Ir cilvēki, pēc kuru rokas spiediena ir jāpārskaita pirksti.

Mans viedoklis par satiksmes organizāciju Marijas un Aleksandra Čaka ielā

Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs

Foto: Aleksandra Čaka iela

 
1. Rīgai jābūt skaidrai, visiem saprotamai bildei ko mēs daram ar Centru ilgtremiņā, perspektīvā. Tad visiem būs skaidrs, arī deputātiem un tautai, kur mēs virzamies. Citādi ir tā, ka mēs virzamies velojoslu virzienā, kuras sazin kam vispār ir vajadzīgas. Velo nedrīkst būt pašmērķis, bet gan viens no instrumentiem kā sasniegt lielo mērķi. Kādu? Mērķis ir nodefinēts “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam“. Tādēļ jārunā ir nevis Čaka ielā būt vai nebūt velostransportam, bet kādai jābūt Čaka ielai, lai tā būtu atbilstoši stratēģijas mērķu sasniegšanai. 
 
2. Attīstības departamentam ir jāstāsta kādu nākotnē vēlamies redzēt Rīgu. Attiecīgi, Transporta komitejai un departamentam jābūt tiem, kas šajā gadījumā skrien nopakaļ un savas kompetences ietvaros rāda kā sasniegt Attīstības stratēģiju savas kompetences ietvaros. Nav jāpārņem satiksmes cilvēkiem Čaka ielā vadošā loma. Tā ir jāpārņem Attīstības cilvēkiem, arhitektiem, plānotājiem. Viņiem ir jāskaidro kā mainīsies pilsēta, kāpēc tas vajadzīgs. Satiksmes departamentam ir tikai jārealizē tas, ko plānotāji nolēmuši. 
 
3. Jāuzliek skaidri argumenti kādēļ satiksmes organizācija būs tāda vai citāda. Kapēc, ar kādiem plāniem tas ir pamatots.
a) Šajā gadījumā es atkal atsauktos uz Rīgas iltspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur ir noteiktas prioritātes: “Pilsētas centrā gājēji, velo, sabiedriskais transports”. Arī Stratēģijā šie principi ir pamatoti ar pētījumiem un dažādiem argumentiem, nevis tie paņemti voluntāri. 
b) Būtu jāatsaucās uz Eiropas Klimata politiku, kas nosaka, ka Rīgas centrā būs jāizveido Klimata neitrālā zona, zona bez emisijām. Cetrā vietu nav daudz un jebkura blakus iela ietekmē klimatu citās ielās, blakus teritorijās. Nav tā, ka vienā ielā piesārņo un nav pilnīgi nekāda ietkeme uz blakus teritorijām. Attiecīgi, Čaka ielā ir jāmeklē kā samazināt negatīvo ietekmi neskatoties uz to, ka nav vēl pieņemti lēmumi par precīzu šīs teritorijas atrašanās vietu.

c) Stokholmas deklarācija. Eiropas Transporta ministru sanāksmē Stokholmā lemtais par ātruma ierobežošanu pilsētās 30km/h. Latvijas Satiksmes ministrs arī šajā pasākumā piedalījās.
d) Ceļu satiksmes drošības plāns un VisionZero, kas ir Eiropas un Latvijas mēroga ceļu satiksmes negadījumu  skaita samazināšanas mērķis Eiropā. Un te jāpaņem atkal skaudrā statistika centrā ar negadījumiem. Rūpes ir par cilvēkiem, kas mirst, nevis par to kā man ērtāk ar riteni, mašīnu. Un kas ir tas pārvietošanās veids ar kuru visvairāk, vissmagāk tiek ievainoti, sakropļoti un nobraukti cilvēki. Tas arī jāierobežo. Un skaidrs, ka gājēji tie nav. 
e) Mediķu viedoklis par sabiedrības veselību. Gan no traumatisma, gan gaisa piesārņojuma viedokļa radītām kaitēm, no mazkustīga dzīvesveida viedokļa u.c. Tīri medicīniski – kas nācijai, rīdziniekiem veselīgāk.
f)  Eiropas Komisijas un Eiropas vides aģentūras dati par mirstību no gaisa piesārņojuma Latvijā.
g) “Latvijas gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020 – 2030. gadam
h) Transporta ietekme uz sociālo, kultūras un ekonomisko vidi. Vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju viedoklis par to, kādu dzīves telpu vēlas.
i) Čaka ielā ir izmirusi, agresīva vide, kura arī nav atraktīva  investīciju piesaistei. Nekustamo īpašumu tirogotāju un uzturētāju, investoru viedoklis.
j) Čaka ielas vide no tūrisma viedokļa. Ko saka Live Riga un LIAA tūrisma speciālisti – kurā no piedavātajiem risinājumiem viņu kompetences ietvaros būs vairāk ieguvumi tūrismam. Nav tūristu, nav apmeklētāju, nav nauda uzņēmējiem, pilsētai, valstij.
 
4. Kā viens no labākajiem argumentiem šajā brīdī Čaka ielas pilnīgia neatvēršanai, ir RailBaltica un stacijas, stacijai pieguļošo teritoriju rekonstrukcija. Ir skaidrs, ka būvniekiem ir vieglāk, ātrāk strādāt, ja viņiem nav paralēli jāorganizē satiksme. Vienkāršākais būtu aizbērt visos ceļa galos pie stacijas priekš grants čupas un mierīgi strādāt. Taču skaidrs, ka tas nav tik vienkārši iespējams, lai vienlaicīgi tiktu nodrošināta cilvēku un preču kustība. Stacijas apkārtnē būs daudz jārok, jāpārtaisa komunikācijas u.c.. 13. Janvāra, Sateklas iela, Gogoļa iela, Dzirnavu un Elizabetes iela, Gertrūdes ielas gals būs kādā brīdī ciet vai ļoti ierobežota satiksme. Kaut vai ar kravas transportu, kas stāvēs malējā joslā, lai tiktu būvlaukumā.  Tas nozīmē, ka jau būs autotransportam mazāk vietas neatkarīgi no Čaka ielas. Bet labāk, lai autotransports tiek iepriekš novirzīts, nevis pēdējā bridī pie stacijas, kur jau būs traki. Tas, ko var darīt, ir censties “organismā neapstādināt asinriti” un to vislabāk jānodrošina ar maza izmēra, maza gabarīta pārvietošanos. Jāsaprot, ka cilvēki iznāk no stacijas, autoostas ar kājām. Viņiem ar kājām jābūt iespējai iziet cauri būvdarbu teritorijai. Jo remonta laikā šosejai nebūs vietas, bet takām atradīsies. Tādeļ primāri Centrālās stacijas un Rīgas autoostas  apkārtnē būs jārada apstākļi gājējiem. Nākamie, kas aizņēm maz vietas ir visi mikromobilitātes rīki. Lai izbrauktu remonta laikā simts metrus, tiem pietiek vienā virzienā ar pusotru metru platu vietu. Taču no maksimālā cilvēku transportēšanas viedokļa lielākās distancēs, uzsvars jāliek uz sabiedrisko transportu, jo tas šī brīža situācijā spēj visvairāk transportēt cilvēkus. (Zemāk būs fizikas aprēķini par to cik var transportēt cilvēkus ar katru pārvietošanās veidu). Respektīvi, dēļ RailBaltica, Čaka ielu nebūtu pareizi atvērt pilnībā vaļā vieglajam transportam, jo pat citas ielas nāksies ierobežot, bet uzsvaru jāliek uz autobusiem, trolejbusiem, iespējams pat piepilsētas, starppilsētu autobusiem uz Stacijas remeonta laiku. Jo labāk, lai cilvēki no Siguldas ātrāk nokļūst Rīgā ar autobusu, kurš ātri iebrauc centrā pa Čaka ielu, nevis dēļ tā, ka autobuss no pierīgas ilgi brauc, cilvēks labāk izvēlas braukt ar savu automašīnu. 
Jāsaprot, ka tā kā ar mašīnām uz centru atbraukt nevarēs, tad jārada citas alternatīvas autobraucējiem. Tādēļ arī ir mērķis panākt ātrāku sabiedrisko nekā ir šodien. Tiem, kam nepatīk sabiedriskais(arī dēļ COVID-19 distancēšanās), tiem būs arī citas iespējas (skat zemāk). Respektīvi, nav jābūt pret mašīnām, bet ar mašīnām mēs nespējam nodrošināt vairākuma cilvēku pārvietošanos.
 
5. Kā manā izpratnē jāplāno līdz Stacijas remonta beigām satiksmes organizāciju Čaka ielā:
5.1. Čaka ielā jāuzkrāso sadalošā vidus līnija.
5.2. Kātrā virzienā jāpaliek vienai josla un malā velojosla, kura uz Centrāās Stacijas, Rīgas autoostas remonta laiku atdalīta ar vadstatņiem. Var pat šogad velo joslu nekrāsot, tikai ar vadstatņiem iezīmēt telpu. Tas arī dos sajūtu, ka ielā vēl notiek remonts, taču drošāka vide gājējiem, riteņbraucējiem. Būs grūtāk pārkāpt noteikumus tiem, kas neatļauti vēlas pārvietoties un neatļauti apstāties.
5.3. Čaka ielā drīkst pārvietoties tikai a) sabiedriskais transports, b) Taksometri, c) elektriskais transports, d) transports, kuriem ir Satiksmes ministrijas izsniegta licencēta pasta komersanta atļauja (brūnā caurlade). e) Motocikli, tricikli, kvadracikli  f) Piegādes transports no 20:00 – 07:00. g) transports piebraukšanai pie īpašumiem kā tas bija Tērbatas ielas slēgšanas laikā. h) velotransports i) gājēji j) mikromobilitātes rīku lietotāji (skrejriteņi, skrituļdēļi, skrituļslidas u.c.) pa nodalīto velojoslu vai ietvēm. 
5.4. Pārējo transportu jānovirza jau krietni iepriekš pa labi(kreisos pagriezienus nevajadzētu ataut, jo tie kavē satiksmi, rada būstamību). Krietni iepriekš jāuzliek (kaut 3 reizes) dzeltenās apbraucamā ceļa plāksnes, shēmas ar satiksmes organizāciju. Un jau iepriekš jātaisa “šķirošana” ar ceļa zīmēm kā tas ir pie valsts robežas vai maksas ceļa, kur skaidri parādīts, kur jābrauc kravas transportam, kur vieglajam pasašieru, kur sabiedriskajam, kur velotransportam, kur citiem u.c. Cilvēkiem jābūt skaidri saprotamai sistēmai. Un ne tikai tiem, kas ikdienā portālus lasa, bet arī ārzemniekiem, lauciniekiem un citiem. 
 
Respektīvi, ļaut pārvietoties 10 dažādos pārvietošanās veidos, ierobežot tikai tiem, kas rada bīstamību, kas daudz aizņem vietas, bet maz pārvadā, kas kavē sabiedrisko transportu, radot tam sastrēgumus. Tādēļ arī jāatlauj motocikliem, jo tie nekavē sabiedrisko transportu. Taču tas, kas jāpasaka motociklu gadījumā, ka stingri kontrolēsim skaņas pārsniegšanu šajā ielā. Lai nav tā, ka Čaka iela izveidojas par moču drifta un pakaļējā rata braucēju paradīzi. Jo tad būs otrs grāvis.
 
Šis arī būs motivējošs, moderns signāls “elektrotransporta attīstības” virzienā. Citādāk tikai sarunas notiek par atbalstu, bet reālu priekšrocību ir ļoti maz vietās – dažās sabiedriskā transporta joslās, kas Latvijā ir.
 
Tādēļ Čaka ielā prioritātei jābūt sabiedriskajam. Mērķis ir panāk, lai sabiedriskais ir ātrāks nekā bija pirms pus gada! Un tas ir jākomunicē visiem iedzīvotājiem! Tikai ap 26% Rīdzinieku ikdienā brauc ar mašīnām. Kādi 65% brauc ar sabiedrisko, kādi 7% ar velo un pāri % tikai ar kājām. Taču jāsaprot, ka visi, kas brauc ar sabiedrisko ir arī gājēji līdz sabiedriskajam. 
 
Cik pēc fizikas likumiem, vienā stundā pa vienu 3,5m platu joslu maksimāli var transportēt cilvēkus:
 
Kā šie apjomi projecētos Čaka ielā:
 
 
Viesturs Silenieks