Gada mūžs ir viens gads.

Vai nepieciešams attīstīt velo un gājēju infrastruktūru. Jeb vai vajag tās velo joslas, velo ceļus, stabiņus, brauktuves atvēlēšanu velotransportam, gājējiem, augiem un soliņiem?

Publicēts: 18.06.21 | Sadaļa: blogs

Beidzamajā laikā sociālajos tīklos un medijos teju katru nedēļu ir kāds raksts, komentārs vai diskusija par to, ka atkal kādā pilsētas vietā ir radies kaut kas jauns un pārsvarā tas ir vietās, kur iepriekš brauca autotransports. Un tad ir nikni komentāri, kādēļ tas nepieciešams, sačakarēta iela, grūti ar mašīnu braukt, rodas sastrēgumi utt. 

Es uz šo visu skatos nedaudz savādāk. Nevis sākumā uzreiz ņemos pārspriest konkrēto vietu, bet paskatīties plašāk – no “lielās bildes”. Manā izpratnē Lielā bilde ir Pasaules lēmumi, vienošanās. Šajā gadījumā ANO lēmumi, Eiropas politikas kurss, Baltijas jūras valstu dažādas vienošanās un apņemšanās, Latvijas Nacionālais attīstības plāns un pēc tā seko nozaru pamatnostādnes, pašvaldību stratēģijas un attīstības plāni. Bet tikai pašās beigās jāskatās uz konkrēto pilsētvides (vai lauku) teritoriju krustojumu vai ceļa posmu. Šobrīd pamatā diskutē par centimetriem, stabiņiem, zīmēm un līnijām, nemaz neredzot kāds vispār ir mērķis.

Tad nedaudz par mērķi. Sākot no Unated nations Climate action, Parīzes vienošanās. Tās mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu zem 2, vēlams līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Un ir ceļa karte kā to panākt. Pamatā tā ir izmešu samazināšana visās jomās, sevišķi lauksaimniecībā, rūpniecībā un transportā. Tas uzreiz norāda, ka jāražo tāds transports, kura ražošana patērē mazāk resursus, kas automātiski nozīmē mazāk izmešus, un kura lietošana rada pēc iespējas mazāk izmešus. Un tad uzreiz paskatamies uz konkrēto vietu, kur atkal “sačakarēta iela”. Kas rada mazāk izmešus? Un atkal nevajag norādīt uz to, ka sastrēgumā stāvošas mašīnas vairāk rada izmešus. Tas tiesa īstermiņā. Līdz tiek mainīts paradums rīkoties iracionāli. Taču katrs šāds risinājums liek domāt par to, ka, ja sēdi sastrēgumā, tad visdrīzāk tu radi izmešus. Tad kādēļ Tu tā dari? Vai tiešām nav alternatīva?

Labi, ejam tālāk uz zemāku līmeni – Eiropas politika. Kaut vai Eiropas transporta politika, kur pamata uzstādījums ir “Safe, sustainable and connected transport“, jeb Drošs, ilgtspējīgs un savietojams transports. Kurš no šiem vārdiem vairāk atbilst velotransportam, kurš gājējiem, autotransportam, vilcieniem, lidmašīnai, tramvajam utt.? Un te skaidrs uzreiz, ka autotransports nav nekādā gadījumā ne tas, kas rada drošību citiem, ne tas, kas ir ilgtspējīgs, ne tas, kas ir visvienkāršāk savietojams ar citiem. Šeit nenoliedzami pirmajā vietā galvenais pārvietošanās veids ir kājas, jeb gājēji. Jo gājējs var iekāpt lidmašīnā, mašīnā, braukt ar velosipēdu u.c. Taču iespēja atstāt mašīnu ikvienā sabiedriskā transporta pieturā un braukt tālāk ar trolejbusu (tramvaju, autobusu, velosipēdu u.c.) ir ļoti maz iespējams un pamatā dēļ telpas trūkuma vai lielām izmaksām salīdzinot pret ieguvumu. Bet ar velosipēdu jau daudz vairāk iespēju. Ja ne šodien, tad ir iespēja fiziski katrā pieturā izveidot velosipēdu novietni, bet autotransportam nē. Var ņemt Eiropas Vides politiku, Eiropas Enerģētikas politikuVeselības politiku, vai jebkuru citu. Visur ir pamatā veselīgi, nekaitīgi, ilgtspējigi, taupoši, vidi saudzējoši uzstādījumi.

Ja sašaurina vēl tālāk uz Baltijas Jūras valstīm, tad var minēt gan 1974. gadā pieņemto Helsinku konvenciju Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību vai Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, jab dažādās vienošanās transporta nozarē, vides aizsardzībā un daudzās citās jomās. Visi šie dokumenti uzsver tīru vidi, tīru transportu, savienotu mobilitāti. Un atkal, kas no transportlīdzekļiem šajā sarakstā būtu prioritārs? Noteikti ne lielais, lēnais, bīstamaks, skaļais, kūpošais. 

Ja ņem vērā Latvijas nacionālo attīstības plānu 2027. gadam, tad tā prioritātes ir sekojošas: Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki (kura viena no prioritātēm ir “Veselīgs dzīvesveids”). Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība (kur pirmā prioritāte ir “Daba un vide – zaļais kurss”). Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei (kur pirmā prioritāte ir “Cilvēku iesaiste kultūras un sporta aktivitātēs”). 

Nozaru pamatnostādnēs arīdzan ir vienots uzstādījums. Šobrīd Valsts sekretāru sanāksmē izskatītajās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kā pirmais rīcības virziens ir noteikts “Veselīgs un aktīvs dzīvesveids”. Un tas ir pamatots ar Latvijas iedzīvotāju lielo mirstību no sirds asinsrites slimībām, no 2. tipa cukura diabēta, kur pamatā ir mazkustīgs dzīvesveids. Tāpat arī slimības no gaisa piesārņojuma (Pēc Eiropas vides aģentūras datiem ap 2000 cilvēku Latvijā katru gadu) un daudzas citas kaites, kuras projecējot uz dažnedažādiem pārvietošanās veidiem, ir skaidrs, ka vairāk jāiet ar kājām, jābrauc ar skrituļslidām, skrituļdēļiem, velosipēdiem, kaut elektriskajiem skrejriteņiem, nevis jāsēž un jārada piesārņoums, smagas un nāvējošas traumas sev un citiem. Un nemaz nerunājot par sportisku pārvietošanos, kas ir vēl vēlamāka, taču tam ir nepieciešama droša, ērta, ātra infrastruktūra šo pārvietošanās veidu lietotājiem kāda šobrīd nav.

Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam  noteikts “Transporta politikas mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un dod ieguldījumu pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni”. Un te katru no šiem vārdiem var projecēt ar kādu no pārvietošanās veidiem un tā rezultātā rodas skaidrība, ka tas tiešām nav lēni braucošs, piesārņojošs, ilgtspējīgs preču un cilvēku pārvietošanas veids. 

Nacinālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030. gadam, kurā uzstādījumi ir energotaupība, izmešu samazināšana, importa atkarības mazināšana utt. Kas importē enerģiju vairāk? Degvielā vien Latvija atdod ap 1 miljardu eiro gadā.

Un pēc tam var arī skatīties stratēģijas, attīstības dokumentus, kādi ir katrā konkrētā pašvaldībā. Ja runā par Rīgu, tad tās stratēģija ir cieši balstīta uz augstāk minētām politikām un pat skaidri ir pateikts kādiem pārvietošanās veidiem ir prioritāte pilsētas centrā – gājēji, riteņbraucēji un sabiedriskais transports. Un par Rīgas stratēģiju balsoja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti vienbalsīgi, nevis kāds slepus pieņēma citiem par spīti.

Šis ir tikai neliels ieskats dažos lēmumos vai dokumentos, kuri skaidri parāda virzienu, kurā ir jāiet. Un šo visu izlasot var ķerties klāt kādam konkrētam, lamātam risinājumam un uzdot sev pašam jautājumu – vai šis konkrētais gadījums ilgtermiņā veicina, jeb ir pilnīgi pretējs kurss tam, kas augstāk rakstīts.

Ja runā par Čaka ielu, tad manā izpratnē nedaudz ir greizi, jo gājējiem, riteņbraucējiem situācija uzlabota, bet sabiedriskajam transportam pasliktināta. Bet ne jau sabiedriskais transports lēni brauc dēļ tā, ka tam priekšā sastrēgumā stāv gājēji vai velosipēdisti, bet gan autotransports. Attiecīgi, ir jāmazina tas, kas traucē, stāv priekšā, nevis tas, kas atrodas blakus.

Ja runā par dažādiem stabiņiem, gājēju pārejām, tad tie risinājumi pamatā uzlabo mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus – gājējus un riteņbraucējus, kuru prioritāti nav noteikusi tikai Rīgas dome, bet sākot ar starptautiskām konvencijām – kaut vai Vīnes konvencija par ceļu satiksmi, Ceļu satiksmes likums un ceļu satiksmes noteikumi. Kā arī saprāts – kas svarīgāks – cilvēka dzīvība vai dzelži? Jā, var būt gadījumi, kad ir kāds risinājums īsti neatbilstošs un jāpamaina ģeometrija par kādiem centimetriem, bet atkal jājautā – kāds ir mērķis. Un, ja mērķis ir balstīts uz visu iepriekš rakstīto, tad mērķis ir sasniegts.

Un varbūt mazs mierinājums tiem, kas pārvietojas ar kājām tikai līdz automašīnai un no tās, bet pārsvarā pavada laiku pie stūres – nevis lamājiet cilvēkus, kas iet ar kājām, breuc ar velosipēdu par to, ka viņi ir, viņiem kaut kas tiek radīts, bet vairāk aiciniet citus auto vadītājus pārsēsties uz sabiedrisko transportu, velosipēdu, iet kājām, jo tā jūsu sastrēgumā būs priekšā mazāk mašīnu. Bet jūs varēsiet turpināt sēdēt, audzēt vēderu, piesāņot gaisu un cerēt, ka fiziski aktīvie cilvēki spēs vairāk strādāt, mazāk slimot, vairāk saražot un par viņu nomaksātajiem nodokļiem varēsiet ārstēties. 

 

 

Viesturs Silenieks