Tikai vieds cilvēks spēj romānu izklāstīt vienā aforismā un no aforisma uzrakstīt romānu

Kas ir velokurjeri un kā tie strādā

Publicēts: 1.11.20 | Sadaļa: blogs

 

Attēlā: Velokurjeri Rīgā

Velokurjeri pārsvarā ir cilvēki, kas strādā pilsētu centrālajās daļās, sevišķi biznesa kvartālos, jo lielā apdzīvotības blīvumā ir arī liela satiksme. Kur liela satiksme, tur grūti atrast autostāvvietu, daudz sastrēgumu un tādejādi piegādes ir dārgas un kavējas. Tas daudzus uzņēmējus neapmierināja un tie sāka meklēt pilsētai atbilstošāku piegādes veidu un atrada velokurjerus.

 Velokurjeru vēsture pasaulē

Uzreiz pēc tam, kad tika radīts ar pedāļiem minams velosipēds, tā uzreiz to sāka lietot sūtījumu pārvadāšanai. Jau 1860-tajos gados riteņbraucējus izmantoja pasta telegrammu nogādāšanai. Ir informācija, ka 1870-tajos gados Parīzes biržā tika nodarbināti velokurjeri. Velosipēdus mantu un preču pārvadāšanai jau izmanto desmitgadēm, sevišķi Āzijā, kur ļoti populāras velorikšas cilvēku un mantu pārvadāšanai. Taču ļoti daudz izmantoja velosipēdus ikdienā kā transporta līdzekli uz kura uzkraut kaut ko, lai pašam nav jānes. Latvijas laukos padomju laikos ļoti bieži varēja redzēt uz velosipēda ragiem uzkarinātas piena kannas.

Attēlā: Piena piegāde ar kravas velosipēdiem

Kā viens no pirmajiem velokurjeru pasta pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem pasaulē ir minēts kāds 1945. gadā dibināts uzņēmums San Francisko.

Eiropā velokurjeri kā pasta pakalpojumu sniedzēji parādījās diezgan vēlu –  1980-tos. Viens no pirmajiem bija “On Yer Bike” un “Pedal-Pushers”, kas izveidoja Londonā kurjeru uzņēmumus. Vēlākos gados arī Eiropas vidienē un Ziemeļeiropā strauji sāka attīstīties velokurjeru pakalpojumu sniedzēji. Zināmā mērā tāds vienkāršs un sens transportlīdzeklis varēja kļūt atkal par daudz konkurētspējīgāku pārvietošanās veidu pateicoties autotransporta skaita pieaugumam. Vairāk mašīnu, vairāk sastrēgumu, vairāk kavējumu un  kas arvien vairāk samazina piegādes ātrumu pilsētā un sadārdzina procesu.

Velokurjeru transports

Sākotnēji velokurjeri pārvietojās ar parastiem ceļu, jeb pilsētas velosipēdiem, jo tie bija vienīgie pieejamie. Tikai vēlāk sāka izmantot sporta velosipēdus, jo daudzi velosportisti, amatieri vienlaicīgi strādāja par velokurjeriem ikdienā. Ar laiku sāka ražot speciālus velosipēdus pastniekiem, dažādu arodu cilvēkiem – kā piemēram karavīriem, veloceļotājiem u.c.. Arī beidzamajās desmitgadēs ir bijuši velosipēdu ražotāji, kuri laiduši klajā sērijveida velosipēdus ar kurjeriem domātu nosaukumu. Piemēram  Muddy Fox ‘Courier. Taču velokurjeri nav īsti bijuši apmierināti ar esošo piedāvājumu, jo ir dažāda darba specifika, atšķirīgs reljefs. Neskatoties uz to, ļoti populāri vienubrīd kļuva velosipēdi bez brīvgaitas rumbā, jeb treka velosipēdi, kurus Latvijā sauc par fiksīšiem (fixed gear). Un pamatā šādai izvēlei ir velosipēda vieglums, maz detaļu – maz kam salūzt, zemas izmaksas, vienkāršs, lēts.

Attēlā: Velokurjers ar fiksīti

Taču darba specifika ir dažāda, apvidus dažāds, klimatiskie apstākļi ir dažādi. Tādēļ nav tāda pareizā kurjera velosipēda. Katrs brauc kā pierasts, kā labāk, ērtāk. Tādēļ laikam ejot ir bijuši gan kalnu velosipēdi, gan šosejas velosipēdi, velokrosa velosipēdi, taču arvien populārāki kļūst kravas velosipēdi un sevišķi ar elektrisko piedziņu. Par populārākajiem kravas velosipēdiem kurjeru vidū pasaulē tiek uzskatīti Dānijā ražotie Bullitt. Pat uzņēmuma reklāmas koncepcija ir tāda, ka Facebook un citos sociālajos tīklos uzņēmums nereklamējas, jo īpašnieki uzskata, ka vislabākā reklāma ir velosipēds pilsētas ielās, nevis uzmācīgas reklāmas internetā. Un vislabākais pārdevējs ir velokurjers, kurš ar aizrautību un profesionāla braucēja pieredzi vislabāk spēs izstāstīt Bullitt priekšrocības attiecībā pret parastu velosipēdu vai citu ražotāju kravas velosipēdiem. Bullitt arī tiek uzskatīts par ātrāko kravas velosipēdu pasaulē. Kravas velosipēdu ietilpība ir dažāda un pielietojums arī visdažādākais. Sākot no teju plika rāmja uz kura kā zirga vāģiem var kraut virsū visu, kam ir lieli gabarīti – kaut ledusskapi. Līdz velosipēdiem, kas aprīkoti ar slēdzamām lādēm, kuros pāravadā vērtīgas lietas, jeb sīkumus. Noderīgi gan pret iespējamo sūtījuma zādzību, gan laika apstākļiem. Ir kravas velosipēdi, kuri aprīkoti ar termiski izolētu lādi, kurā pārvadā saldētu pārtiku, atdzesētas vielas farmācijas vajadzībā, arī asins paraugus uz laboratorijām. Un šī pieredze transportēšanā pārsvarā nāk no velokurjeru ikdienas. Velokurjeri ir tie, kas ir spējuši lauzt cilvēkiem domāšanu un paradumus, parādot, ka lietas ir iespējams vest ārkārtīgi vienkārši, lēti un ātri – ar velosipēdu.

Velokurjeri pasaulē šodien.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai – rāciju publiska pieejamība, kas nodrošina informācijas saņemšanas ātrumu un ērtumu, skārienjūtīgie mobilie telefoni un planšetes, telefonu aplikācijas, GPS izsekošana, dažādas datorprogrammas, kas uzskaita sūtījumus ne tikai vietējā, bet globālā tīklā. Tāpat arī kravas velosipēdu attīstība un sevišķi elektriski kravas velosipēdi ir tie, kas daudzkārt ātrāk nodrošina kurjeram kravu piegādi. Attiecīgi, velokurjera priekšrocības ātrumā uz izmaksu ziņā ar katru gadu pieaug.

Velokurjeru uzņēmumu darbības principi ir atšķirīgi. Viens veids ir tāds, kur kurjeri strādā pasta uzņēmumā, ir tā darbinieki. Tiem ir forma, uzņēmuma apdrošināšana, atbildība, uzņēmuma noteikti darba principi, standarti, etiķete.

Attēlā: Velokurjers ar četru ritenu elektrisko kravas velosipēdu

Cits veids ir, kur kurjeri ir pašnodarbinātie, tiem pret uzņēmumu īsti nekādu saistību nav, galvenais piegādāt sūtījumu un saņemt algu. Šādu uzņēmumu kurjeri pārsvarā ierodas darbā, kad tiem ir brīvs no citām nodarbēm. Teorētiski pat vairāki simti cilvēku var būt piesaistīti šādam uzņēmumam, taču to nepieciešamību regulē sūtījumu skaits konkrētā dienā un konkrētā brīdī. Un monitorēt, vadīt šo var telefona aplikācijā, kur kurjers piesakās, kad gatavs strādāt un dispečers redz, kurš kurjers ir brīvs un kuram var dot darbu. ASV pārsvarā šādu uzņēmumu kurjeri nav kurjeru formās, brauc civilā apģērbā kāds nu kuram ir. Tam ir arī sekas – kurjeru grūtāk atpazīt, grūtāk uzticēties un tie rada pilsētvides satiksmē sliktu iespaidu un attieksmi par visiem pārējiem riteņbraucējiem, jo brauc ātri, agresīvi, jo tiem nav identitātes kā tas ir kurjeriem formās. Pēc būtības abas pieejas ir labas, tikai klientiem neliela atšķirība sadarbībā, jo pastāvīgie darbinieki labāk par visu ir informēti, labāk, ātrāk spēj atrast, jo maršruts ir pārsvarā zināms. Tie, kas “gadījuma pēc” ierodas darbā kā kurjeri, tiem katra reize ir jaunums. Un arī klientiem ir vienkāršāk, ja ierodas jau zināms cilvēks. Viss notiek ātrāk, skaidrāk, drošāk, bet rezultātā patīkamāk un ātrāk.

Attēlā: Velokurjers ar kravas velosipēdu Bullitt dokumentu piegādē Rīgā, Brīvības ielā

Latvijā

Velokurjeri Rīgas ielās jau ir vairāk kā 20 gadus. Deviņdesmito gadu pašās beigās Rīgā sastapt velokurjerus bija retums. Taču to atpazīstamība arvien pieauga, jo tie tika ietērpti koši zaļgandzeltenās formās un no attāluma tos pat varēja sajaukt ar policistiem. Un tāds bija arī mērķis, kļūt pamanāmiem, pievērst sev uzmanību. Sākotnējais mērķis Velokurjera izveidei bija velotransporta popularizēšana. Toreiz Rīgas domes ierēdņi uzskatīja, ka velo infrastruktūra nav nepieciešama, jo nav jau kas brauc. Kur nu vēl lietainā laikā, vēsā laikā, ziemā. Attiecīgi, kamēr cilvēki nebrauc ar velosipēdiem, tikmēr neko darīt nevajag. Tiesa, argumenti, ka, ja pēc šādas pieejas būvētu auto ceļus, tiltus vai tikai tajos bērnu laukumos uzliktu šūpoles, kur var redzēt, ka bērni jau šūpojas, tad mums nekas vēl nebūtu radīts un attīstīts. Taču, ja cita iespēja nav, tad jāpanāk, ka ikdienā pa pilsētu brauc velosipēdisti visādos laika apstākļos, visos gadalaikos. Un tā radās Velokurjers, kas ikdienā popularizē velotransportu kā ērtu, ātru, lētu, efektīvu pārvietošanos pilsētā un pie kam, spēj pārvadāt kravas. Loģistika var būt pilnīga, ja ir iespēja piegādāt gan mazas, gan lielas kravas, tuvu un tālu. Velokurjeri ar velosipēdiem nespēj vieni paši nodrošināt pilnu servisu. Tādēļ arī laika gaitā Latvijā esošajiem velokurjeru uzņēmumiem lietošanā ir vieglās un kravas automašīnas. Jāsaprot ir arī klientus – vienu dienu vēlme ir aizvest vēstuli, taču citā dienā gleznas, vēl citā dāvanas klientiem un kādreiz arī daudz kastes ar mantām. Respektīvi, ja spēj nodrošināt pilnu spektru, tad abpusēji izdevīgāk. Tādēļ velokurjeru uzņēmumiem ir sadarbības līgumi ar starptautiskajiem pārvadātājiem. Izsauc Velokurjeru un nosūti paciņu uz Ameriku. Tas ir iespējams un to dara katru dienu.

Attēlā: Velokurjers ar slēdzamu lādi ļoti vērtīgu sūtījumu pārvadāšanai

Kas izmanto velokurjeru?

Tūkstoši uzņēmumu Latvijā izmanto kurjerus katru dienu. Pie kam, velokurjeriem ir pasta komersanta licence, attiecīgi, atbildība, pienākumi ir tādi pat kā jebkuram pasta pakalpojumu sniedzējam. Taču par licences esamību vēlams pārliecināties slēdzot līgumu. Tādēļ Velokurjerus izmanto tiesas, advokāti, bankas, vēstniecības, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, reklāmas aģentūras, farmācijas un  telekomunikāciju uzņēmumi, būvniecības kompānijas, kosmētikas ražotāji, pārtikas veikali un daudzi, daudzi citi.

Nav tā, ka kurjerus izmanto tie, kuri nevar atļauties savu autotransportu. Drīzāk ir tā, ka kurjerus izmanto tie, kuri prot rēķināt un tādēļ arī izauguši par lieliem uzņēmumiem, un atteikušies no lietām, procesiem, dēļ kuriem pašiem nav jātērē laiks un sava nauda.

Attēlā: Automašīnu rindas pie tehniskās apskates stacijas Rīgā

Iedomājaties, ja jums uzņēmumā ir kaut viena automašīna ar šoferi, tad uz kāda pleciem ir remonti, apskate, apdrošināšana, nodokļi, nodevas, dažādi maksājumi uzturēšanai ikdienā, autostāvvieta  šofera algas, atvaļinājuma un slimības laikā aizvietotāja meklēšana. Rezultātā dēļ vienas mašīnas ir iesaistīti vairāki cilvēki. Kaut vai grāmatvedis, kuram ir vairāki, dažādi rēķini, maksājumi, pavadzīmes mēnesī dēļ tā, ka uzņēmumā ir viena mašīna. Un tad, kad mašīna ir remontā, tad jāmeklē auto, kas aizstāj. Pie kam, cik daudz mašīna ir noslogota? Ja tā visu laiku nav ceļā, tad mašīna vienalga “tērē” kaut vai amortizācija, nodokļi, nodevas un citas izmaksas. Tas viss ir laiks un nauda.

Otra pieeja, zvans Velokurjeram un atkarībā no vedamā lieluma, attāluma, atbrauks kurjers ar velosipēdu, kurjers ar kravas velosipēdu, kurjers ar vieglo automašīnu, kurjers ar mikroautobusu, kurjers ar kravas autobusu vai kurjers ar kravas automašīnu. Ja ir noslēgts līgums, tad viens rēķins mēnesī, grāmatvedībā viens maksājums mēnesī un viss. Vairs nekādu ikdienas rūpju.

Sūtījumu drošība

Kurjeru pārvadājumu drošībai ir tādi pat pamatstandarti kā citiem pasta komersantiem. Taču papildus sūtījuma apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka katrs pasta komersants pats. Un ir pat redzēts, ka velokurjeru uzņēmumiem apdrošināšana ir viena no augstākajām, jo specifika ir tā, ka sūtījumi ļoti bieži ir ārkārtīgi svarīgi. Un svarīgi ir ne tik daudz kā paša sūtījuma satura vērtība, bet svarīgums ir izteikts laikā. Kā piemēram, pēdējā brīdī iesniegt miljoniem vērta konkursa dokumentāciju vai dokumentus tiesā, jeb kāds cilvēks ir aizmirsis seifa atslēgu, lidmašīnas biļetes un saprot, ka vienīgais, kas paspēs laikā atvest ir velokurjers.

Cita veida drošība, kas ir vienīgajiem Latvijā un nav zināms arī citviet pasaulē – klientam pieejama kurjera izsekošana tiešsaistē. Kurjeram un/vai kurjera velosipēdam piestiprinātā satelītnavigācijas iekārta raida signālu, tādejādi klients savā datorā vai telefonā var redzēt kurjera pārvietošanos. Ne vienmēr tas ir klientam svarīgi, taču ir sūtījumi, kur tas ir būtiski. Ne tikai tādēļ, lai redzētu, kur šobrīd ir kurjers, bet arī, lai paskatītos vēsturiskos datus par to, kur kurjers ir atradies pirms vairākām dienām, mēneša.

Attēlā: Velokurjera atrašanās vietas iegūšana ar satelītnavigācijas palīdzību

Uzticībai ir augsta nozīme, bet ļoti bieži ir svarīgi dokumenti, pierādījumi, kas apliecina sūtījuma izsūtīšanu, transportēšanu un saņemšanu. Tādēļ kurjerpastiem ir stingra uzskaite par šo procesu. Agrāk bija ikdienišķa lieta papīra pavadzīmes, kvītis, taču tagad parakstīšanās notiek elektroniski un dati par sūtījuma loģistikas procesiem ir redzami gan kurjerpastam, gan klientam tiešsaistē.

 

Attēlā: Piemērs kā izskatās telefonā viens no ekrāniem ar informāciju par sūtījuma piegādes procesu.

Lielākā daļa pasaules kurjerpastu klients internetā var saņemt informāciju tikai par sūtījuma atrašanās vietas starpposmiem. Piemēram – sūtījums ir nodots kurjerpastam. Sūtījums atrodas pasta terminālī. Sūtījums nodots kurjeram. Taču nav nekāda detalizētāka informācija par kurjera atrašanās vietu, piegādes laiku. Tas viss ir aptuveni. Tā kā velokurjeri ir eksprespasta pakalpojuma sniedzēji, tad ir būtiski, ka ātrajā piegādē katra minūte ir uzskatāmi redzama klientam. Pretējā gadījumā “ekspress” nozīme kļūst bezjēdzīga.

Higiēnas un saskarsmes drošība (COVID-19), jeb paraksties savā telefonā

Būtisku cita veida drošības latiņu ir uzlikusi globālā pandēmija COVID-19. Tas daudz lielāku pārbaudījumu uzlika tieši tādiem pasta komersantiem, kuriem ir tiešā saskare ar cilvēkiem. Velokurjers šo apstākļu motivēts, izveidoja sistēmu, kur iespēja parakstīties par sūtījumu ir nevis kurjera elektroniskajā iekārtā, bet klientam pašam savā telefonā. Attiecīgi, kurjers ar sūtītāju vai saņēmēju var atrasties lielā attālumā un nokārtot juridiskās formalitātes.

 

Attēlā: Klients parakstās par sūtījuma nodošanu vai saņemšanu savā telefonā, nevis kurjera viedierīcē.

Klientam nav jāpieskaras kurjera apgrābstītajam telefonam, jeb sūtījumu reģistrācijas iekārtai. Priekš tā nav nepieciešama kāda īpaša aplikācija, bet gan der jebkurš interneta pārlūks ar interneta pieslēgumu. Cik zināms, tad šāda sistēma pat citviet pasaulē nav manīta. Citi kurjerpasti zvana klientam un paziņo, ka sūtījums dēļ izolācijas tiks atstāts pie durvīm, jeb kādā drošā attālumā. Nofotografē sūtījumu, kurš ir atstāts pie durvīm, lai attēls kalpotu par pierādījumu, ka sūtījums tiešām ir bijis atstāts. Taču tādejādi netiek nodrošinātas ne likuma prasības, kas nosaka, ka par saņemšanu ir jāparakstās (kā ierakstītas vēstules gadījumā), ne fiziski kurjers spēj nodrošināt, ka patiešām klients saņems, jo var gadīties, ka cilvēks jelkādu apstākļu dēļ nespēj uzreiz paņemt sūtījumu un kurjers nespēj nogarantēt, ka kāds cits, kas iet garām dažu sekunžu laikā nepaņem sūtījumu, uzreiz pēc kurjera aiziešanas. Kaut ne ļaunprātīgos nolūkos, bet nejauši paņem ne sev domātu sūtījumu. Attiecīgi, Velokurjera izstrādātā sistēma ļauj parakstīties un ir skaidrība, kurā pusē palicis ir sūtījums – pie kurjera vai saņēmēja, bet nevis pa vidu kāpņutelpā.

Attēlā: Klientam ir iespēja parakstīties savā telefonā, nevis kurjera iekārtā.   

Kā notiek kurjera izsaukšana, piegāde

Bez mūsdienu tehnoloģijām velokurjeru darbu nebūtu iespējams tik ērti nodrošināt. Nedaudz par procesu:

Klients, kas zvana, raksta e-pastā, Whatsapp Velokurjeram. Šo informāciju saņem kāds no dispečeriem, kuri speciāli Latvijā radītā programmā aizpilda visu informāciju par sūtījumu. (Pastāvīgie klienti paši var aizpildīt visu nepieciešamo datubāzē) –  saņemšanas un piegādes adreses, saņemšanas un piegādes laiks, jeb piegādei nepieciešamais ātrums, kontaktpersonu telefona numuri, sūtījuma izmēri, svars un kādas piezīmes, ja ir. Piemēram durvju kodi, piekļūšanas un iekļūšanas padomi, vienkāršākas atrašanas iespējas un citas nianses par pašu sūtījumu. Programmatūra automātiski izrēķina cenu.

Attēlā: Piemērs Velokurjers kalkulatoram, kur ievadot adreses un sūtījuma izmērus, dators aprēķina cenu. Klients var pats izvēlēties ar kādu transportu piegādāt.

Dispečers šo sūtījumu datorprogrammā pievieno virtuālajai kurjera somai. Dispečers kurjeru izvēlas atkarībā no kurjera atrašanās vietas (to dispečers redz kurjeru sekošanas programmā), no sūtījuma lieluma, no nosūtīšanas galamērķa un laika. Sūtījums tiek iedots tam kurjeram, kurš visātrāk varēs paņemt un nodot sūtījumu.

Attēls: Datora ekrānuzņēmums, kurā attēlots kurjera dispečera panelis ar sūtījumiem, kuri ir apstrādē, kuri nozīmēti konkrētam kurjeram. Katrs ieraksts tiek ar peles palīdzību pārvilkts pie attiecīgā kurjera. Ieraksts pazūd brīdī, kad piegāde izpildīta. Krāsas ir sūtījuma piegādes ātrums. (Sensitīvā infromācija par klientiem ir aizkrāsota).

Velokurjers savā telefonā, speciāli izveidotā aplikācijā saņem informāciju par visiem sūtījumiem, kuri ir jāpaņem un kuri jau ir viņa somā.  Mēdz būt, ka dispečers vai kurjers pa rāciju savā starpā sazinās, lai precizētu kādu informāciju. Piemēram, kurjers kaut ko nesaprot, nevar atrast un tā ka braukt ar velosipēdu un runāt pa telefonu nav ērti, tad labāk palūgt pa rāciju, lai dispečers noskaidro nepieciešamo informāciju.

Attēlā: Kurjera telefona ekrāna attēla uzņēmums ar kurjera rīcībā esošo sūtījumu sarakstu.

Brīdī, kad dispečers nozīmēt kurjeru doties pēc sūtījuma, gan sūtījuma devējam, gan saņēmējam telefonā pienāk īsziņa, kurā uzspiežot uz saites var saņemt visu informāciju par sūtījumu, par piegādes laikiem, kurjera un dispečera kontakti gadījumam, ja pēkšņi rodas klientam kādas izmaiņas. Kā arī, gan nosūtītājam, gan saņēmējam ir iespēja tiešsaistē sekot līdzi kā kurjers pārvietojas. Tādejādi cilvēki var plānot savu laiku, nevis gaidīt kaut kādā nezināmā laikā, kad iespējams ieradīsies kurjers. Daudziem pasta piegādātājiem ir sistēma, ka kurjers var pateikt tikai laika logu, kurā varētu ierasties. Tas nozīmē, ka  klientam jāgaida vairākas stundas, kad kuru katru brīdi var ierasties kurjers. Piemēram, zinot, ka kurjers būs pēc 40 minūtēm, vēl var paspēt aiziet pusdienās. Šāda iespēja ir izdevīga ne tikai klientiem, bet arī pašiem kurjeriem, jo nav jāgaida, citreiz nav jāmeklē saņēmējs, bet klients redzot internetā kurjera tuvošanos, var iziet savlaicīgi to sagaidīt, ja ir tāda vēlme. Tā abi ieekonomē laiku. Bet laiks ir nauda.

Attēlā: Kurjeru atrašanās vietas kartē. Palīgs dispečeram, lai redzētu, kur kurjeri atrodas. Klientiem ir iespēja sekot līdzi arī kurjera maršrutam, kas kā līnija iezīmējas kartē.

Kad sūtījums ir nodots saņēmējam, tad saņēmējs var savā telefonā, nevis kurjera telefonā parakstīties. Tajā brīdī dispečera sistēmā, kurjera telefonā, sūtījuma nosūtītājam un saņēmējam tiek uzrādīts, ka sūtījums ir nodots. Kam nodots un kas parakstījis. Un cikos katrs no šiem procesiem ir noticis un, ja nepieciešams, pat ar GPS koordinātēm vēsturē atrodams.

Attēlā: Klienta telefonā redzama informācija par kurjera atrašanās vietu, par sūtījuma loģistiku laika griezumā, kurjera telefona numurs, lai to sazvanītu, ja ir kādas izmaiņas piegādes procesā.

Loģistika

Kravas velo – velo

Loģistikai kravu pārvadāšanā ir ļoti liela nozīme. Mūsdienās tā paliek šķietami arvien vienkāršāka, jo cilvēki meklē vienkāršākos, ātrākos, lētākos veidus kā piegādāt sūtījumu. Taču vienlaicīgi, ir ļoti daudz dažādas ietekmes, kombinācijas, tehnoloģijas un tehnoloģiskie procesi, kas var gan uzlabot, gan tikpat ātri sabojāt. Taču Velokurjera darbā šī sarežģītība nav tik liela, jo vairums piegādes ir nelielās distancēs un neko vairāk kā paņemt un aizvest nav nepieciešams. Taču ir arī savi knifi. Piemēram uzņēmums uz Ziemassvētkiem vēlas nosūtīt saviem klientiem 100 nelielas dāvaniņas. Iedomājaties, cik būtu nepieciešams laiks un kādi resursi, lai to piegādātu cilvēks ar automašīnu. Velokurjeru gadījumā ir tā, ka piebrauc kurjers ar automašīnu vai kravas velosipēdu, paņem visas dāvaniņas, taču pārējie velokurjeri sabrauc, katrs paņem vairākas dāvanas, jeb cik var aizvest, cik ir loģiski pa ceļam aizvest un tā, piemēram 10 velokurjeri spēj izvadāt 100 dāvanas pāris stundu laikā. Pie kam, pa ceļam arī piegādājot citus sūtījumus.

Attēlā: sutījuma saņemšana ar kravas velosipēdu un nodošana tālākai izplatīšanai ar vairākiem parastiem velosipēdiem

Velo – avio

Ir klienti, kuri, lai nosūtītu sūtījumu uz ārzemēm, izsauc nevis kādu no starptautiskajiem pārvadātājiem, bet tieši velokurjeru. Taču to pārsvarā dara loģistikā ļoti zinoši cilvēki. Ir tā, ka lielie pasta uzņēmumi strādā tā, ka apkalpo klientus pēc noteikta maršruta, atkarībā no sūtījumu atrašanās vietas. Jūs varat izsaukt kurjeru pēcpusdienā un tas pie Jums vairs neieradīsies, bet tikai nākamajā dienā. Taču nākamajā dienā, braucot maršrutā vēl paies pus dienas, kamēr piekrāmēs ar daudz dažādu klientu sūtījumiem pilnu mašīnu un tad dosies uz loģistikas centru, kur to visu izkrauj, sašķiro un ved tālāk uz lidmašīnu. Taču, ja lidmašīna lido tikai no rītiem, tad sanāk, ka pasūtītājs jau ir pazaudējis divas dienas. Taču izsaucot Velokurjeru, tas uzreiz pēc sūtījuma saņemšanas var doties (ja sūtījums steidzams) uz loģistikas centru un atdot sūtījumu starptautiskajiem pārvadātājiem, un iespējams, ka sūtījums jau tajā pat dienā nonāks Eiropā.

Attēlā: Sūtījuma saņemšana no klientiem Latvijā un steidzīga nogādāšana līdz starptautiskajiem pasta pārvadātājiem

Velo – auto

Diezgan bieži ir izplatīta piegāde, sevišķi Latvijas teritorijā, kur klients vēlas piegādi nākamajā dienā. Un tad, atkarībā no sūtījuma lieluma, bet, ja tas ir neliels, tad dodas to paņemt velokurjers, aizved līdz autotransportam, uz kuru arī citi velokurjeri ir savedu savus nelielos sūtījumus, kurus auto tālāk izvadā pa valsti.

Attēlā: Sūtījumu paņemšana Rīgā un piegāde visā Baltijā

No rokas rokā jebkurā vietā

Pārsvarā pasta pakalpojumu sniedzēju piegādes sistēma ir tāda, ka bāzē (noliktavā, loģistikas centrā, šķirotavā, terminālī – kā nu kurš to dēvē) automašīnas vadītājs saņem sūtījumus, kuri salikti secīgi maršrutā, lai ātrāk, loģiskāk, lētāk ir piegādi veikt. Taču, ja ir kāda novirze no plāna, kā piemēram, klients neatrodas adresē, saņēmējs atrodas citā vietā viņam piedāvātajā laikā, tad pasta piegādātājs sūtījumu liek malā, turpina doties savā maršrutā un gadījumā, ja līdz vakaram visus sūtījumus ir paspējis izvadāt, tad sazvana klientu un jautā vai šobrīd būs gatavs saņemt. Ja darba diena beigusies, vai saņēmējs nevar būt norādītajā laikā norādītajā adresē, tad sūtījums tiek vest atpakaļ uz bāzi, kur to iekļauj nākamās dienas piegādes maršrutā. Ja arī nākamajā dienā ir līdzīga situācija, tad tas viss pārceļas atkal pa dienu. Variants vēl ir tāds, ka saņēmējs pats piesakās, ka darba laikā aizbrauks uz pasta pārvadātāja bāzi un pats paņems sūtījumu. Ļoti retos gadījumos pārvadātājs ir gatavs fleksibli rīkoties un aizbraukt pie klienta. Velokurjeram loģistika un attieksme ir cita – piegādās klientam sūtījumu kaut nakts vidū, ja tā būs vienīgā iespēja un tajā vietā, kur klients būs gatavs saņemt. Par to var nākties piemaksāt, bet svarīgāks ir piegādes ātrums un attieksme. Pie kam, sastrēgumu laikā dienas vidū ar automašīnu kāds lieks līkums ar iekļūšanu sastrēgumā var maksāt dārgi. Visi sūtījumi, kas dēļ kavēšanās tiek pārcelti uz nākamo dienu rada tikai vairāk darbu nākamajā dienā. Bet ar velosipēdu, daži kvartāli sastrēguma laikā neko būtisku nemaina. Šī arī ir viena no lietām, ko lielie pasta pārvadātāji, saprotot šādu niansi, izmanto velokurjerus situācijās, kad ir liels skaits sūtījumu un ir nepieciešama ātra piegāde, klientam, iespējams neatrodoties norādītajā adresē. Taču šī sistēma eksistē tad, ja pasta piegādātājam svarīgāks ir klients, nevis nedalīšanās peļņā ar citu piegādātāju.

 

Attēlā: Sūtījuma piegāde no rokas rokā

Pēdējā jūdze

Šis ir vēl viens princips, kas loģistikā arvien vairāk ienāk Klimata pārmaiņu politikas rezultātā. Taču tas nav tikai politisks uzstādījums, bet gan veicina piegādi neradot problēmas citiem. Mērķis ir tāds, ka lielos attālumos, daudz kravas ved ar lielu transportu, bet mazās distancēs ar mazu. Respektīvi, daudz konteineru sakrauj uz liela kuģa, kurš ved pāri okeānam vai jūrai līdz ostas konteineru terminālim, ar no kuģa nokrautajiem konteineriem nokomplektē vilciena sastāvu, kas virzās pa sauszemi lielākus attālumus līdz preču stacijai, tad no vilciena pārkrauj uz kravas automašīnām. Ar kravas automašīnām brauc līdz noliktavām, kuras atrodas piepilsētā, kaut kur pie lielceļiem. Tad pārkrauj mazākos transportos – maza izmēra kravas mašīnās, kravas autobusiņos, kuri dodas līdz pilsētas centra robežai. Taču pilsētas centrā pamatā piegāde notiek ar kravas velosipēdiem. Eiropas komisija ir veikusi vairākus pētījumus, kuri pierādījuši, ka 50% no kravām kuras transportē pilsētu centros ir iespējams pārvadāt ar velosipēdiem. Tādēļ komisija pat ir atbalstījusi arī “Cyclelogistics” izveidi, kas ir starptautiska kravas velosipēdu loģistikas asociācija, ar mērķi veicināt un vairot piegādes pēdējā jūdzē ar velosipēdu. Šis viss stāsts pamatā ir balstīts uz loģisku sistēmu, kur ar kravas automašīnām nebrauc pilsētu centros, vecpilsētās, nerada vēl lielākus sastrēgumus, kas rada dīkstāvi citiem uzņēmējiem. Vēl lielākus gaisa piesārņojumus, kas palielina cilvēkiem mirstību. Degradētu, trokšņainu, agresīvu pilsētvidi, kas atbaida cilvēkus pārvietoties fiziski aktīvā veidā, kas liedz efektīvi izmantot publisko telpu kultūrai, videi veselībai, tūrismam un citām nozarēm, kas ienes nodokļos daudz vairāk no viena kvadrātmetra, nekā autoceļš pilsētas centrā. Domāju, ka daudzi esiet pamanījuši kravas autobusus pilsētas centrā uz ietvēm, gājēju pārejām, aizšķērsojot autotransportam un gājējiem pārvietošanos, radot bīstamas situācijas. Tas viss var nebūt, ja šaurā vietā izmantotu maza izmēra transportu. Respektīvi, jārēķinās nākotnē ar to, ka pilsētu centros būs klimata neitrālās zonas, ierobežots autotransporta ātrums, ierobežota pārvietošanās ar iekšdedzes dzinējiem, maksas iebraukšana centros, dārgas stāvvietas, lieli sodi par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Tas viss tikai papildus veicinās pieprasījumu pēc velokurjeriem pilsētu centros.

Attēls: Pēdējās jūdzes piegāde. Jo tuvāk centram, jo mazāka izmēra transports. Mazāks transports – mazāk sastrēgumu. Mazāks transports – ātrāk. Mazāks transports – dabai un cilvēkiem veselīgāk.

Iepirkumu piegāde uz mājām

Kad cilvēks veikalā ir iepircies, tam ir daudz nesamo un nav vēlmes to visu pašam nest, tad pirkumus vat atstāt veikalā un tos transportēšanu veikalā. Ir situācijas, kad prece izpirkta, bet pārdevējs sola to piegādāt nākamajā dienā ar kurjera palīdzību. Klients samaksā pa preci šodien, bet rīt to kurjers piegādās. Ir situācijas, kad prece jāapmaina, jāuzlabo, piemēram veikalā nopirktu apģērbu šuvējs pielabo, taču ar kurjeru piegādā, lai klientam otrreiz nevajadzētu doties uz veikalu. Tāpat pastāv visdažādākās situācijas kad prece jāapmaina utt. Šādos gadījumos parasti tirgotājiem ir sadarbības līgums ar pasta pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina piegādi, kad tas nepieciešams.

Attēlā: Iepirkumu piegāde uz mājām

Ēdiena piegāde

Beidzamajos gados ir populāra pārtikas, jeb drīzāk ēdienu piegāde ar velosipēdiem. Populārākie Latvijā ir Wolt un Bolt. Un šis bizness arvien vairāk attīstās, jo cilvēki nevēlas iet ārā no mājām vai ofisa, nevēlas gatavot paši ēdienu, taču nevēlas arī daudz maksāt par ēdienu, tādēļ lētākā kombinācija šo vēlmju nodrošināšanai ir ēdiena pasūtīšana ar telefona aplikāciju palīdzību un lēta piegāde. Taču lētumu vislabāk spēj nodrošināt pārvadājot ar velosipēdu.

Attēlā: Kurjers – ēdiena piegādātājs

Pārtikas piegāde

Cita sadaļa, kas Latvijā vēl nav attīstījusies, ir pārtikas preču piegāde ar velosipēdiem no veikaliem. Covid-19 pandēmijas dēļ, daudz pārtikas lielveikali sāka tirgot pārtiku internetā, taču piegādi nodrošināja ar autotransportu. Un piegādes rinda, piemēram, RIMI tīklā bija pat mēnesi. Pēc mēneša visdrīzāk šāds pakalpojums nav nepieciešams. Bet tas ir dēļ slikti plānotas loģistikas, sevišķi, ja jāpiegādā pilsētas centrā. Eiropā šo pašu procesu uzticēja arvien vairāk piesaistot cilvēkus ar velosipēdiem, jo tādejādi jau stagnējošai ekonomikai iedeva enerģiju, iedeva cilvēkiem darbu, bet arī rūpējās par to, lai tūkstošiem cilvēkus neatstāj badā. Tas netika uzskatīts kā veikala iegriba, nespēja, bet gan tā bija prasība nodrošināt cilvēkus ar pārtiku. Tādēļ lielākajā daļā Eiropas valstu, kur dēļ karantīnas bija aizliegta pārvietošanās ar kājām, sabiedrisko transportu, tika atļauts un pat veicināts pārvietoties ar velosipēdu.

Attēlā: Pārtikas produktu piegāde no veikaliem uz mājām

Ekopreču piegāde

Rietumeiropā un ASV ir pilnīgi pašsaprotami, ka, ja cilvēks iegādājas ekopreces, tad tas uzstāj, seko līdzi ne tikai kā produkts ir audzēts, prece saražota, bet arī transportēta. Tas būtu kauna traips un negods bioloģiskās pārtikas tirdzniecības uzņēmumam, ja tā piegādātu produkciju ar iekšdedzes dīzeļa auto. Bioloģisks nav tikai bez ķimikālijām audzēts, bet arī pēc iespējas mazāk piesārņojošs process visos preces aprites posmos – no sēklas līdz audzēšanai un kopšanai, ražas novākšanai, pārstrādei, iepakojumam, transportēšanai, iepakojuma (ja tāds vispār ir) savākšanai un pārstrādei, un visa šī procesa kopumā un pa posmiem ietekmei uz vidi. Latvijā tas brīdis vēl ir sagaidāms, kad cilvēki spēs atšķirt, kas ir zaļi un kas ir pseido zaļi un kas tikai tiek saukts par zaļu, bet patiesībā ir nezaļš. Jeb kas ir stilošanās ar zaļumu, net, kas ir patiesi videi draudzīgi. Tādēļ šī vēl ir procesā esošā joma.

 Velokurjeri un to iesaiste citās nozarēs.

Transporta infrastruktūras plānošana

Velokurjeri ir ne tikai pārvadātāji. To nozīmi ir sapratuši arī pilsētplānotāji. Piemēram satiksmes plānotāji izmanto velokurjeru pārvietošanos, lai zīmētu siltuma kartes (heatmaps), lai redzētu kādi ir ātrākie pārvietošanās ceļi ar velosipēdiem. Kur ir nepieciešamas velosipēdu novietnes, kur kādi uzlabojumi satiksmē. Jo nenoliedzami, velokurjeri ir profesionālākie riteņbraucēji pilsētas satiksmē. Tāda pieredze nav nevienam citam riteņbraucējam.

Attēlā: Heatmap, jeb siltuma karte. Velosipēdistu iezīmētie ceļi pa kuriem tie pārvietojas. Jo košāks(siltāks), jo vairāk izmantots ceļš.

Drošība

Policija konsultējas ar velokurjeriem, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par velosipēdu drošību, zādzībām, drošām slēdzenēm. Arī Latvijā Velokurjers bija tas, kas divtūkstošo gadu sākumā uzdāvināja Valsts policijai divus ar GPS aprīkotus velosipēdus, lai policija varētu ķert velosipēdu zagļus. Jo tikai Velokurjeram tajā laikā bija pieredze kā velosipēdi ir jāaprīko. Velokurjeri sadarbībā ar citiem velosipēdu drošības speciālistiem izstrādāja vadlīnijas gan lietotājiem par drošu velosipēdu pieslēgšanu, uzglabāšanu. Kā arī policijai vadlīnijas par velosipēdu identificēšanu, cietušā nointervēšanu, lai spētu identificiēt velosipēdu, gan zagļa nopratināšanu, uzdodot specifiskus jautājumus. Tāpat, sadarbībā ar Velokurjeriem tika radīta iniciatīva CSDD brīvprātīgajam velosipēdu reistram.

Kultūra

Velokurjeri tiek uzskatīti par atsevišķas subkultūas radītājiem un veidotājiem. Tie ir mainījuši ikdienas riteņbraucēju gaumi veloispēdu izvēlē, ar savu ricību popularizējot fiksīšus, kas ap 2010. gadu kļuva populāri jauniešu vidū arī Latvijā. Velokurjeri ir bijuši kā galvenie varoņi vairākos romānos (piemēram William Gibson “Virtual Light”), 1986. gadā uzņemtā filma “Quicksilver”, 2012. gadā uzņemtā filma “Premium rush”, daudzas dokumentālās filmas  – “Need for speed”, “Pedal” un viena no izcilākajam dokumentālām filmām pasaulē par velokurjeriem ir Adrianas Rozes veidotā “Rīgas Kungi”. Kā arī velokurjeri ir iemūžināti stāstos, seriālos, karikatūrās un rakstos, televīzijas un radio raidījumos, ziņās un sižetos. Nenoliedzami, velokurjeri ir atraktīvi, pamanāmi, tādēļ daudzos rada interesi.

Velokurjeru čempionāti

Nevienā citā pasta pakalpojumu sniedzēju sektorā nav tāda brālība, kāda ir velokurjera vidū. Velokurjeri visā pasaulē organizē regulāras sanākšanas, brauc viens pie otra ciemos pat pie pilnīgi nepazīstamiem kurjeriem, kur tos uzņem un aprūpē. Tā ir izveidojusies kā nerakstīta tradīcija. Protams, ka tikšanās notiek uz velosipēdiem, pilsētas apskates, došanās ar velosipēdiem uz krogiem, un šādi kopā sanākot, tiek arī rīkotas velokurjeru sacensības.

Pirmais starptautiskas nozīmes kurjeru čempionāts notika Berlīnē 1992. gadā, kurā piedalijās ap 500 velokurjeru un to organizēja vācu velokurjeru uzņēmuma īpašnieks Akhims Beiers ar savu asistentu Stefanu Klesmanu, kuri pirms tam apceļojot pasauli, tiekoties ar daudziem velokurjeriem bija savākuši to kontaktus un izsūtījuši ielūgumus uz Berlīnē notiekošo pasākumu. Akhims sarunāja ar Berlīnes pašvaldību, lai brīvdienās slēdz dažas pilsētas ielas, ļauj veikt sacensību finišu tieši Branderburgas vārtos. Nākamais čempionāts notika Londonā un tā gadu no gada velokurjeri no visas pasaules piedalās publiskā balsošanā, lai izraudzītos, kur būs nākamais velokurjeru čempionāts. Latvijas velokurjeri ir piedalījušies vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos. Augstākais un pamanāmākais sasniegums bija 2013. gadā Šveicē, kur velokurjers Jānis Belecks kravas velosipēdu disciplīnā ieguva pirmo vietu Pasaulē. Pēc šīs uzvaras Latvijas vārds arvien vairāk izskanēja kurjeru vidē un tā Pasaules Velokurjeru čempionāts Latvijā notika tieši simtgadē, 2018. gadā.

Foto: Jānis Belecks – 2013. gada pasaules čempions kravu klasē.

PĒCVĀRDS

Šis raksts ir rakstīts ar Courier fontu (latviski fonts ir “burtveidols”). Šo burtu izgudrotājs ir Hovards Kettlers (1919-1999), kurš to radīja speciāli kompānijas IBM programmētājiem. Tādēļ tas ir instalēts teju uz visiem datoriem pasaulē. Pēc dažādiem informācijas avotiem spriežot, šis fonts tika radīts 1955. vai 1956. gadā, tolaik priekš rakstāmmašīnām.

1990-tajos šis fonts ir ticis pieņemts kā industrijas standarts scenāriju rakstītājiem filmām un autoriem televīzijās. Šis fonts tika pieņemts arī kā ASV Valsts departamenta rakstības standarts līdz 2004.gadam. Fonta autors Ketlers reiz izteicās kā nosaukums Courier ir ticis izraudzīts:

“Vēstule var būt kā ziņneša ziņa. Vai arī kurjers, kas izstaro cieņu, prestižu un stabilitāti”.

Autors: Viesturs Silenieks, 2020. gada 2. novembris

Viesturs Silenieks