Latvijas Zaļās partijas 27.kongresam
Publicēts: 11.04.16 | Sadaļa: blogs
9.04.2016, Jūrmala
Augsti godātie viesi un dārgie zaļās partijas biedri!
Ārpolitika, globālā situācija pasaulē
Ja atskatās uz iepriekšējo kongresu runām vai uz valsts augstāko amatpersonu runām, tad visos laikos ir izskanējuši vārdi, ka mēs esam pārmaiņu, izaicinājumu un nebijušu notikumu priekšā. Tā saka laiku no laika un tā vien liekas, ka nekā jauna pasaulē nav un viss atkārtojas, taču patiesībā ir tā, ka visām paaudzēm, visos laikos ir bijušas pārmaiņas un tas ir tikai normāli. Vēsture neatkārtojas. Vēsturnieki ir tie, kas atkārto vēsturniekus un katrs no mums ir savas vai vai lielākas cilvēku kopas vēstures un likteņu veidotājs. Taču pieredze pārsvarā, tiek gūta no pašu iegūtiem puniem, nevis no vēstures grāmatām, jo mūsdienu notikumi vēl nevienā vēstures grāmatā nav rakstīti.
Tādēļ svarīgi ir cik mēs esam gatavi un spējīgi pielāgoties izmaiņām, bet vēl labāk ir pašiem būt pārmaiņu radītājiem. Taču arvien biežāk es sev uzdodu jautājumu vai mēs esam pietiekami stipri, uzstājīgi, nepiekāpīgi un vienlīdz gudri, lai mainītu notikumus. Šobrīd es runāju par pasaules mērogu. Kopš mēs esam iesaistījušies daudzās starptautiskajās organizācijās, kopš mums ir diplomātiskās attiecības, mēs esam daļa no pasaules politikas. Neevajadzētu būt naiviem un domāt, ka mēs tūlīt sāksim diriģēt kādu, kuram svars ir desmitiem reižu lielāks. Mums drīzāk ir jāsaprot kādas ir mazo valstu priekšrocības – mazais var būt ātrāks, izturīgāks, gudrāks. Un manā izpratnē tas ir veids kā mēs varam mainīt sākumā lokālas un vēlāk globālas lietas. Mums jābūt tādiem, kas ir moderni, interesanti, radoši, atraktīvi, brīvi, jeb vienā vārdā sakot zaļi. Tas ir veids kā valstī var attīstīties jauni radošie prāti, ģeniālas idejas un unikāla produkcija. Tas ir veids kā pie mums brauks mācīties, apbrīnot un investēt. Mums ir jārada vide, kurā cilvēkiem patīk uzturēties. Taču mums jābūt pietiekami saprātīgiem – Latvijas Zaļai partijai, atšķirībā no lielākās daļas pasaules zaļajiem ir atšķirīga nostāja bēgļu jautājumā. Es uz šo globālo problēmu skatos caur zaļo, nevis emocionālo prizmu. Bioloģijas grāmatās šo procesus tulko kā invazīvo sugu ienākšanu. Tās ir sugas, kurām nav dabīgo ienaidnieku. Mūsu, eiropeiskā kultūra un tolerances pakāpe ir daudz augstāka un tas ir iemesls kādēļ mēs nespējam iedomāties tādu nekaunību, agresiju, neiecietību un aprobežotu saliedētību. Šis ir brīdis, kad dēļ sava intelekta un kultūras varam būt zaudētāji. Mēs gandrīz esam zaudējuši savas pašaizsardzības spējas, taču par laimi šādas globālas sērgas liek visai Eiropai sasparoties. Atšķirībā no Eiropas vecajām valstīm, mums ir cita pieredze un mēs esam spējuši laicīgi noreaģēt, lai spētu atsijāt iecietību, humānismu no ļaunprātības un teorisma. Lielās valstis šajā cīņā mums ir zaudējušas. Sērga jau ir Eiropas pašā sirdī un metastāzes izplatās nierēs un aknās un jau sāk tuvoties smadzenēm.
Vairāk kā 20 gadus esam dzīvojuši domās par skaisto nākotni, par ekonomisko izrāvienu, lamājot valdības, ķidājot nozaru problēmas un tvarstot pasaules mērogā sīkus blēžus. Bet tajā pat laikā bijām aizmirsuši, ka mūsu robeža stāv vaļā jau 25 gadus!
Drošība
Iedomājaties māju, kurai logi un durvis ir vaļā, jumta nav, bet cilvēki, kas šajā mājā dzīvo cīnās par energotaupību, par izlūzušiem parketa dēlīšiem pa kuriem nevar bērni gludi paspēlēties ar mantiņām, kur caurvējā kāds iedzīvojies dilonī, cits sagriezies uz izsisto logu stikliem un nevar pamācīties, jo mācību grāmatas samirkušas, bet cits blakus lauskim būvē gaismas pili, kura visu laiku ir netīra. Un apkārt mājai vazājas dīvaina paskata tipi no kuriem cits saka, ka iepatikusies kāda mājā dzivojoša zeltene, bet cits trin nažus, jo vēlas caur tavas istabas logu paskatīties uz jūru. Tieši tāda ir mūsu Latvija. Kamēr mums nebūs stabila robeža, kārtīgi tās sargātāji, un vēlme Latviju nosargāt, tikmēr viss tas par ko knapinās visās tautsaimniecības jomās ir laika un līdzekļu šķērdēšana. Lai valsti nosargātu ir jābūt vēlmei. Vēlmi var radīt mērķa sajūta. Mērķa sajūtu rada kopīgs redzējums. Taču kopīgs redzējums un izpratne veido saliedētību. Cilvēku izpalīdzība un zināšanas kliedē bailes un vairo skaistumu, veicina radošumu, darbaprieku un tautas attīstību.
Zaļais redzējums
Es domāju, ka tieši zaļi domājošie ir tie, kas spējuši ar savu redzējumu uzlikt ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei kopīgu redzējumu un mērķus. Klimata pārmaiņu politika ir pasaules mēroga vienošanās, kuru panākuši tieši zaļie. Tā rezultātā vairums pasaules un visas Eiropas valstis gūst izpratni, ka zaļā politika nav viss attīstību ierobežojoša, bet gan ilgtspējīgu attīstību sniedzoša. Zaļās iniciatīvas tieši attīsta zinātni, attīsta tehnoloģijas, rada kvalitatīvu dzīvesvidi un veicina cilvēces ilgmūžību. Dažkārt liekas, ka mēs neko daudz neesam sasnieguši un tas ir labi, ka tā liekas, jo pretējā gadījumā mums zustu darbaspars un izaugsme.
Šogad man aprit 20 gadi, kopš es esmu Latvijas zaļā partijas biedrs. Šos 20 gadus man ir bijusi tā iespēja paraudzīties kā mēs esam mainījušies un kā zaļā politika ir mainījusi pasauli. Paraugaties sev apkārt – kamēr pārējie runā, zaļie neatlaidīgi, dažkārt klusu vai pat nepamanīti paslepus rada tādu politiku bez kuras vairs mūsu ikdiena nav iedomājama – sākot no veselīgas pārtikas, sienu krāsas, apgaismojuma, enerģijas iegūšanas šim apgaismojumam, mēbelēm, logiem un visam, visam pārējam ir pielikts klāt zaļo pirksts, lai padarītu jebkuru lietu efektīvāku, vidi sadzējošāku un ilgmūžīgāku. Pirms 20 gadiem tas likās neiespējams un diezgan utopisks skatījums. Šodien tā jau ir ikdiena, kas aiziet pagātnē. Šī plašā domāšana ir novedusi pie tā, ka zaļo politiku vairs izglītotākie prāti neuzskata kā tikai un vienīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Man patīk katru problēmu, katru lietu apskatīt no visām pusēm – piemēram, veslelība visās politikās, transports visās politikās, drošība visās politikās, sports un kultūra visās politikās un tā tālāk. Tas palīdz labāk izsijāt un saprast kāds ir tautsaimniecības kopīgais ieguvums vai zaudējums, jo ļoti bieži ir tā, ka tas, kas kādam ir ļoti svarīgs ir pilnīgi mazsvarīgs visiem pārējiem. Taču jāmācās saskatīt kā katra nozare var gūt labumu no ikkatras iniciatīvas. Man liekas, ka šī valdība, kuru vada Māris Kučinskis ir pirmā, kura tieši šādā veidā saskata lietas. Nedrīkst atrauti skatīties uz katru nozari atsevišķi, jo tad nekad neko nevarēs attīstīt, jo viens otru mēģinās slīcināt, lai pats izglābtos. Ir jācenšās saskatīt kā viens otru var papildinā un darīt kopā, jo kopā darot var izdarīt vairāk un ātrāk. Latvijā cilvēkiem ir jāmācās sadarboties, būt izpalīdzīgiem un papildinošiem, nevis egoistiskiem. Mēs kā maza tauta, kā maza ekonomika nespēsim izdzīvot, ja arsim katrs tikai savu vagu. Mums ir jāiet talkā arī citu darbu daritājiem ar savu pieredzi, kas katram ir uzkrājusies.
Taču vienlaicīgi es saredzu milzu problēmas, kuras pamatā ir sabiedrības izglītotībā, izpratnē un zināšanās. Mēs kā zaļā partija esam sabiedrības daļa un tādēļ tas, ko es saku attiecas ne tikai uz viņiem tur ārā, bet arī uz mums pašiem.
Mēs jau varam priecāties, ka ar katrām vēlēšanām Zaļās partijas deputātu skaits Saimā un pašvaldībā kļūst arvien kuplāks. Jā, nenoliedzami Zaļā partija ir pierādījusi, ka tā ir bijusi vislabākā kadru kalve Latvijā – No kuras vēl partijas ir nākušas visas trīs augstākās amatpersonas valstī? Kurā vēl partijā ir bijis ministra amata pieredzes rekords kā Latvijas Zaļajai partijai. Taču ar to nedrīkst samierināties un ieslīgt pašapmierinātā apātijā. Ir jāaug līdzi laikam, ir jāattīstās un jāizglītojās visa mūža garumā. Man ir baža, ka Zaļā partija var kļūt ar katru jauno biedru nezaļāka. Es nekautrējos to pateikt publiski. Ja tā turpināsies, tas var beigties slikti. Bez ideoloģijas, bez atšķirības, bez identitātes.
Es Jums saku – Atšķiries vai mirsti!
Lai tas nenotiktu ir jāiet skolā. Mums ir pašiem jātaisa apmācības, biedrus izglītojoši pasākumi. Vēl deviņdesmitajos gados zaļie organizēja zaļās loģikas konferences, kurās viens otru izglītoja. Tā teikt – apzaļumoja. Šobrīd mums partijā ir 700 biedru, kuri ir speciālisti daudzās jomās. Ir jānāk kopā, ir jārunā, ir jāskaidro, jāmāca, jādiskutē un pat ražīgi jāstrīdās, lai uz pasauli mēs spētu visi septiņi simti skatīties vienādi. Tādejādi mēs varam vienā izpratnē visai tautai novados un pilsētās izskaidrot zaļos mērķus un paskaidrot esošo rīcību. Viena no šāda veida ikdienas kadru kalvēm un domnīcām ir partijā izveidotā sistēma ar nozaru un tematiskajām padomēm. Dažas ir ļoti aktīvas, citas vājākas, taču tā ir iespēja sekot līdzi gan notikumiem valstī, gan tikties ar līdzīgi domājošiem un vienam otru izglītot. Padomju darbā top gan partijas programma, gan iniciatīvas likumos, gan valdības deklarācijas un rīcības plāni. Tā tiek atrasti nepieciešamie speciālisti un zaļie ministri.
Pašvaldību sazaļošana
Pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas. Zaļās partijas biedru pašvaldībās kļūst arvien vairāk, bet vai no tā pašvaldības kļūst zaļākas?
Mēs sakam Zaļās pašvaldības – kuras tās ir? Uzskaitiet tagad katrs pats savā galvā 3 zaļākās pašvaldības Latvijā. Kuras tās ir? Un vai šīs pašvaldības vada zaļie? Kas ir tā zaļā politika, kura ir visās zaļajās pašvaldībās vienāda? Ja mēs uztaisītu savās pašvaldībās zaļās partijas programmas auditu – vai būtu tā, ka tas, kas rakstīts mūsu galvenajā dokumentā – mūsu programmā mums pašiem ir īstenots? Vai ir visās skolās bioloģiskā pārtika no vietējiem zemniekiem? Vai jūs veicinat lieveikalu rašanos, kuros pārsvarā ir ārvalstu produkcija vai atbalsts ir tieši mazajiem, vietējo ģimeņu vadītiem tirdzniecības uzņēmumiem, kuros vietējie ražotāji, vietējie zemnieki spēj piegādāt veselīgu un neindētu pārtiku? Vai ceļu infrastruktūra veicina pārvietoties vidi degradējošiem transporta līdzekļiem ar lielu importētas enerģijas patēriņu un atstāto gaisa piesārņojumu un rodot veselības problēmas vai tieši otrādi – cilvēku veselību veicinoša transportēšanas politika? Energoresursu ražošana, iegāde un energoefektivitāte – vai tā ir balstīta uz vietējo ražotāju, uzstādītāju un materiālu iesaisti vai tas notiek tieši tāpat kā citās nezaļās pašvaldībās? Izglītība, zinātne, tūrisms, būvniecība, vides aizsardzība, sakoptība un ainaviskums, zivjsaimniecība, sports un kultūra – vai tas tiešām mūsu pašvaldībās ir veidots caur zaļās politikas prizmu? Un par šo man ir vislielākās bažas domājot par drīzumā uzkrītošām pašvaldību vēlēšanām. Ir cilvēki, kam pašmērķis ir jau šodien izsapņot cik deputātus vajadzētu ievēlēt katrā pašvaldībā nemaz nodomājot ko tie ievēlētie cilvēki darīs. Man svarīgāks ir Zaļās partijas nenotraipītais mundieris, nevis milzīgs skaits nezaļi domājošo, kas ar laiku novedīs pie tā, ka zaļe ne ar ko neatšķiras no citiem aizgājējiem.
Tikt ievēlētam nedrīkst būt pašmērķis nekādā gadījumā! Pašmērķim ir jābūt panākt to, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē un jābūt skaidram redzējumam, kas man jādara, lai to sasniegtu savā mājā, pašvaldībā un valstī, Eiropā un pasaulē. Bez skaidra redzējuma un skaidriem soļiem kā sasniegt mērķi ir vienkārša blandīšanās telpā un laikā, nevis politikas īstenošana.
Tādēļ es nakautrējos atgādināt, ka zaļie kļūs nezaļāki, ja nenāks kopā, neizglītosies un nesmelsies zināšanas no kolēģiem citās pašvaldībās vai neapmeklēs partijas organizētos izglītojošos pasākumus. Man nav baža par tiem cilvēkiem, kuri ir zaļi pēc pārliecības. Bet kā tādus atpazīt? Zaļais pēc pārliecības ir tas, kurš sistemātiski brīvprātīgā kārtā, bez atlīdzības dara zaļas lietas jau vairākus gadus. Dara ar pārliecību, ar degsmi neprasot, kas man par to būs. Dažkārt pat apzinoties, ka dabūs pa kaklu, bet ir pārliecināts, ka dara ideālu un zaļo mērķu sasniegšanai. Pajautā sev pats- kas ir tas, ko es jau 3, 5 vai 10 gadus kā brīvprātīgais daru sabiedrības labā? Nevis savā mājas pagalmā pie koka ar drāti pietinis putnu būri vai Lielās talkas laikā piedalījies savā mājā esošajā vai citu organizētā talkā. Nē, tieši, ko Tu dari, ko Tu radi, ko Tu veicini iesaistot apkārtējos? Kas ir tas, ka uzzinot ko Tu dari, Tev apkārtējie saka – jā, tas nu gan ir zaļais!!
Tādēļ ļoti svarīgi nepazaudēt zaļo identitāti un neklūt par Vienotību, Reformu draudzi vai ikvienu citu uz atriebību vai varu kāru partiju. Vara bez mērķa, bez idejas, bez skaidra plāna ir kaitniecība pret valsti, pret savu tautu. Iegūt varu un to nemācēt, nezināt kā realizēt ir sliktāk nekā ar skaidru redzējumu, skaidru pārliecību pagaidīt uz rezervistu soliņa. Uz rezervistiem vēl ir cerība, bet uz bezmērķīgiem nejēgām nav nekāda. Tādēļ Latvijas Zaļajai partijai ir svarīgi nezaudēt zaļo karogu! Tādēļ Zalajai Partijai vajag tādu vadību, kura iedvesmo, kura īsteno zaļos mērķus un spēj uzstādīt jaunus. Tādu, kuru Latvijas iedzīvotāji ieraugot bez minstināšanās saprot, jā, tas ir cilvēks, kas mani iedvesmo būt zaļam.
Latvijai būt zaļai!
Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs,
Viesturs Silenieks
