Neļauj aizaugt draudzības takai

Kā Koronavīruss ietekmē velo biznesu un riteņbraukšanu Latvijā

Publicēts: 21.03.20 | Sadaļa: blogs

Vairāki cilvēki beidzamajās dienās man ir uzdevuši šo jautājumu un arī es esmu vairākiem velo nozares cilvēkiem uzdevis šo jautājumu – Kā tad ir?

Un kopējā aina nav slikta. Dažās jomās pat laba. Ja skatās no medicīniskā viedokļa,  tad tā kā šim vīrusam pagaidām nav vakcīna, tad organismam pašam jātiek ar to galā. Visātrāk izveseļojas tie, kuriem ir spēcīgāka imunitāte. Ja vērtē, kas ir imunitāte un kā to stiprināt, tad ir daudz un dažādi ieteikumi atrodami literatūrā – sākot ar veselu virkni vitamīnu uzskaitījumu; rūdīšanās, jeb ķermeņa apzināta pakļaušana atšķirīgām diskomfortu radošām temperatūrām; vēl ir nozīmīga loma sportam, jeb fiziskām aktvitātēm; atrašanās svaigā gaisā; pozitīvas emocijas(skat profesora Danilāna viedokli) un noskaņojums, jeb mentālā veselības uzlabošana. Un šī ir zināmā mērā atbilde – braukšana ar velosipēdu var palīdzēt stiprināt imunitāti. Jo ir gan sports, jeb fiziskā aktivitāte, svaigs gaiss, pozitīvas emocijas (pētījumi rāda, ka riteņbraukšana visvairāk no visām fiziskajām aktivitātēm veicina laimes hormona rašanos).

Otra svarīga lieta ir izsargāšanās no kontakta ar citiem cilvēkiem. Šajā jomā riteņbraukšanai ir arī alternatīvas – braukšana vienatnē mašīnā vai iešana ar kājām. Taču gājēji parasti nonāk ciešākā saskarsmē, atrodoties tuvākā distancē viens no otra. Bet pavisam šo nevar salīdzināt ar braukšanu sabiedriskajā transportā, kur viens otrām spiežas klāt.

TURĪNA, ITALIJA – 18 Marts. Vīrs uz velosipēda un ar sejas masku. Tam fonā Itāļu karavīri, kas apsargā sinagogu.

Patlaban Kopenhāgenā visi veikali ir slēgti, izņemot tikai pārtikas un velosipēdu veikali, velosipēdu darbnīcas. Dāņi ir sapratuši, ka izvairīties no cilvēku pārvietošanās nav iespējams, bet nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm ir vēlama, tad vislabāk to šajos apstākļos ir pārvietoties ar velosipēdu. Pat oficiālajos paziņojumos tiekt veicināts braukt ar velosipēdu, nevis sabiedrisko transportu.

Asins donoru velosipēds Kopenhāgenas ielās

Aptaujājot dažus Latvijas velosipēdu veikalus, secinājums ir tāds, ka klientu izmaiņas salīdzinot ar pagājušā gada skolēnu pavasara brīvlaiku nav atšķirīgas (atšķirībā no citiem nepārtikas preču veikaliem, kur ir pircēju skaita kritums). Taču Latvijas velosipēdu darbnīcās ir liels velosipēdu pieplūdums, un sevišķi var pamanīt, ka tiek vesti uz remontu velosipēdi, kuri vairākus gadus nav braukti. Tātad sāk braukt tie, kas iepriekš visdrīzāk pārvietojās ar sabiedrisko transportu, bet mājās kaut kur glabājās vecs velosipēds, kuru tagad nepieciešamība lika aizvest uz remontu. Liela daļa no šiem cilvēkiem turpinās braukt arī tad, kad sērga būs beigusies. Tas nozīmē, ka šīs pandēmijas ietekme uz ikdienas riteņbraukšanu kopumā atstās pozitīvu ietekmi.

 

Pandēmijas laikā ir samazināta cilvēku aktivitāte, mazāk pārvietojas ar automašīnām un attiecīgi ir novērojama labāka gaisa kvalitāte. Pavisam būtiski uzlabojumi gaisa kvalitātē ir Ķīnā, kur tika apstādināta arī ražošana. Tāpēc šeit atkal ir novērojama kopumā pozitīva tendence riteņbraukšanā, jo divi riski, jeb apdraudējumi, kurus cilvēki mēdz minēt kādēļ atturas braukt ar velosipēdu – agresīvi autobraucēji, putekļains un piedūmots gaiss patlaban ir krietni mazinājušies. Un atkal – cilvēki baidās no tā, ko nezin. Tad, kad pamēģina, tad saprot, ka tas ir tik vienkārši…. Un atsākoties dzīvei vecajās sliedēs, būs jau iegūta jauna pieredze un atkal būs kāda saujiņa ar cilvēkiem, kas vairāk brauks ar velosipēdu ikdienā.

Iepriekš minēto apstiprina arī tas, ka ir pieaugums elektrisko skrejriteņu nomām. Tiesa, nomas skrejritenis vai velosipēds, kuru kāds nupat kā apgrābstījis nav tā higiēniskākā lieta, bet, ja cilvēks lieto cimdus, dezinficē stūri, ko tagad biežāk it kā veic arī paši nomas operātori, tad tas ir labāk, nekā spiesties sabiedriskajā transportā. Labie laika apstākļi arī papildus veicina un pat mudina iet ārā, braukt. Taču, lai vai kā – daļai cilvēku arī šī būs jauna pieredze un paradumu maiņa, un tas ir labi. Tukšās ielās labāk mācīties.

Fiksy skrejritenis Rīgas ielās

Krietni iet uz augšu ēdienu piegāde mājās, birojā. Sevišķi Wolt aplikācijas lietotājiem, jo cilvēki nevēlas paši doties ārā, bet vairāk pasūta, lai atved. Taču lielākā daļa šīs piegādes notiek ar velosipēdiem. Tā, ka atkal velotransporta joma ir ieguvēji.

Pārtikas piegādātājs ar velosipēdu

Tā kā cilvēki mazāk pārvietojas, jeb nevēlas iet ārā no savas darba vietas, jeb mājām, tad daļa uzņēmumu nevēlas arī savus šoferus sūtīt, lai izvadā lietas, kuras tikpat labi var vest kurjers. Tādēļ sapako, jeb saliek sūtījumus kādā vietā un kurjers atbrauc tos savākt. Ir pat uzņēmumi, kuri izveidojuši INBOX un OUTBOX kastes, kurās saliek sūtījumus. Viss vienkārši un saprotmi.

Kravas velosipēdi Londonas ielās

Piemēram sia “Velokurjers” šo situāciju izmantojis pārprogrammējot savu sūtījumu sistēmu. Ja iepriekš sistēmā bija tā, ka klients par pakalpojumu saņem papīra kvīti uz kuras parakstās, tad jau pirms krietna laika tika ieviesta sistēma, kur vairs netiek tērēts, smērēts papīrs, bet klients varēja parakstīties kurjera skārienjūtīgā telefona ekrānā, taču tagad, kad sāka plosīties vīruss, sistēmu uztaisīja tā, ka klients var parakstīties par sūtījuma saņemšanu savā, nevis kurjera telefonā, neatkarīgi no tā cik tālu kurjers atrodas. Tādēļ tiek nodrošīnāts, ka sūtījumi tiek piegādāti cilvēkam nesatiekot cilvēku. (Tiesa, priekš kam vispār jāparakstās mūsdienās fiziski, taču patlaban to prasa Pasta likumus). Tātad COVID veicināja IT tehnoloģiju attīstību un pakalpojuma maiņu

sia Velokurjers kurjers ar kravas velosipēdu. Tā kā kastes mēdz būt termiski izolētas, tad tajās var pārvadāt medikamnetus, aukstas un karstas lietas.

Un mainījusies ir tendence preču piegādē kā tādā, jo kravas velosipēdiem ir būtiski palielinājusies noslodze. Tā kā Velokurjeram lielākā daļa kravas velosipēdu ir elektriskie un ar tiem var vest pat 100kg svaru, tad ļoti daudzos gadījumos automašīna nav nekādā mērā izdevīga, jo piegāžu pašizmaksa ar automašīnu ir krietni lielāka. Sevišķi radītā ekonomiskā krīze liks cilvēkiem skaitīt naudu un samazināt izdevumus, tādēļ preču piegādē ar velokurjeru ir gaidāms pieaugums.

Sliktāk iet velosportam, jo tiek atceltas daudzas sacensības. Kas zināmā mērā nav tik liela ietekme uz pašu sportu kā tādu, bet gan uz sacensību organizatoriem, kuriem tā ir peļņa, reklāmdevējiem, tūrisma un transporta biznesu, kas nodrošina sporta sacensību norisi. Taču sportisti nekur nepazudīs, jo treniņi notiek vairāk individuāli, nevis grupās. Pie kam, lielākā ietekme ir uz šosejas sacensībām grupu brauceniem.  Taču individuālajos velosporta veidos, kas ir pārsvarā ārpusē, ietekme ir teju nekāda.  

Velosportistu treniņš, kamēr garām gājēji maskās noskatās..

 

Taču jauna vilkme parādās velosportam  internetā, kur velosipēdi tiek likti uz specilāliem velo statīviem, kas pieslēgti datoram, monitoram un cilvēki fiziski sacenšas virtuālā vidē.  Jau šobrīd UCI(Starptautiskā riteņbraukšanas federācija) notiek diskusijas par šāda veida sporta attīstību, iespējams pat iekļaušanu Olimpiskajās spēlēs. Patlaban jau Latvijā ir iegādājami dažāda veida velo sacensību simulātori, kas ļauj mīties televīzora, datora ekrāna priekšā pa Giro d’Italia, Tour de France un citām trasēm, velo trenažierim mainot slodzi atkarībā no dabīgā ceļa reljefa. Pie kam tiešsaistē var sacensties ar citiem treniņa biedriem un vērot kādi ir tavi rezultāti salīdzinot ar pasaules elites riteņbraucējiem.

Velo trenažieris ar interneta pieslēgumu

Respektīvi, īsais kopsavilkums par to kā Koronavīruss, jeb Covid-19 ir ietekmējis velotransporta nozari ir tāds, ka kopējā aktivitāte salīdzinot ar citiem transporta veidiem ir ne tik daudz samazinājusies, taču atsevišķās jomās pat krietni pieaugusi un vērojama ļoti pozitīva tendence nākotnē. Šī krīze būs daudziem cilvēkiem jauns sākums ikdienas pārvietošanās paradumu maiņā.  

Un šeit kāds video, kuru sagatavojuši Tour de France organizatori – brauc bez raizēm:

 

Viesturs Silenieks