Pat baltai papīra lapai ir divas puses

Ko Ķuzis ir labu izdarījis?

Publicēts: 10.02.20 | Sadaļa: blogs

Šodien, 10.02.2020 Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim ir beidzamā darba diena. Internetā var lasīt dažādus viedokļus, komentārus, taču varu spriest tikai par to kāda man ir bijusi sadarbība un ko esam kopā darījuši riteņbraucēju labā.

Ap 2009. gadu toreizējas Valsts policijas Rīgas reģiona priekšnieks Ints Ķuzis vērsās pie biedrības “Latvijas Velo informācijas centrs” un pie sia “Velokurjers” ar lūgumu palīdzēt, nākt ar idejām, ierosinājumiem kā cīnīties ar velosipēdu zādzībām. Tā biju Ķuža iniciatīva. Notika vairākas sanāksmes, darba grupas, kuru laikā mēs kopīgi izstrādājām rekomendācijas iedzīvotājiem kur un kā uzglabāt velosipēdus, kur tos vairāk un mazāk zog, kā rīkojas zagļi, kāds ir pārsvara zādzību zagļa profils, kādām jābūt drošām slēdzenēm un kā jāslēdz, lai būtu mazāka iespēja tos nozagt.

LETA 2010-04-26. Preses konference RRP par velosipēdu zādzībām

Toreiz sia “Velokurjers” jau bija uzkrāta teju 10 gadus ilga pieredze ar velosipēdu aprīkošanā ar satelītnavigācijas iekārtām (GPS), tādēļ Velokurjers uzdāvināja policijai divus velosipēdus, kuri bija aprīkoti ar GPS. Policija par šo reklāmu netaisīja, jo izmantoja velosipēdus kā “ēsmu”, lai ķertu zagļus. Bija arī rezultāti. Nedaudz vēlāk arī šo informāciju izlaida publiski, lai radītu bijību. Arī tas nostrādāja, jo vienā brīdī velosipēdu zādzības publiskās vietās pazuda, taču zagļi aizgāja pagrīdē – parādījās tendence zagt no pagrabiem, šķūņiem, pat 3. stāva balkoniem.

2010. gadā pēc brīvprātīgas cilvēku iniciatīvas tapa velosipēdu reģistrs “Veloreg

Vēlāk šajā kustībā (2012.) iesaistījās arī citi aktīvisti un izveidoja akciju “Velofenders”, lieliska bija reklāmas agentūras “Saatchi&saatchi” kapmaņa “Par drošām velo stāvvietām”, kuras laikā tika popularizēta iepriekš ar policiju izstrādātās vadlīnijas “Drošai velosipēdu novietošanai”. Iesaistījās ALFA, SPICE un citi lielveikali drošu velosipēdu novietņu uzstādīšanā.

2011. gadā tika izveidots arī CSDD velosipēdu brīvprātīgas reģistrs, kurā katrs var pievienot savu velosipēdu, tādejādi, lai tas būtu kaut mazliet pasargātāks pret velosipēda nozagšanu, jo velosipēds tiek marķēts ar uzlīmi (ja vēlas), kas zagļus brīdina, ka “prece” var būt grūtāk realizējama, vieglāk pieķerams un vieglāk pierādāma zādzība. Šodien reģistrā ir 48043 velosipēdu. Arī pie šī reģistra vēl ir darbs, lai tas būtu efektīvs, taču bumba nav tikai vien CSDD pusē, jo sākotnējā vēlme ir, lai katrā velosipēdu veikalā ir iespēja jau pērkot piereģistrēt, bet aizvedot uz darbnīcu, meistaram būtu iespēja datu bāzē pārbaudīt, vai velosipēds nav zagts. Tik tālu vēl neesam tikuši, jo ir arī juridiskas nianses, jo nav tik vienkārši katram ļaut pieslēgties CSDD datu bāzei. Kā arī, ne visi tirgotāji vēlas kavēt laiku šai nodarbei.

Izziņai: ideja par brīvprātīgu velosipēda reģistru man radās 2004. gadā, kad kopīgi ar CSDD domājām kā šādu datu bāzi varētu izveidot. Toreiz IT bija vēl salīdzinoši zemā līmenī un sapratām, ka nepieciešami pārāk neadekvāti lieli līdzekļi, lai reģistru izveidotu. Taču dažus gadus vēlāk reģistrs tapa pēc CSDD pašu iniciatīvas, saprotot, ka to var izdarīt daudz lētāk nekā 2004. gadā.

Arī reģistrā liels ieguldījums bija Valsts policijai, jo kopš reģistra izveides tika radīta sistēma, ka policijas darbinieks var ceļu policijas automašīnas datorā apskatīties, jeb telefoniski noskaidrot, vai velosipēds ir/nav reģistrēts, vai zagts.

Taču par šo iespēju nebija pietiekami vēl informēti policijas darbinieki visā Latvijā. Tādēļ vienojāmies ar nu jau (2011. gads) Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi par to, ka nepieciešami izglītojoši semināri Valsts policijas darbiniekiem visā Latvijā. Tā mēs apbraukājām visus Latvijas reģionus, kur notika semināri policistiem par riteņbraucēja uzvedību, psiholoģiju, velosipēdu zādzībām. Praksē policistiem bija iespēja pašiem kniebt troses, zāģēt slēdzenes un saprast cik tas ir/nav viegli izdarāms. Izveidojām atsevišķu atgādni (špikeri) par to kā viegli noteikt velosipēda vērtību, pēc kādām pazīmēm var atpazīt velosipēdu, tika radīts palīgs iecirkņa inspektoriem cietušās personas nointervēšanai par velosipēda pazīmēm utml. Atsaucība bija diezgan liela un vairākās pašvaldībās Valsts policija arī sāka izmantot velosipēdus patrulēšanai. Piemēram Latgales reģiona policija arī 2020. gada plānā ir ielikusi vairāku elektrisko velosipēdu iegādi policijas vajadzībām.

Kā arī, Latvija Velosatiksmes plānā Valsts policijai ir vairākas aktivitātes paredzētas.

“2012”gadā pēc Ķuža un dažu policijas darbinieku iniciatīvas tika izveidota “Policistu velobiedrība”, kurā iestājās ne tikai policijas, bet dažādu spēka struktūru pārstāvji – no robežsardzes, Militārās policijas, pašvaldības policijas u.c. Biedrības dibināšanas mērķis bija iesaistīt pašus policijas darbiniekus dažādās kampaņās, sabiedrības izglītošanā, jo velosipēdisti otrā velosipēdistā vairāk ieklausās, nekā kādā citā. Kā arī auto braucēju attieksme pret riteņbraucēju mainās, ieraugot, ka uz velosipēda ir policijas darbinieks. Vienlaikus Policistu velobiedrība piedalījās ļoti daudz velo sacensībās gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām parādot diezgan labus rezultātus.

Kopš tā laika, mainījās arī Valsts policijas darbinieku attieksme pret riteņbraucējiem, jo tagad paši policijas darbinieki bija kļuvuši par riteņbraucējiem.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normuds Krapsis daudz iesaistījās dažādās lekcijās, semināros, apmācībās skolēniem par drošu pārvietošanos ar velosipēdu. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics lieliski parādīja rezultātus dažādu kampaņu organizēšanā, izveidojot vairākus materiālus skolēniem par uzvedību satiksmē, zādzībām, drošību, piesardzību, kā arī daudz darot drošas pilsētvides veidošanā, kas nenoliedzami atsaucas uz gājējiem un riteņbraucējiem.

Vēlākos gados, Valsts policijai sadarbojoties ar Latvijas dzelzceļu ir notikušas daudz aktivitātes par riteņbraucēju drošību dzelzceļa tuvumā.

Nenoliedzami, kā jebkurā dzīves situācijā ļoti daudz, ko nosaka labi kadri, tādēļ arī policija neizpaliek bez sava “zelta fonda”, kur kāda attieksme, jeb rīcība spēj sabojāt iespaidu par policiju kopumā, taču esmu vairākkārt atkārtojis, ka pēc savas pieredzes varu spriest, ka policijas augstākajā vadības līmenī ir POLICISTI, bet, diemžēl, vēl ir diezgan daudz MENTI. Taču, ja grib kaut ko sasniegt, tad jāstrādā ar tiem, kam ir vēlme kaut ko izdarīt.

Patlaban visu garo pasākumu klāstu ir grūti atcerēties, bet ir vēl vairākas lietas par ko mēs bijām domājuši, runājuši, bet rokas par īsu un nerealizējām – bija doma izveidot sistēmu, ka visiem velosipēdiem, kas tiek tirgoti lombardos, ir jābūt uzskaitītiem CSDD reģistrā. Nav svarīgi – uz lombarda, jeb pārdevēja vārda. Tādejādi radītu lielākus šķēršļus ātrai, vienkāršai zagto velosipēdu realizācijai un vienlaikus radītu apstākļus labākai identifikācijai

Bijām domājuši par profesionālu policijas velo patruļu instruktoru piesaisti no ārvalstīm. Jo ārvalstu pieredze rāda, ka ļoti daudzos gadījumos velosipēds ir daudz pārāks par jebkādu citu pārvietošanās veidu – ātrāks, klusāks, mobilāks. Efektīvi tiek pielietots aizturēšanā, labs patrulēšanai, jo ietaupa cilvēkresursus, līdzekļus un spēj iekļaut lielāku patruļas apgaitas teritoriju. Tiek izmantos efektīvi pat cīņā ar pūli kā vairogs utml. Lietas, ko mums Latvijā vēl nemāca un nepielieto, tādēļ arī nespēj novērtēt līdz galam priekšrocības.

Tādēļ es no Latvijas Riteņbraucēju apvienības puses vēlos teikt, ka Ķuža laikā ļoti daudz ledus sakustējās, cik varējām, tik izdarījām un Liels Paldies ģenerāļa kungam par šo!

Gribu pateikt arī Lielu Paldies Ķuža komandai, darbiniekiem, cilvēkiem ar kuriem nācās un nāksies ikdienā komunicēt, runāt, daudzas lietas uzlabot un atrisināt, par kurām nepieminēju: Sigitai Pildavai, Normundam Krapsim, Artism Velšam, Adrejam Grišinam, Jurim Pastaram, Andim Rinkevicam, Andrejam Sozinovam, Litai Jubertei, Lidijai Legzdiņai.

Uz sadarbību un vēlreiz Paldies!
Viesturs Silenieks
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs

(Bet tagad, lai nāk vietā kāds, kas spēs darīt vēl vairāk, labāk, aktīvāk. Laiks rādīs).

Viesturs Silenieks