laime ir slinka – tā pati pie tevis nenāks, pašam jāiet pēc tās

Mans viedoklis par satiksmes organizāciju Marijas un Aleksandra Čaka ielā

Publicēts: 2.11.20 | Sadaļa: blogs

Foto: Aleksandra Čaka iela

Komunikācija ar sabiedrību lietojot vārdu “Eksperiments” ir lemta velo joslu neveiksmei, jo, ja eksperimentē, tad skaidrs, ka tas ir pagaidu risinājums uz eksperimenta laiku. Taču vārdam eksperiments ir zinātnisks, jeb akadēmisks skaidrojums. Ja nepasaka jau sākumā kas tieši tiek pētīts, kas mērīts, kādi ir sākotnējie, jeb izejas dati, lai tos var eksperimentējot salīdzināt ar datiem, kas ekeperimenta laikā tiks iegūti, tad eksperiments visdrīzāk būs ar sabiedrības pacietību un tas uzreiz ir skaidrs, ka nepaskaidrojot iemeslu, pacietības mēru ātri nomērīs. Un nepaies ne gads, kad joslas vairs nebūs, jo pasākums būs izgāzies. Kādēļ? Tādēļ, ka sāk no nepareizā gala darīt darbu. Pārkāpj ābeces pamatprincipus: sākumā ir jāpārliecina par nepieciešamību, to pamatojot ar datiem, pētījumiem, iepriekšējiem pamatotiem lēmumiem, plāniem, likumiem, līgumiem utml. Tad iegūstot vismaz 33% sabiedrības savā pusē, un pēc tam regulāri komunicējot par notiekošo, parādot kas tieši uzlabojas. Ja ir iepriekš sagatavots komunikāciju plāns, tad jau plāna izstrādē mēdz izlīst kā īleni no maisa dažādi argumenti, kas pamato, ka būvprojektā kaut kas nav pamanīts, ievērots, pētīts vai atrisināts. Piemēram, ja taisot plānu padomā par to, kā komunicēt ar sabiedriskā transporta lietotājiem, saprotot kas un cik tie ir, tad pamanītu, ka sabiedriskā transporta lietotāji Čaka ielā ir daudz un pēc velo joslu uzkrāsošanas un vienlaicīgi privātā transporta regulētas nemazināšanas, sabiedriskā transporta ātrums būs mazāks un tātad visi sabiedriskā transporta lietotāji jau saknē būs neapmierināti, un tos nevarēs dabūt velo joslu atbalstītāju pusē. Tas jau pirms krāsošanas būs skaidrs, ka vairums būs pret eksperimentu, ja tas tiks nemākulīgi taisīts. Sliktākais ir tas, ka projektam izgāžoties nākotnē būs daudz grūtāk jebkurā vietā radīt veloinfrastruktūru. Un tie, kas šo tik nemākulīgi dzen uz priekšu būs vainīgi par turpmākām velo satiksmes neveiksmēm Rīgā. Jo to viņiem visu laiku atgādinās mediji un iesaistītie personāži.  

1. Rīgai jābūt skaidrai, visiem saprotamai bildei ko mēs daram ar Centru ilgtremiņā, perspektīvā. Tad visiem būs skaidrs, arī deputātiem un tautai, kur mēs virzamies. Citādi ir tā, ka mēs virzamies velojoslu virzienā, kuras sazin kam vispār ir vajadzīgas. Velo nedrīkst būt pašmērķis, bet gan viens no instrumentiem kā sasniegt lielo mērķi. Kādu? Mērķis ir nodefinēts “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam“. Tādēļ jārunā ir nevis Čaka ielā būt vai nebūt velostransportam, bet kādai jābūt Čaka ielai, lai tā būtu atbilstoši stratēģijas mērķu sasniegšanai. Un atbilstoši stratēģijai ir skaidrs, ka izmešiem, piesārņojumam Nē, importētai energijai Nē, fiziski aktīvam, veselīgam dzīvesveidam Jā (kas nozīmē autotransportam Nē), mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem Jā, zaļumiem, tīram gaisam Jā, efektīvam sabiedriskajam transportam Jā utt. 
 
2. Attīstības departamentam ir jāstāsta kādu nākotnē vēlamies redzēt Rīgu. Attiecīgi, Transporta komitejai un departamentam jābūt tiem, kas šajā gadījumā skrien nopakaļ un savas kompetences ietvaros rāda kā sasniegt Attīstības stratēģiju savas kompetences ietvaros. Nav jāpārņem satiksmes cilvēkiem Čaka ielā vadošā loma. Tā ir jāpārņem Attīstības cilvēkiem, arhitektiem, plānotājiem. Viņiem ir jāskaidro kā mainīsies pilsēta, kāpēc tas vajadzīgs. Satiksmes departamentam ir tikai jārealizē tas, ko plānotāji nolēmuši. 
 
3. Jāuzliek skaidri argumenti kādēļ satiksmes organizācija būs tāda vai citāda. Kapēc, ar kādiem plāniem tas ir pamatots.
a) Šajā gadījumā es atkal atsauktos uz Rīgas iltspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur ir noteiktas prioritātes: “Pilsētas centrā gājēji, velo, sabiedriskais transports”. Arī Stratēģijā šie principi ir pamatoti ar pētījumiem un dažādiem argumentiem, nevis tie paņemti voluntāri. 
b) Būtu jāatsaucas uz Eiropas Klimata politiku, kas nosaka, ka Rīgas centrā būs jāizveido Klimata neitrālā zona, zona bez emisijām. Centrā vietu nav daudz un jebkura blakus iela ietekmē klimatu citās ielās, blakus teritorijās. Nav tā, ka vienā ielā piesārņo un nav pilnīgi nekāda ietkeme uz blakus teritorijām. Attiecīgi, Čaka ielā ir jāmeklē kā samazināt negatīvo ietekmi neskatoties uz to, ka nav vēl pieņemti lēmumi par precīzu šīs teritorijas atrašanās vietu.

c) Stokholmas deklarācija. Eiropas Transporta ministru sanāksmē Stokholmā lemtais par ātruma ierobežošanu pilsētās 30km/h. Latvijas Satiksmes ministrs arī šajā pasākumā piedalījās.
d) Ceļu satiksmes drošības plāns un VisionZero, kas ir Eiropas un Latvijas mēroga ceļu satiksmes negadījumu  skaita samazināšanas mērķis Eiropā. Un te jāpaņem atkal skaudrā statistika centrā ar negadījumiem. Rūpes ir par cilvēkiem, kas mirst, nevis par to kā man ērtāk ar riteni, mašīnu. Un kas ir tas pārvietošanās veids ar kuru visvairāk, vissmagāk tiek ievainoti, sakropļoti un nobraukti cilvēki. Tas arī jāierobežo. Un skaidrs, ka gājēji tie nav. 
e) Mediķu viedoklis par sabiedrības veselību. Gan no traumatisma, gan gaisa piesārņojuma viedokļa radītām kaitēm, no mazkustīga dzīvesveida viedokļa u.c. Tīri medicīniski – kas nācijai, rīdziniekiem veselīgāk.
f)  Eiropas Komisijas un Eiropas vides aģentūras dati par mirstību no gaisa piesārņojuma Latvijā.
g) “Latvijas gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020 – 2030. gadam
h) Transporta ietekme uz sociālo, kultūras un ekonomisko vidi. Vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju viedoklis par to, kādu dzīves telpu vēlas un jau iepriekš ir pierādījies, ka skaļā, piesārņotā, agresīvā vidē īpašumu vērtība ir zemāka nekā klusā, mierīgā, zaļā, drošā. Vērtību nosaka tirgus, kas balstīts uz cilvēku vēlmēm un vajadzībām. Attiecīgi, nevar cerēt, ka jaunās ģimenes nepatīkamā vidē iegādāsies īpašumus. Ja nav pircējiem ērti, droši, mierīgi, tad arī tirdzniecības vietām nebūs pircēju. Pircēji ieiet veikalā ar kājām, nevis ar velosipēdu, mašīnu, trolejbusu. Taču šaurā telpā vismazākā iespēja novietot pie veikala transportlīdzekli ir tieši privātu automašīnu. Taču Čaka ielā ne līdz velo infrastruktūras izveidošanai, ne pēc, nav bijusi iespēja atstāt ielas malā automašīnu. Taču pēc ielas uzlabošanas gājējiem un velosipēdistiem ir potenciāli radušies labāki apstākļi piekļūšanai līdz tirdzniecības vietām, ofisiem u.c.
i) Čaka ielā ir izmirusi, agresīva vide, kura arī nav atraktīva  investīciju piesaistei. Nekustamo īpašumu tirogotāju un uzturētāju, investoru viedoklis. Vēl aktīvāka, skaļāka, bīstamāka satiksme nekādi neuzlabos nekustamo īpašumu vidi. Tas līdz šim jau ir pierādījies Čaka ielā vairāku desmitgažu garumā. Tad jāizvēlas divi scenāriji – attīstam vēl agresīvāku vai investējam labākā. Vienā variantā ir skaidri redzama neveiksme nākotnē.
j) Čaka ielas vide no tūrisma viedokļa. Ko saka Live Riga un LIAA tūrisma speciālisti – kurā no piedavātajiem risinājumiem viņu kompetences ietvaros būs vairāk ieguvumi tūrismam. Nav tūristu, nav apmeklētāju, nav nauda uzņēmējiem, pilsētai, valstij.
 
4. Kā viens no labākajiem argumentiem šajā brīdī Čaka ielas pilnīgai neatvēršanai, ir RailBaltica un stacijas, stacijai pieguļošo teritoriju rekonstrukcija. Ir skaidrs, ka būvniekiem ir vieglāk, ātrāk strādāt, ja viņiem nav paralēli jāorganizē satiksme. Vienkāršākais būtu aizbērt visos ceļa galos pie stacijas priekš grants čupas un mierīgi strādāt. Taču skaidrs, ka tas nav tik vienkārši iespējams, lai vienlaicīgi tiktu nodrošināta cilvēku un preču kustība. Stacijas apkārtnē būs daudz jārok, jāpārtaisa komunikācijas u.c.. 13. Janvāra, Sateklas iela, Gogoļa iela, Dzirnavu un Elizabetes iela, Gertrūdes ielas gals būs kādā brīdī ciet vai ļoti ierobežota satiksme. Kaut vai ar kravas transportu, kas stāvēs malējā joslā, lai tiktu būvlaukumā.  Tas nozīmē, ka jau būs autotransportam mazāk vietas neatkarīgi no Čaka ielas. Bet labāk, lai autotransports tiek iepriekš novirzīts, nevis pēdējā bridī pie stacijas, kur jau būs traki. Tas, ko var darīt, ir censties “organismā neapstādināt asinriti” un to vislabāk jānodrošina ar maza izmēra, maza gabarīta pārvietošanos. Jāsaprot, ka cilvēki iznāk no stacijas, autoostas ar kājām. Viņiem ar kājām jābūt iespējai iziet cauri būvdarbu teritorijai. Jo remonta laikā šosejai nebūs vietas, bet takām atradīsies. Tādeļ primāri Centrālās stacijas un Rīgas autoostas  apkārtnē būs jārada apstākļi gājējiem. Nākamie, kas aizņēm maz vietas ir visi mikromobilitātes rīki. Lai izbrauktu remonta laikā simts metrus, tiem pietiek vienā virzienā ar pusotru metru platu vietu. Taču no maksimālā cilvēku transportēšanas viedokļa lielākās distancēs, uzsvars jāliek uz sabiedrisko transportu, jo tas šī brīža situācijā spēj visvairāk transportēt cilvēkus. (Zemāk būs fizikas aprēķini par to cik var transportēt cilvēkus ar katru pārvietošanās veidu). Respektīvi, dēļ RailBaltica, Čaka ielu nebūtu pareizi atvērt pilnībā vaļā vieglajam transportam, jo pat citas ielas nāksies ierobežot, bet uzsvaru jāliek uz autobusiem, trolejbusiem, iespējams pat piepilsētas, starppilsētu autobusiem uz Stacijas remeonta laiku. Jo labāk, lai cilvēki no Siguldas ātrāk nokļūst Rīgā ar autobusu, kurš ātri iebrauc centrā pa Čaka ielu, nevis dēļ tā, ka autobuss no pierīgas ilgi brauc, cilvēks labāk izvēlas braukt ar savu automašīnu. 
Jāsaprot, ka tā kā ar mašīnām uz centru atbraukt nevarēs, tad jārada citas alternatīvas autobraucējiem. Tādēļ arī ir mērķis panākt ātrāku sabiedrisko nekā ir šodien. Tiem, kam nepatīk sabiedriskais(arī dēļ COVID-19 distancēšanās), tiem būs arī citas iespējas (skat zemāk). Respektīvi, nav jābūt pret mašīnām, bet ar mašīnām mēs nespējam nodrošināt vairākuma cilvēku pārvietošanos.
 
5. Kā manā izpratnē jāplāno līdz Stacijas remonta beigām satiksmes organizāciju Čaka ielā:
5.1. Čaka ielā jāuzkrāso sadalošā vidus līnija.
5.2. Kātrā virzienā jāpaliek vienai josla un malā velojosla vai veloceļš, kura uz Centrāās Stacijas, Rīgas autoostas remonta laiku atdalīta ar vadstatņiem. Var pat šogad velo joslu nekrāsot, tikai ar vadstatņiem iezīmēt telpu. Tas arī dos sajūtu, ka ielā vēl notiek remonts, taču drošāka vide gājējiem, riteņbraucējiem. Būs grūtāk pārkāpt noteikumus tiem, kas neatļauti vēlas pārvietoties un neatļauti apstāties. Jāpiezīmē, ka arī līdz šim Caka ielas lielākajā daļā nebija atļauts apstāties. No šī viedokļa veloinfrastruktūra, kura ir atdalīta nekādi nemaina apstāšanās nosacījumus – nevarēja agrāk, nevarēs arī turpmāk.
5.3. Čaka ielā drīkst pārvietoties tikai a) sabiedriskais transports, b) Taksometri, c) elektriskais transports, d) transports, kuriem ir Satiksmes ministrijas izsniegta licencēta pasta komersanta atļauja (brūnā caurlade). e) Motocikli, tricikli, kvadracikli f) Piegādes transports no 20:00 – 07:00. g) transports piebraukšanai pie īpašumiem kā tas bija Tērbatas ielas slēgšanas laikā. h) velotransports i) gājēji j) mikromobilitātes rīku lietotāji (skrejriteņi, skrituļdēļi, skrituļslidas u.c.) pa velojoslu, veloceļu vai ietvēm.  
5.4. Pārējo transportu jānovirza jau krietni iepriekš pa labi(kreisos pagriezienus nevajadzētu atļaut, jo tie kavē satiksmi, rada bīstamību). Krietni iepriekš jāuzliek (kaut 3 reizes) dzeltenās apbraucamā ceļa plāksnes, shēmas ar satiksmes organizāciju. Un jau iepriekš jātaisa “šķirošana” ar ceļa zīmēm kā tas ir pie valsts robežas vai maksas ceļa, kur skaidri parādīts, kur jābrauc kravas transportam, kur vieglajam pasašieru, kur sabiedriskajam, kur velotransportam, kur citiem u.c. Cilvēkiem jābūt skaidri saprotamai sistēmai. Un ne tikai tiem, kas ikdienā portālus lasa, bet arī ārzemniekiem, lauciniekiem un citiem. 
 
Respektīvi, ļaut pārvietoties 10 dažādos pārvietošanās veidos, ierobežot tikai tiem, kas rada bīstamību, kas daudz aizņem vietas, bet maz pārvadā, kas kavē sabiedrisko transportu, radot tam sastrēgumus. Tādēļ jāierobežo autotransports, bet jāatļauj motocikliem, jo tie nekavē sabiedrisko transportu. Taču tas, kas jāpasaka motociklu gadījumā, ka stingri kontrolēsim skaņas pārsniegšanu šajā ielā. Lai nav tā, ka Čaka iela izveidojas par moču drifta un pakaļējā rata braucēju paradīzi. Jo tad būs otrs grāvis. Taču, kur vēl esat dzirdējuši, ka pasaulē ir ekskluzīva iela, kurā drīskt braukt motocikli, bet ierobežota autosatiksme? Šis pat varētu kļūt par labu PR Rīgai. Pie kam, ziemas laikā ar motocikliem teju nepārvietojas. Tātad iela vēl klusāka, vēl labāka visiem citiem satiksmes dalībniekiem.
 
Šis arī būs motivējošs, moderns signāls “elektrotransporta attīstības” virzienā. Citādāk tikai sarunas notiek par atbalstu, bet reālu priekšrocību ir ļoti maz vietās – dažās sabiedriskā transporta joslās, kas Latvijā ir.
 
Tādēļ Čaka ielā lielākai prioritātei jābūt sabiedriskajam transporta,. Mērķis ir panāk, lai sabiedriskais ir ātrāks nekā bija pirms pus gada, gada un diviem! Un tas ir jākomunicē visiem iedzīvotājiem! Tikai ap 26% Rīdzinieku ikdienā brauc ar mašīnām. Kādi 65% brauc ar sabiedrisko, kādi 7% ar velosipēdu un pāri 2% tikai ar kājām. Taču jāsaprot, ka visi, kas brauc ar sabiedrisko ir arī gājēji līdz sabiedriskajam un no tā. Vai daļa sabiedriskā transporta(pamatā vilciena) lietotāju ir riteņbraucēji, kuri dodas uz Rīgu ikdienā. Tādēļ labāki apstākļi gājējiem un riteņbraucējiem Rīgā veicina mazāku autrotransporta pieplūdi Rīgai, kas vienlaicīgi samazina sastrēgumus visiem rīdziniekiem. Taču 99% jebkāda transporta lietotāji ir gājēji – līdz mašīnai un no mašīnas, līdz velosipēdam un no tā novietošanas līdz veikalam, darbam, sportam. Tādēļ primāri jābūt satiksmes organizācijai vērstai gājēju ērtībām, jo tie esam mēs visi. Jāņem vērā arī juridiskais ietvars, jo bērni, jaunieši vecumā līdz 18 gadiem pat nedrīkst vadīt autotransportu, tādēļ tiem vienīgās alternatīvas ir iet ar kājām, pārvietoties ar sporta inventāru, braukt ar sabiedrisko transportu vai no 10 gadu vecuma ar velosipēdu, ja iegūta vadītāja apliecība.  
 
Es neatbalstu argumentus, ka Rīgai sākumā jāizveido stāvparki pierobežā un tikai tad kaut ko var darīt centrā. Jāuzsver, ka rīdzinieki var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, velotransportu, mopēdiem, skrejriteņiem u.c. mazizmēra transportu. Respektīvi, rīdziniekiem ir alternatīvas un var tiem tās radīt vēl labākas. Pamatā sastrēgumus rada tie, kas dodas no citām pašvaldībām uz Rīgu. Juridiski pašvaldība nedrīkst tērēt savus līdzekļus citu pašvaldību iedzīvotāju labumam. Tikpat labi par Rīgas budžetu varētu uzbūvēt autostāvvietas pie dzelzceļa stacijām visā Latvijā. Taču tas ir neloģiski un juridiski nav atļauts. Tieši tāpat ir ar stāvparkiem uz Rīgas robežas- tos neizmantos rīdzinieki. Attiecīgi, lai stāvparkus būvē pierīgas pašvaldības savu iedzīvotāju labumam, lai tie var labāk nokļūt darbā un savus nodokļus maksāt pierīgā par kuriem uzbūvēt stāvparkus pie Rīgas robežas. Vai arī – lai dzīvo, strādā un maksā nodokļus Rīgā.
 
Jebkurā gadījumā, ja satiksme ir veidota tā, ka tā ir droša un saprotama bērniem, invalīdiem un veciem cilvēkiem, tad tā būs saprotama un lietojama visiem. 
 
Cik pēc fizikas likumiem, vienā stundā pa vienu 3,5m platu joslu maksimāli var transportēt cilvēkus:
 
Kā šie apjomi projecētos Čaka ielā:
 
 
Viesturs Silenieks