Viesturs Silinieks

Viedoklis par „Velosatiksmes attīstības plāna 2018. – 2020.gadam” projektu

Publicēts: 21.12.17 | Sadaļa: blogs

Šis attēls vislabāk raksturo to, kas jādara Latvijā, lai tiktu uzlabota sabiedrības veselība, mobilitāte, palielināta energoneatkarība, veicināta uzņēmējdarbība, tiktu mazināts piesārņojums, uzlabotos izglītības pieejamība un kvalitāte, cilvēku drošība, tādejādi lielāka produktivitāte. Tieši par šo visu nav Velosatiksmes attīstības plāns, bet plāns ir par teju neko.

Pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības (turpmāk – Apvienība) iniciatīvas, īstenojot Māra Kučinska Valdības deklarācijas rīcības plāna (03.05.2016.) pasākumā 20.3. noteikto mērķi “Integrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā un veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu”, ir izstrādāts Velosatiksmes attīstības plāns 3 gadiem (turpmāk – Plāns). Plāna apstiprināšanas termiņš Ministru kabinetā ir līdz 2018.gada 31.martam. Ar plānu var iepazīties www.veloplans.lv

Plāna un tās stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana notika: no 10.11.2017. līdz 10.12.2017. Apvienība ir rūpīgi iepazinusies ar abu izstrādāto dokumentu projektiem, par kuriem ir izteikusi stingru savu viedokli gan starpinstitūciju darba grupā, gan arī sabiedriskās apspriešanas laikā.

Apvienības ieskatā tikai VAS “Latvijas Valsts ceļi” sagatavotā Plāna 1.redakcija atbilst visas Latvijas sabiedrības interesēm, jo tā ir visaptveroša un balstīta uz konkrētām izmērām rīcībām. Savukārt sabiedriskai apspriedei nodotā Plāna beigu redakcija ir atrauta no sabiedrības interesēm un ir zaudējusi saturisko jēgu, jo par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija ir sabiedrībai nesaprotamā veidā mēģinājusi definēt valsts politiku Velosatiksmes attīstības jomā Latvijā. Apvienības ieskatā tas nav izdevies, jo politikas veidošanā ir klaji ignorēta kaimiņvalstu līdzšinējā labās prakses pieredze, kas būtiski noderētu, lai adekvātā veidā varētu izprast Velosatiskmes attīstības multiplikatīvo ietekmi uz citām nozarēm Latvijā. Atbilstoši kaimiņvalstu – Zviedrijas un Somijas ilgtermiņa pieredzei Plānā būtu svarīgi izstrādāt atbalsta mehānismu, kas palielina sabiedrības motivāciju izmantot velosipēdu. Atbalsts nav tikai infrastruktūra, bet gan normatīvo aktu pilnveidošana – standarti, plānošanas dokumenti, Ministru kabineta noteikumi, likumi un citi.

Sabiedrības paradumu maiņa ir lēns process un to labi pierāda viens no Zviedrijas velosatiksmes attīstības šīs dienas mērķiem: veidot velo infrastruktūru, balstoties uz velobraucēju vajadzībām, jo līdz šim visa brauktuves daļa ir veidota autobraucēju vajadzībām. Satiksmes ministrija definējot politiku Velosatiksmes attīstības jomā valstī ir klaji ignorējusi šo attīstītās valsts Zviedrijas pieredzi un valsts mērogā turpina atbalstīt tikai autobraucēju vajadzības. Šāda virzība un noteiktā politika (Plāna projektā) ir pretrunā ar ES politiku ilgtspējīgas transporta nozares veidošanai.

Apvienības ieskatā sagatavotie dokumenti (Plāns un vides pārskats) ir formāla rakstura un nekādā veidā neveicinās Velosatiksmes attīstību valstī, kā arī Plāna izpilde neradīs nekādu naudisku pienesumu tautsaimniecībai, kā to ir pieņemts uzskatīt ES attīstītājās dalībvalstīs.

Apvienība iepazīstoties ar sabiedriskās apspriedes dokumentiem ir izdalījusi astoņas būtiskas sadaļas, kurām nevar piekrist un ja saturiski tik vājš plāns no Satiksmes ministrijas puses tiks virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai šādā redakcijā, tad Latvijas Riteņbraucēju apvienība aicinās Ministru kabinetu to neapstiprināt.

Turpmāk tiek sniegti Apvienības konkrētie iebildumi:

Sagatavotais plāns ir jāpārstrādā un ar to ir atkāroti jāiepazīstina sabiedrība, jo tas neatbilst dokumentam, kuram ir jāsniedz skaidra vīzija un rīcība par Latvijas Velosatiksmes attīstību turpmākiem trīs gadiem visas valsts mērogā:

Izstrādātais Plāns neatbilst starpinstitūciju darba grupas sākotnēji izvirzītam plaša tvēruma darba uzdevumam un Plāna beigu nodevums veido labi ja 1/3 no sākotnēji izstrādātā materiāla. Nav skaidri un saprotami definēti Satiksmes ministrijas argumenti (politikas veidošanas ietvars) sašaurinot Plāna tvērumu līdz birokrātiskam minimumam, kas ir šobrīd nodots sabiedrības rīcībā. Neviens no citiem valstiski svarīgiem transporta plānošanas dokumentiem (Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam un/vai Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam) nerisina Velosatiksmes attīstības jautājumus turpmākiem trīs gadiem, līdz ar to Apvienība nevar piekrist Satiksmes ministrijas šaurajam redzējumam esošā plāna ietvarā un prasa to pārstrādāt;

Piemērs Plāna tvēruma samazinājumam starpinstitūciju darba grupas lēmumu rezultātā:

VAS “Latvijas Valsts ceļi” sākotnēji izstrādātā Plāna 1.redakcijas rīcības plāna virzieni, kas tika prezentēti starpinstitūciju darba grupai:	Sabiedriskā apspriedes dokumentos izsludinātā Plāna rīcības plāna virzieni:
1. tautsaimniecības izaugsme,	1. Velosatiksmes infrastruktūra, tās plānošana un vadība;
2. vides kvalitāte un veselīgs        dzīvesveids,	2. Popularizēšana un izglītība.
3. integrēta plānošana un vadība,
4. normatīvā bāze un standarti,
5. kvalitatīva velosatiksmes  infrastruktūra un mobilitāte,
6. sabiedrības paradumu maiņa, velotransporta popularizēšana

Pēc sniegtā salīdzinājuma Apvienības ieskatā skaidri var redzēt, ka sākotnējā dokumenta tvērums atbilst visas Latvijas iedzīvotāju interesēm un Plāns sākotnēji pēc šā tvēruma veidoja 117.lpp dokumentu ar pielikumiem, tomēr sabiedriskajā apspriedē izsludinātais dokuments, kas veido 35.lpp dokumentu ir stipri fragmentēts savārstījums, kas nenodrošina visas Latvijas iedzīvotāju intereses.

Apvienība pieprasa uz atkārtoto Plāna sabiedrisko apspriedi virzīt sākotnēji VAS “Latvijas Valsts ceļi” sagatavoto 1.redakciju.

Izstrādātais plāns neatbilst citu ES dalībvalstu vīzijai un pieredzei par Velosatiksmes attīstību

Veidojot ilgtspējīgu valsts velosatiksmes attīstību jeb pirmo reizi cenšoties nodefinēt politiku valsts līmenī attiecībā uz Velosatiksmes attīstību ir ļoti svarīgi ir ņemt vērā citu valstu labo praksi šajā jomā. Esošajā Plāna redakcijā ir tikai nedaudz ieskicēti ES dalībvalstu labie piemēri, tomēr tie nav pārņemti Plāna rīcību nodaļā, kā konkrēti veicamās rīcības attiecībā uz visas Latvijas sabiedrības interesēm sekojošās jomās:

1. pilsētvides kvalitātes uzlabošanos (velosatiksmes attīstība ir viens no skaidrākiem risinājumiem gaisa un trokšņu problēmām pilsētu vidē. Sabiedrība vēlas dzīvot atbilstošā vidē un Plāns to nerisina);
2. izmešu samazināšana (Nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos noteiktie mērķi attiecībā uz CO2 izmešu samazinājumu transporta sektorā netiek pildīti, jo Plānam tam nav risinājumu. Pilsētvidē viens no galvenajiem piesārņojuma avotiem ir autotransports, kā rezultātā tiek emitētas iepriekšminētās daļiņas, kuras satur dažādus ķīmiskos elementus. Daļiņas PM10 rada dažādu elpceļu kairinājuma simptomus, kas noved pie slimībām, kuru dēļ pieaug medicīnisko iestāžu apmeklējumu biežums un medikamentu lietošanas biežums. Plāns šo problēmu nerisina),
3. energoefektivitāti (velotransports ir pēc savas būtības energoefektīvs pārvietošanās līdzeklis un valstij visādā veidā būtu jāveicina tā izmatošanas pieaugums. Plānā nav rīcības šajā kontekstā),
4. enerģētisko neatkarību (Plānā nav noteikti ieguvumi no velotransporta izmantošanas. Pašsaprotams ir fakts, ka velotransports nav atkarīgs no fosilās degvielas un valsts šo šobrīd neattīsta un Plānā tas nav piedāvāts.),
5. mobilitāti (pieaug sabiedrības prasības pēc paaugstinātas mobilitātes, netiek risināti starpsavienojumi pilsētām un to tiešājām apdzīvotām vietām 10 km rādiusā),
6. sabiedrības veselību (Mazkustīgs dzīvesveids skar arvien vairāk cilvēku un tā izplatība strauji pieaug, radot nopietnas sekas uz sabiedrības veselību kopumā. ES valstīs vīriešu un sieviešu fizisko aktivitāšu apjoms ir ļoti līdzīgs, un, pieaugot vecumam, fiziskās aktivitātes apjomi samazinās. Tomēr cilvēki, kas sporto regulāri jau no bērnības, to turpina darīt arī kļūstot vecākam. Tādēļ velobraukšana samazina risku iegūt veselības problēmas, kas saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu. Mazkustīgs dzīvesveids paaugstina saslimšanu un mirstības risku vismaz divas reizes. Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes trūkums un nepietiekamība attīstītajās valstīs ir saistīta ar sekojošu procentuālu darba nespēju un invaliditāti. Plāns šo problēmu nerisina.
7. resursu taupību (Taupīt resursus, ts.k. energoresursus ir ES prioritāte, Plāns šo iespēju nerisina);
8. inovācijām (Latvijai ir iespēja atbalstīt inovāciju programmas velotransporta jomā, Plāns šo iespēju nerisina);
9. ražošanu (Latvijai ir iespēja atbalstīt ražošanas programmas velotransporta jomā, Plāns šo iespēju nerisina);
10. tūrismu (Latvijai ir iespēja atbalstīt tūrisma programmas velotransporta jomā, Plāns šo iespēju nerisina);
11. drošību (Latvijai ir iespēja atbalstīt drošības programmas velotransporta jomā, Plāns šo iespēju nerisina);
12. kultūru (Latvijai ir iespēja atbalstīt kultūras programmas velotransporta jomā, Plāns šo iespēju nerisina).

Apvienība pieprasa pārstrādāt Plānu iekļaujot augstāk minētās jomas, konkrētā Plāna rīcības dokumentā vai arī atgriezt uz atkārtoti veikt Plāna sabiedrisko apspriedi VAS “Latvijas Valsts ceļi” sagatavotai Plāna 1.redakcijai, kurā bija sagatavots redzējums šo jomu izmantošanai Latvijas kontekstā.

Ir jārīko atkārota sabiedriskās apspriedes sanāksmes procedūra, jo esošas sanāksmes ietvaros nepiedalījās faktiskais Plāna autors – Satiksmes ministrija un sabiedrība nesaņēma izvēlētās Satiksmes ministrijas politikas skaidrojumu par turpmāko Velosatiksmes attīstību valsts līmenī.

Apvienības ieskatā faktiskais Plāna Izstrādātājs ir starpinstitūciju darba grupa, kuru vada un administratīvi uzrauga Satiksmes ministrija. Apvienības ieskatā tieši Satiksmes ministrijas pārstāvim būtu jāstāsta, jāargumentē un jāprezentē sabiedrībai valsts izvēlētās politikas virziens turpmākai Velosatiksmes attīstībai.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, kas notika 27.11.2017. plkst. 12.00. Torņu ielā 7/9, Rīgā, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes telpās nepiedalījās neviens Satiksmes ministrijas pārstāvis un sabiedrībai nebija iespējams uzklausīt argumentus tieši no personām, kas ir atbildīgi par šādas izvēlētās politikas kursu valstī un pieņemtiem lēmumiem šī Plāna izstrādes ietvarā.

Apvienība pieprasa atkārtotu sabiedrisko apspriedi Plānam, kuru vada un organizē Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrijas politika attiecībā uz turpmāko Velosatiksmes attīstību ir definēta šajā Plāna un tā neatbilst ES politikas dokumentos noteiktajiem mērķiem attiecībā uz velotransportu un tā nozīmi ilgtspējīgas transporta nozares veidošanā.

 Apvienība apstrīd turpmāko Satiksmes ministrijas izvēlēto politiku un tās Plānu par Velosatiksmes attīstību Latvijā. Izvēlētā Satiksmes ministrijas politika un Plāns tās realizācijai neatbilst sekojošiem ES politikas dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem:

ES stratēģija „Eiropa 2020” – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20% salīdzinot ar 1990. gadu. Ņemot vērā, ka 27% no kopējām emisijām ES rada tieši transporta sektors, turpmāk ikdienā ir jāveicina “zaļāku transportlīdzekļu” lietošana;

Septītā vides rīcības programma – Programmā ir noteiktas trīs prioritārās jomas, kurās nepieciešama aktīvāka rīcība, lai aizsargātu dabu un stiprinātu ekoloģisko izturētspēju, veicinātu resursu izmantošanas ziņā efektīvu izaugsmi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un mazinātu draudus iedzīvotāju veselībai un labklājībai saistībā ar piesārņojumu, ķīmiskajām vielām un klimata pārmaiņu ietekmi

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam – Lai kļūtu par pievilcīgu un pieejamu reģionu, jāveic uzlabojumi transporta sektorā, jo daudzām reģiona daļām ir zema teritorijas pieejamība: Somijas ziemeļu daļā, Zviedrijā un Baltijas valstīs ir zemākie pieejamības rādītāji visā Eiropā gan iekšzemes, gan starptautiskajiem savienojumiem.

Eiropas transporta politikas Baltā grāmata „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” – Lai nodrošinātu to resursefektīvo transporta sistēmu, Baltā grāmata cita starpā uzsver nepieciešamību nodrošināt nepiesārņojošu pilsētu transportu.

Eiropas Riteņbraukšanas stratēģijas – Videi draudzīgas, kvalitatīvas velotransporta infrastruktūras izveide, ņemot vērā ielu dizainu, autostāvvietas (piemēram, multimodālu mezglos), uzlabo riteņbraukšanas ērtības, pieejamību, kas palielinātu velosipēdu izmantošanu, t.sk. drošību, uzlabojot velosatiksmes infrastruktūru.

Plāns nekādā veidā nerisina šo ES uzstādījumus. Nav paredzēti atbalsta mehānismi velotransporta izmantošanai valsts pārvaldes aparātā un tā izpildes institūcijās. Nav konkrētu rīcību attiecībā uz veicinošiem pasākumiem, kas iedrošinātu iedzīvotājus izmantot velotransportu vairāk ikdienā. Trūkst valsts politiskās vīzijas, iniciatīvas un iejaukšanās Rīgas pašvaldības un Pierīgas pašvaldību drošu veloceļu saslēgumu izveidē.

Plānā bija jābūt atsevišķai sadaļai attiecībā par turpmākās infrastruktūras principu izveidi Velobraucēju vajadzībām Latvijā. Apvienības ieskatā Plānā vajadzēja atrunāt, turpmāko Latvijas valsts ceļu līdzekļu izlietojumu veloinfrastruktūras izveidē Latvijā, lai sabiedrībai ir skaidri principi uz kāda pamata Satiksmes ministrijas piešķirtie budžeta līdzekļi tiek izlietoti dažādu infrastruktūras objektu būvniecībai. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka piešķirtie budžeta līdzekļi tiek ieguldīti haotiski bez konkrētas vīzijas un konkrētas politikas un par šo jautājumu visticamāk būtu arī viedoklis Valsts Kontrolei. Apvienības ieskatā nav pieļaujama situācija, ka balstoties uz vienas Satiksmes ministrijas birokrāta vīzētas vēstules pamata, tiek lemts par būtiskām investīcijām Velosatiksmes attīstībā valsts līmenī. Visas sabiedrības interesēs būtu iekļaut Plānā skaidru matricu, pēc kuras vadoties sabiedrībai būtu skaidrs, ka valstiski tiek lemts par šādām investīcijām.

Izstrādātā Plāna redakcijas realizācija nekādā veidā neveicinās tautsaimniecības izaugsmi, jo Plāna izstrādē ir pilnībā ignorēta jaunākais ES politikas dokumentu uzstādījums attiecībā uz aprites ekonomikas paketes ieviešanu, t.sk. ES dalībvalstī Latvijā.

Jau 2015. gada nogalē EK pieņēma jaunu ambiciozu Aprites ekonomikas paketi, kuras mērķis ir sekmēt Eiropas pāreju no lineāra ekonomikas modeļa uz aprites ekonomikas modeli. Atbilstoši Latvijā valdošajiem uzskatiem sabiedrībā, kuros dominē pamatā autovadītāju viedoklis tiek uzskatīts, ka autovadītāji dod lielāku pienesumu tautsaimniecībai, jo tiem ir lielāki ienākumi, attiecīgi tiek vairāk samaksāts nodokļos (degvielas akcīzes nodoklis; transporta līdzekļa nodoklis utt.), tādēļ autovadītājiem nav pienākums subsidēt jaunu veloceļu būvniecību un sabiedriskā transporta uzturēšanu. Šāds sabiedrības viedoklis klasiski atbilst lineārās ekonomikas aprites modelim, kas nozīmē “paņemt, izgatavot, patērēt, izmest” un esošā Plāna redakcija, kuru Satiksmes ministrija virza apstiprināšanai MK to pilnībā apliecina.

Apvienības ieskatā mūsdienās, kad dabas resursi ir pieejami ierobežotā daudzumā un globālā mērogā tiek meklēti veidi, kā tos ilgtspējīgi izmantot būtu valstiski jāveicina sabiedrības domāšanas maiņa (piemēram, pārtraukt lietot fosilo degvielu).

Valsts politikai būtu jābūt tendētai uz transporta nozares ilgtspēju un ar to saistīto tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu. Ilgtspējīgu attīstību parasti raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas – vides dimensija, ekonomiskā dimensija un sociālā dimensija. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nevar būt pretrunā un ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai augstu dzīves kvalitāti. Lai mainītu sabiedrības viedokli šodien ES līmenī tiek piedāvāts mainīt domāšanu no lineārās ekonomikas attīstības modeļa uz aprites ekonomikas attīstības modeli, kas veicinātu konkurētspēju, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbvietas. Aprites ekonomika pēc būtības ietver dabas resursu efektivitāti, preču dzīves ilguma pagarināšanu, preču atkārtotu izmantošanu un pārdomātu atkritumu apsaimniekošanu. Sabiedrībai tās ir iespējas, attīstīties, dzīvot videi un pašiem sev draudzīgāk, uzsvaru liekot uz mazāk piesārņojot vidi, mazāku resursu patēriņu, kas nodrošinātu vides kvalitāti un uzlabotu labsajūtu un veselību. Aprites ekonomikas modeļa ieviešanai un realizēšanai būtiska nozīme ir ilgtspējīgas transporta nozares izveide Latvijā, kas paredzētu turpmāk atteikties no iekšdedzes dzinēju izmantošanas autotransportā un attīstīt elektro, ūdeņraža un cita tipa jaunās paaudzes transporta līdzekļa dzinēja veidus, paredzot, ka tiem ir jābūt pieejamiem un demokrātiskiem pārvietošanās līdzekļiem. Latvijas ilgtspējīgas transporta nozares izveides pamatā šodien ir nepieciešams atvēlēt būtisku lomu velotransporta attīstībai. Šī vīzija atbilst aprites ekonomikas modeļa pamatprincipiem, jo ieguvumi attīstot velotransportu ir izmērāmi: samazinās gaisa un trokšņa piesārņojums; samazinās slogs veselības aprūpei; samazinās ceļu policijas uzturēšanas izmaksas un ielu/ceļu remonti. Sabiedrībai velotransportu ir izdevīgāk uzturēt, jo velosipēds ir lēts transporta veids no iegādes viedokļa, kura lietošana, remonts, apkope un uzturēšana atbilst sabiedrības lielākās daļas maksātspējas līmenim.

Plānā, kas tika prezentēts sabiedriskajā apspriedē ir pilnībā ignorēts šis EK viedoklis par nākotnes sabiedrību un tās prasībām, līdz ar to ir apstrīdama Satiksmes ministrijas politikas veidošanas pamatprincipi un argumenti, un tās derīgums Latvijas sabiedrības interesēm. Apvienība prasa pārstrādāt esošā Plāna redakciju, tajā iekļaujot atbilstošu informāciju par Aprites ekonomikas paketi tā, lai Plāns pēc tvēruma atbilstu ES uzstādījumiem.

Iztrsdātā plāna redakcija nenodrošina “Latvijas Ilgtspējīgas atīstības stratēģijas līdz 2030.gadam”, nospraustos mērķus.

Apvienība uzskata, ka izstrādātā Plāna redakcija neveicina Latvijas taustaimniecības tiekšanos uz augstākminētajos dokumenos pausto apņemšanos. Tādejādi izstrādātā Plāna redakcija nenodrošinās Saeimas un Ministru kabineta apņemšanos.

Neatbilstība Latvijas Ilgtspējīgas atīstības stratēģijai līdz 2030.gadam:

Netiek realizēta Stratēģijas sadaļa: “(34) Latvijas dabas resursu vērtība un dabiskās vides pieejamība sniedz unikālu iespēju attīstīt „zaļo ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu, veidot un saglabāt Latvijas kā „zaļas valsts tēlu – valsts starptautiskās atpazīstamības būtisku sastāvdaļu”. 

1. Netiek realizēta Stratēģijas sadaļa: “Energoefektivitātes pasākumi  (211)   Latvijā mājsaimniecību kopējais enerģijas patēriņš pārsniedz raţotāju patēriņu, bet energointensitāte ekonomikā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji ES. Tādēļ energoefektivitātes pasākumi tautsaimniecībā un privātajā sektorā, piemēram, siltuma, elektroenerģijas un transporta degvielas taupības pasākumi, intensīvāka sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošana, līdztekus sabiedrības informēšanai un līdzdalībai ir valstiski nozīmīgi uzdevumi. Galvenais energoefektivitātes pasākumu veiksmes kritērijs ir samazināts siltuma un elektroenerģijas patēriņš un efektīvāka energoresursu izmantošana gan privātajā, gan valsts sektorā.” Plāns nepiedāvā nevienu rīcību energoefektivitātes jomā un nacionālās enerģētiskās neatkarības veicināšanā.
2. Netiek realizēta Stratēģijas sadaļa: “Energoefektīva un videi draudzīga transporta politika (213) Transports ir lielākais gaisa piesārņotājs pilsētās – Eiropā tas veido 40% no pilsētu CO, NOx un CO2 izmešu daudzuma.43 Arī Latvijā jāīsteno pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai, īpaši lielajās pilsētās. Lai samazinātos privātā autotransporta izmantošanas īpatsvars, primāri jāuzlabo sabiedriskā transporta kvalitāte un pieejamība, kā arī jāpalielina sabiedriskā transporta popularitāte sabiedrībā. Vienlaikus ar sabiedriskā transporta plūsmu un pakalpojumu palielināšanos un iespējamiem personīgā transporta lietošanas ierobeţojumiem ir jāveido gājējiem un velosipēdistiem piemērota vide un infrastruktūra”. 
3. Netiek realizēta Stratēģijas sadaļa: “ (236) Videi draudzīgs transports. Veicināt sabiedriskā transporta un privātā autotransporta pāreju uz elektrisko piedziņu, ar biogāzi un biodegvielu darbināmiem un ar hibrīddzinējiem aprīkotiem automobiļiem, tādējādi samazinot vides piesārņojumu un fosilo energoresursu patēriņu. Ar fiskālām metodēm ierobeţot neracionālu kravas transporta izmantošanu, kā arī veicināt kravas transporta ar mazāko piesārņojošo vielu emisiju uz pārvadātās kravas vienību un transporta līdzekļa masu izmantošanu. Kravu transportēšanai pēc iespējas vairāk jāizmanto dzelzceļš un ostas, mazāk – autoceļi, tādēļ jāparedz investīcijas ostu infrastruktūrā, elektrificējot piestātnes, uzlabojot atkritumu un piesārņojuma savākšanu. Lielajās pilsētās un to aglomerācijās jasamazina privātā autotransporta izmantošanas intensitāte, jāveicina sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošana.”
4. Netiek realizēta Stratēģijas sadaļa: “(238) Gājēju ielas, veloceliņi un zaļie koridori. Lielo pilsētu centros jānosaka zemu emisiju zonas gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanai. Jāīsteno pilotprojekti par daļēju vai pilnīgu autotransporta kustības ierobeţošanu pilsētas daļās, par gājēju ielu veidošanu un integrētu veloceliņu tīklu. Ja pilotprojekts saņem sabiedrības atzinību, konkrētas pilsētas teritorijas var pilnībā atvēlēt gājēju un velosipēdistu vajadzībām, slēdzot tās autotransporta kustībai”.

Iztrsdātā plāna redakcija nenodrošina “Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014-2020.gadam” nospraustos mērķus:

Rīcības virziens “Vesels un darbspējīgs cilvēks” 

[298] Aptuveni 30 % no visiem Latvijā mirušajiem dzīvību zaudējuši priekšlaicīgi, esot darbspējas vecumā. Priekšlaicīgas mirstības galvenie iemesli ir dažādas slimības (sirds–asinsvadu, onkoloģiskās, garīgās, balsta un kustību sistēmas u.c. slimības), kā arī ārējie nāves cēloņi (traumas, negadījumi, pašnāvības, slepkavības), kuri nereti ir par pamatu arī priekšlaicīgam darbspēju zaudējumam. Tā kā priekšlaicīgas mirstības un darbspēju zaudējuma cēloņi vairumā gadījumu saistīti ar dažādiem veselības riskiem, tad, mazinot to ietekmi, iespējams palielināt cilvēku veselīgi nodzīvotos mūža gadus un dzīves kvalitāti, tādā veidā uzlabojot arī dabīgo pieaugumu un sekmējot nodarbinātību valstī, lai nodrošinātu ”ekonomikas izrāvienu”. 

Iztrsdātā plāna redakcija nepilnīgi nodrošina, “Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā ministru kabineta iecerēto darbību”:

1. Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru – enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība – dalījumā). 
2. Paaugstināsim energoefektivitāt i publiskajā un privātajā sektorā
3. Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūras finansējuma modeli.
4. Izstrādāsim būvniecības politikas plānošanas dokumentu tiesiskās vides pilnveidošanai, lai nodrošinātu būvniecības procesa kvalitāti, drošību un visu iesaistīto pušu atbildību.
5. Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādā sim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti.
6. Sekmēsim personu ar invaliditāti tiesību un iespēju nodrošināšanu, veicinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību un fiziskās vides pielāgošanu, tādējādi sniedzot līdzdalības iespēju sabiedrībā bez jebkādas diskriminācijas.
7. Stiprināsim iniciatīvas grupu darbību ģimeņu iesaistei tautas sporta pasākumos un veselīga dzīvesveida popularizēšanā.
8. Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai………”

 

Iztrsdātā plāna redakcija nenodrošina “Deklarācijas izpildes rīcības plānā” nospraustos mērķus

1. Plāns neparedz nekādas aktivitātes Valdības deklarācijas rīcības plānā noteiktajām līdzatbildīgajām ministrijām – Iekšlietu ministrija, Izglītības ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādejādi netiks izpildīta valdības apņemšanās Velosatiksmes plānu realizēt visā tautsaimniecībā ar plašu ietekmi uz daudzām nozarēm, panākot vērā ņemamu efektu.

Apvienība uzskata, ka plāns pat būtiski kavēs velosatiksmes attīstību, jo vāja, nepilnvērtīga plāna pieņemšanas gadījumā tas kļūs par vienīgo tik nozīmīga līmeņa dokumentu ar kuru tādejādi nevarēs pamatot velosatiksmes, velo infrastruktūras nepieciešamību daudzās tautsaimniecības jomās un nozarēs.

Latvijas riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs,

Viesturs Silenieks

 

Šis atzinums tika adresēts:

Vides pārraudzības valsts birojam

Adrese: Rūpniecības ielā 23

Rīga LV-1045

Latvijas republikas “Satiksmes ministrijai”

Adrese: Gogoļa iela 3,

Rīga, LV-1050 

VAS “Latvijas Valsts ceļi”

Adrese: Gogoļa iela 3,

Rīga, LV-1050

 

 

SaveSave