Kuri satiksmes dalībnieki vairāk neievēro sarkano gaismu, kādi iemesli
Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs
Projektētāji projektē, būvnieki būvē, cilvēki pārvietojas pie sarkanās gaismas, policija soda. Var atsaukties uz to, ka likums viens visiem un noteikumi jāievēro. Jā, tā var, bet tad arī Saeima būtu jālikvidē, jo likumi ir izstrādāti un tie nav jāgroza. Likumus(noteikumus) maina un groza, jo tie kļūst neatbilstoši reālajai dzīvei. Normas liek par pienākumu darīt to, ko vairums neievēro vai nespēj ievērot, ir pretrunā ar citām normām utt. Tā ir arī ceļu satiksmē – noteikumus laiku pa laikam groza, maina, jo kaut kas nav pildāms. Otrs variants ir mainīt apstākļus. Šajā gadījumā – infrastruktūra. Naivi cerēt, ka vietā, kur ietve beidzas ar zālāju, cilvēki apgriezīsies un ies atpakaļ. Naivi cerēt, ja lauka vidū būs luksafors, kurš neko neregulē, ka kāds pie tā stāsies un ņems vērā. Cilvēks ir pietiekami intelektuāls, lai loģiski izvērtētu – vai iekārta, kas nefunkcionē atbilstoši reālajai dzīvei ir jāņem par pilnu. Par to arī sižets:
Piemēram, Dāņu velo infrastruktūras būvniecības standartā ir teikts, ka, ja riteņbraucējiem uz 1km ir vairāk kā 1,25 apstāšanās reizes, tad riteņbraucēji brauks pie sarkanās gaismas. Tātad tas ir matemātiski aprēķināts un mēs varam strīdēties tas ir labi vai nav labi, bet cilvēks kā bioloģiska būtne un tā darīs.
