas gan vieniem, gan otriem liek uzmanīties, tajā pat laikā parādot, kam ir prioritāte. Uz velo celiņa ir uzzīmēta arī “Dodiet ceļu” zīme.

IMG_6252

13. Vietās, kur velo celiņu šķērso gājēju pāreja, palicis skaidrs marķējums riteņbraucējiem, kurā virzienā turpinās velo celiņš. Apstāšanās vieta, kas iestrādāta ar reljefu neredzīgajiem

IMG_6247

14. Divi turpmākie attēli jāskatās kopsakarībā. Velo josla uz brauktuves, kura maina virzienu un šķērso sabiedriskā transporta joslu. Ātruma samazinājums, norādes par ceļa sašaurinājumu un vairākas brīdinājuma zīmes par riteņbraucējiem.

IMG_6240

14.1. Pirms autobusa un velosipēda joslas krustojas, ir izveidota gājēju pāreja kopā ar gulošo policistu vietā, kur normālos apstākļos tā nebūtu bijusi. Tādejādi tiek samazināts ātrums visiem satiksmes dalībniekiem. Interesanti ir novērot, ka  riteņbraucējs brauc pa sabiedriskā transporta joslu. Tas tādēļ, ka drošāka sajūta ir atrasties pie malas, nevis brauktuves vidū starp mašīnām.

IMG_6233

15. Zemāk esošajā attēlā daļēji veiksmīgs risinājums – labi ir tas, ka ritenbraucējiem ir iespēja vienvirziena ielā braukt pretējē virzienā pa atsevišķi izveidotu joslu. Labi un droši ir tas, ka celiņš ir atdalīts ar barjeru, tādejādi drošāk atdalot pretīm braucošās plūsmas. Taču sliktums ir tas, ka ziemas laikā šis posms netiekot tīrīts, jo nav īpaša tehnika šo šauro posmu tīrīšanai.

IMG_6231

16.Iela, kurā agrāk ir bijušas 2 auto joslas katrā virzienā, vēlāk izveidojot velosipēdistu joslas katrā brauktuves pusē, brauktuve samazināta uz vienu joslu katrā pusē. Velo josla ir ar pārtrauktu līniju, tādejādi ļaujot auto transportam šo joslu šķērsot un nobraukt ielas malā uz apmales vai arī iebrauk/izbraukt no pagalmiem.

IMG_6229

17.Savāds velospiēds

IMG_6227

18.Velo jolsu marķējums krustojumā. Riteņbraucēju kustība ir tik liela, ka tiek izveidots sastrēgums krustojumā.

IMG_6223

19. Velo josla izvedota uz ietves, tādejādi veidojot gājēju/velosipēdistu celiņu. Pilsētas centrā, katrā ielā, kur ir sabiedriskā transporta maršruts, prioritāte ir sabiedriskajam transportam uz pārējo transportu rēķina.

IMG_6216

20. Ļubļanā beidzamajos gados arvien vairāk parādoties kravas velosipēdi

IMG_6215

21. Vietās, kur atļauj platums, sevišķi gar lielajām maģisrālēm, ir izveidoti atdalīti velo celiņi. Lietusūdens kanalizācija notek sāņus un gūlijas nav uz brauktuves

IMG_6208

22. Pilsētas velo infrastruktūras plānotāji ir sapratuši, ka velosipēdistus likt uz ietves kopā ar gājējiem ir slikta prakse, tādēļ var redzēt, ka palikušas paliekas no vecā marķējuma(labajā pusē uz ietves) un velosipēdistiem vieta turpmāk tiek atrasta tikai uz brauktuves.

IMG_6199

23. Velosipēds ir kā simbols, tādēļ to izmanto arvien vairāk un dažādāk, pat vietās, lietās un pasākumos, kuros nav nekāds sakars ar riteņbraukšanu. Mūzikas festivāla reklāma.

IMG_6182

24. Velo joslu marķējums lielā krustojumā. Gājējiem un riteņbraucējiem pārliecinoša prioritāte.

IMG_6181

25. Velo infrastruktūra ir tik ērta, ka pa to droši pārvietojas gan lieli, gan mazi.

IMG_6178

26. Velosipēdistu infrastruktūra pāriet no ietves uz brauktuvi.

IMG_6176

27. Pilsētā ir pašvaldības izvietotas nerūsējošā tērauda augstā tipa velo novietnes.

IMG_6173

28. Slovēnijā ražots saliekamais velosipēds. Amizants ar rāmja izliekumu.

IMG_6207

29. Riteņbraucēju paradumi – gājēju pāreju neviens nešķērso stumjot pie rokas, jo velosipēds ir transports ar kuru ērtāk ir braukt, nevis stumt. Gluši tāpat kā ar mašīnu.

IMG_6171

30. Ceļš, kura vienā pusē ir izvietota velo josla uz brauktuves un otrā pusē Gājēju/velosipēdistu ceļš

IMG_6166

31. Velosipēds kā dizains. Atslēgu veikala skatlogs, kurā tirgo visa veida slēdzenes, velosipēds ir izvēlēts kā galvenais objkets

IMG_6164

32. Bez kautrēšanās – velo infrastruktūrai ir jābūt bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, bet līdzīgi kā auto ceļam – tas nebeidzas pirms katra krustojuma, pirms katra šķērsojuma ar citu ceļu vai līkumu. Velosipēdistu celiņi, kuri atrodas uz ietves krustojas, piekļaujas un šķērso brauktuvi.

IMG_6163

33. Mākslinieku rajoniņš, kas līdzīgs Andrejostai Rīgā. Arī šajā mākslā ir pāris velosipēdi izstrādāti

IMG_6158

34.Velo joslu krustošanās krustojumā

IMG_6147

35. Velo infrastruktūra pārceļas no ietves uz brauktuvi – taisnāk, ātrāk riteņbraucējiem, drošāk gājējiem un auto vadītājiem. Pie reizes redzams, ka ietve ir paplašināta (ar tumšāku asfaltu), lai gājējiem ērtāk, mašīnām šaurāk

IMG_6138

36. Lai velo infrastruktūra izmaksātu lētāk – sarakanis marķējums tiek izmantots pa retam, taču vizuāli pilnīgi saprotami un pietiekami

IMG_6135

37. Lai nebūtu jākāpj uz gājēju pārejas nost no velosipēda, ir izveiota velo josla uz brauktuves, šķērsojot gājēju pāreju.

IMG_6133

38. Māksla

IMG_6156

39. Māksla

IMG_6155

40. Cargo bike. Ekspress kurjerapasta kravas velosipēds

IMG_6154

Viesturs Silenieks