Par(pret) NATO mācībām Kurzemē
Publicēts: 11.02.10 | Sadaļa: blogs
Latvijas pierobežā septembrī notikušās militārās mācības, kurās piedalījās nepilni 13 tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas armijas karavīru, 400 lidmašīnu un ap 200 militārās tehnikas vienību, tiek uzskatītas par vienām no pēdējo gadu lielākajām un ilgākajām militārajām aktivitātēm. Kā tika ziņots medijos, tad krievi esot izspēlējuši “neliešu” izcelšanos no jūras Baltijas valstīs un cīņu pret tiem. Tiesa, tas ļoti satrauca Latvijas Aizsardzības ministriju un sevišķi jau pašu ministru. Zinot pašu ministru Lieģi, tad viņam kā ne Latvijā dzīvojošam cilvēkam varēja būt tikpat slimīga attieksme pret vārdu Krievija, kā Amerikā dzivojošiem amerikāņiem, ka tas uzreiz bija gatavs “bruņoties”.Latvijas pierobežā septembrī notikušās militārās mācības, kurās piedalījās nepilni 13 tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas armijas karavīru, 400 lidmašīnu un ap 200 militārās tehnikas vienību, tiek uzskatītas par vienām no pēdējo gadu lielākajām un ilgākajām militārajām aktivitātēm. Kā tika ziņots medijos, tad krievi esot izspēlējuši “neliešu” izcelšanos no jūras Baltijas valstīs un cīņu pret tiem. Tiesa, tas ļoti satrauca Latvijas Aizsardzības ministriju un sevišķi jau pašu ministru. Zinot pašu ministru Lieģi, tad viņam kā ne Latvijā dzīvojošam cilvēkam varēja būt tikpat slimīga attieksme pret vārdu Krievija, kā Amerikā dzivojošiem amerikāņiem, ka tas uzreiz bija gatavs “bruņoties”.Latvijas pierobežā septembrī notikušās militārās mācības, kurās piedalījās nepilni 13 tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas armijas karavīru, 400 lidmašīnu un ap 200 militārās tehnikas vienību, tiek uzskatītas par vienām no pēdējo gadu lielākajām un ilgākajām militārajām aktivitātēm. Kā tika ziņots medijos, tad krievi esot izspēlējuši “neliešu” izcelšanos no jūras Baltijas valstīs un cīņu pret tiem. Tiesa, tas ļoti satrauca Latvijas Aizsardzības ministriju un sevišķi jau pašu ministru. Zinot pašu ministru Lieģi, tad viņam kā ne Latvijā dzīvojošam cilvēkam varēja būt tikpat slimīga attieksme pret vārdu Krievija, kā Amerikā dzivojošiem amerikāņiem, ka tas uzreiz bija gatavs “bruņoties”.
Kā pilsētā runā, tad viņš bija aicinājis NATO vadību nekavējoties uzsākt līdzīgu zīmēšanos, jeb pretreakciju Krievijas pierobežā, ne Krievijas pusē. Tas izskatās apmēram tā, ka viens bērns atnes uz bērnudārzu jaunu mantiņu, tad vakarā visi vecāki mājās dabū uzklausīt savējos par to, ka visiem vajag tādu pašu mantiņu un nākamajā dienā visiem vienādas rotaļlietas. Un tad tiek pierādīts, ka arī es tā varu, ka arī man tāds ir. Noturīgākie vecāki spēj izvilkt ilgāk un tomēr nopērk bērna izdīgto rotaļlietu, bet ar kādiem nosacījumiem. Tāpat arī mūsu Aizsardzības ministrija – kauca, kauca līdz NATO piekrita taisīt kaut ko līdzīgu, bet drīzāk pakalpot krieviem. Ja krievi plānoja imitēt desanta izcelšanos no jūras, tad NATO to arī tagad parādīs – izcelsies no jūras, jo neko oriģinālāku nespēj uztaisīt. Tiesa, tas arī izmaksā lētāk. Runā, ka NATO vadība neesot piekrituši kaitināt krievus un taisīt mācības pierobežā, bet gan” bērna izdīgto rotaļlietu” noorganizēt pēc iespējas tālāk no robežas, proti Ventspils rajonā. No tā var secināt, ka NATO nav īsti gatavi demonstrēties tādā pat apmērā kā krievi. Vai nu nav vērts tērēties dēļ šitiem sīkaļām latviešiem un/vai arī nevēlas kaitināt krievus. Kas īstenībā ir daudz prātīgāk nekā mūsu ministrs sākumā vēlējies – iesist lielajam puikam pa nāsīm un tad mukt atpakaļ pie sava bara, cerot, ka viņu aizstāvēs.
Taču visam šim stāstam var pieiet ari no citas puses – labi, var jau taisīt mācības, skoloties, uzkrāt pieredzi, bet jāsaprot vai tas ir uz kāda cita rēķina! Šoreiz tas tiek plānots uz Latvijas dabas, drošības un ekonomikas rēķina. Lai taisītu mācības tiek zāģēts mežs, šķūrētas kāpas. Tieši tādas pat aktivitātes vairāku desmitu gadu garumā taisīja Padomju armija. Un vēl pēc visas šitās ambrāžas būtu īstais laiks uz mūžiem aizliegt pieeju pludmalei un katru vakaru un rītu ar tanku braukt pa liedagu un vilkt ecēšas, lai redzētu vai tik kāds nav tuvojies jūrai. Būvējot objektus militārām vajadzībām nav vajadzīgas visas tās procedūras, kuras ir nepieciešamas buvējot civilos objektus. Attiecīgi pārrakstot zemi uz Aizsarzības ministrijas vārda nebūs nekāda iespēja nokontrolēt, kas patiesībā tiek darīts. Kurš ir redzējis, ka kara apstākļos tiek sagatavoti ideāli apstākļi desantam – šķūrēts ceļš un tā tālak. Varbūt pirms desanta izcelšanās arī jāuzbūvē krogi, viesnīcas un prieka mājas zaldātiņiem? Es neesmu pret mācībām, bet ne jau par šādām. Mēs sargājam mūsu dabas bagātības, mūsu pludmales, kāpas, mežus, bet te vienā dienā mācību nolūkā to nīcina laukā. Dažaus desmitus kilometru uz Dienvidiem ļaudis gadiem cīnās pret Pelēkās kāpas iznīcināšanu, bet te vienkārši – Aizsardzības ministra pašapmierināšanās nolūkos tiks šķūrēts ar buldozeru(ne Aināru).
Es aicinu arī Ārlietu ministriju aizdomāties par pareizo argumentāciju Krievijai, kad tā 9-tā maija svinību laikā pajautās -Ko jūs ar to domājat?
Es aicinu padomāt Ekonomikas ministrijai padomāt par nākamajiem soļiem attiecībā uz “sadarbību” ar Krieviju, cerot uzlabot mūsu uzņēmēju darbību aizrobežā
Es aicinu padomāt Satiksmes ministriju, saprotot to, ka lielākā daļa dzelzcela kravas nāk no Krievijas un Latvijas ostas krauj Krievijas kravas.
Aicinu Vides ministru un to daļu Latvijas sabiedrības, kam ir izpratne par Latvijas dabu, nacionālajām interesēm un ilgtspējīgu attīstību iestāties pret šādu(!) mācību organizēšanu, kur ieguvējs var būt istermiņā Aizsardzības ministrs, daži desmiti Latvijas karavīru, taču cietēji ilgtermiņā mēs visi, kam rūp mierīga dzīve, labas kaimiņattiecības, labas biznesa attiecības un mūsu jūras piekraste.
Kā pilsētā runā, tad viņš bija aicinājis NATO vadību nekavējoties uzsākt līdzīgu zīmēšanos, jeb pretreakciju Krievijas pierobežā, ne Krievijas pusē. Tas izskatās apmēram tā, ka viens bērns atnes uz bērnudārzu jaunu mantiņu, tad vakarā visi vecāki mājās dabū uzklausīt savējos par to, ka visiem vajag tādu pašu mantiņu un nākamajā dienā visiem vienādas rotaļlietas. Un tad tiek pierādīts, ka arī es tā varu, ka arī man tāds ir. Noturīgākie vecāki spēj izvilkt ilgāk un tomēr nopērk bērna izdīgto rotaļlietu, bet ar kādiem nosacījumiem. Tāpat arī mūsu Aizsardzības ministrija – kauca, kauca līdz NATO piekrita taisīt kaut ko līdzīgu, bet drīzāk pakalpot krieviem. Ja krievi plānoja imitēt desanta izcelšanos no jūras, tad NATO to arī tagad parādīs – izcelsies no jūras, jo neko oriģinālāku nespēj uztaisīt. Tiesa, tas arī izmaksā lētāk. Runā, ka NATO vadība neesot piekrituši kaitināt krievus un taisīt mācības pierobežā, bet gan” bērna izdīgto rotaļlietu” noorganizēt pēc iespējas tālāk no robežas, proti Ventspils rajonā. No tā var secināt, ka NATO nav īsti gatavi demonstrēties tādā pat apmērā kā krievi. Vai nu nav vērts tērēties dēļ šitiem sīkaļām latviešiem un/vai arī nevēlas kaitināt krievus. Kas īstenībā ir daudz prātīgāk nekā mūsu ministrs sākumā vēlējies – iesist lielajam puikam pa nāsīm un tad mukt atpakaļ pie sava bara, cerot, ka viņu aizstāvēs.
Taču visam šim stāstam var pieiet ari no citas puses – labi, var jau taisīt mācības, skoloties, uzkrāt pieredzi, bet jāsaprot vai tas ir uz kāda cita rēķina! Šoreiz tas tiek plānots uz Latvijas dabas, drošības un ekonomikas rēķina. Lai taisītu mācības tiek zāģēts mežs, šķūrētas kāpas. Tieši tādas pat aktivitātes vairāku desmitu gadu garumā taisīja Padomju armija. Un vēl pēc visas šitās ambrāžas būtu īstais laiks uz mūžiem aizliegt pieeju pludmalei un katru vakaru un rītu ar tanku braukt pa liedagu un vilkt ecēšas, lai redzētu vai tik kāds nav tuvojies jūrai. Būvējot objektus militārām vajadzībām nav vajadzīgas visas tās procedūras, kuras ir nepieciešamas buvējot civilos objektus. Attiecīgi pārrakstot zemi uz Aizsarzības ministrijas vārda nebūs nekāda iespēja nokontrolēt, kas patiesībā tiek darīts. Kurš ir redzējis, ka kara apstākļos tiek sagatavoti ideāli apstākļi desantam – šķūrēts ceļš un tā tālak. Varbūt pirms desanta izcelšanās arī jāuzbūvē krogi, viesnīcas un prieka mājas zaldātiņiem? Es neesmu pret mācībām, bet ne jau par šādām. Mēs sargājam mūsu dabas bagātības, mūsu pludmales, kāpas, mežus, bet te vienā dienā mācību nolūkā to nīcina laukā. Dažaus desmitus kilometru uz Dienvidiem ļaudis gadiem cīnās pret Pelēkās kāpas iznīcināšanu, bet te vienkārši – Aizsardzības ministra pašapmierināšanās nolūkos tiks šķūrēts ar buldozeru(ne Aināru).
Es aicinu arī Ārlietu ministriju aizdomāties par pareizo argumentāciju Krievijai, kad tā 9-tā maija svinību laikā pajautās -Ko jūs ar to domājat?
Es aicinu padomāt Ekonomikas ministrijai padomāt par nākamajiem soļiem attiecībā uz “sadarbību” ar Krieviju, cerot uzlabot mūsu uzņēmēju darbību aizrobežā
Es aicinu padomāt Satiksmes ministriju, saprotot to, ka lielākā daļa dzelzcela kravas nāk no Krievijas un Latvijas ostas krauj Krievijas kravas.
Aicinu Vides ministru un to daļu Latvijas sabiedrības, kam ir izpratne par Latvijas dabu, nacionālajām interesēm un ilgtspējīgu attīstību iestāties pret šādu(!) mācību organizēšanu, kur ieguvējs var būt istermiņā Aizsardzības ministrs, daži desmiti Latvijas karavīru, taču cietēji ilgtermiņā mēs visi, kam rūp mierīga dzīve, labas kaimiņattiecības, labas biznesa attiecības un mūsu jūras piekraste.
Kā pilsētā runā, tad viņš bija aicinājis NATO vadību nekavējoties uzsākt līdzīgu zīmēšanos, jeb pretreakciju Krievijas pierobežā, ne Krievijas pusē. Tas izskatās apmēram tā, ka viens bērns atnes uz bērnudārzu jaunu mantiņu, tad vakarā visi vecāki mājās dabū uzklausīt savējos par to, ka visiem vajag tādu pašu mantiņu un nākamajā dienā visiem vienādas rotaļlietas. Un tad tiek pierādīts, ka arī es tā varu, ka arī man tāds ir. Noturīgākie vecāki spēj izvilkt ilgāk un tomēr nopērk bērna izdīgto rotaļlietu, bet ar kādiem nosacījumiem. Tāpat arī mūsu Aizsardzības ministrija – kauca, kauca līdz NATO piekrita taisīt kaut ko līdzīgu, bet drīzāk pakalpot krieviem. Ja krievi plānoja imitēt desanta izcelšanos no jūras, tad NATO to arī tagad parādīs – izcelsies no jūras, jo neko oriģinālāku nespēj uztaisīt. Tiesa, tas arī izmaksā lētāk. Runā, ka NATO vadība neesot piekrituši kaitināt krievus un taisīt mācības pierobežā, bet gan” bērna izdīgto rotaļlietu” noorganizēt pēc iespējas tālāk no robežas, proti Ventspils rajonā. No tā var secināt, ka NATO nav īsti gatavi demonstrēties tādā pat apmērā kā krievi. Vai nu nav vērts tērēties dēļ šitiem sīkaļām latviešiem un/vai arī nevēlas kaitināt krievus. Kas īstenībā ir daudz prātīgāk nekā mūsu ministrs sākumā vēlējies – iesist lielajam puikam pa nāsīm un tad mukt atpakaļ pie sava bara, cerot, ka viņu aizstāvēs.
Taču visam šim stāstam var pieiet ari no citas puses – labi, var jau taisīt mācības, skoloties, uzkrāt pieredzi, bet jāsaprot vai tas ir uz kāda cita rēķina! Šoreiz tas tiek plānots uz Latvijas dabas, drošības un ekonomikas rēķina. Lai taisītu mācības tiek zāģēts mežs, šķūrētas kāpas. Tieši tādas pat aktivitātes vairāku desmitu gadu garumā taisīja Padomju armija. Un vēl pēc visas šitās ambrāžas būtu īstais laiks uz mūžiem aizliegt pieeju pludmalei un katru vakaru un rītu ar tanku braukt pa liedagu un vilkt ecēšas, lai redzētu vai tik kāds nav tuvojies jūrai. Būvējot objektus militārām vajadzībām nav vajadzīgas visas tās procedūras, kuras ir nepieciešamas buvējot civilos objektus. Attiecīgi pārrakstot zemi uz Aizsarzības ministrijas vārda nebūs nekāda iespēja nokontrolēt, kas patiesībā tiek darīts. Kurš ir redzējis, ka kara apstākļos tiek sagatavoti ideāli apstākļi desantam – šķūrēts ceļš un tā tālak. Varbūt pirms desanta izcelšanās arī jāuzbūvē krogi, viesnīcas un prieka mājas zaldātiņiem? Es neesmu pret mācībām, bet ne jau par šādām. Mēs sargājam mūsu dabas bagātības, mūsu pludmales, kāpas, mežus, bet te vienā dienā mācību nolūkā to nīcina laukā. Dažaus desmitus kilometru uz Dienvidiem ļaudis gadiem cīnās pret Pelēkās kāpas iznīcināšanu, bet te vienkārši – Aizsardzības ministra pašapmierināšanās nolūkos tiks šķūrēts ar buldozeru(ne Aināru).
Es aicinu arī Ārlietu ministriju aizdomāties par pareizo argumentāciju Krievijai, kad tā 9-tā maija svinību laikā pajautās -Ko jūs ar to domājat?
Es aicinu padomāt Ekonomikas ministrijai padomāt par nākamajiem soļiem attiecībā uz “sadarbību” ar Krieviju, cerot uzlabot mūsu uzņēmēju darbību aizrobežā
Es aicinu padomāt Satiksmes ministriju, saprotot to, ka lielākā daļa dzelzcela kravas nāk no Krievijas un Latvijas ostas krauj Krievijas kravas.
Aicinu Vides ministru un to daļu Latvijas sabiedrības, kam ir izpratne par Latvijas dabu, nacionālajām interesēm un ilgtspējīgu attīstību iestāties pret šādu(!) mācību organizēšanu, kur ieguvējs var būt istermiņā Aizsardzības ministrs, daži desmiti Latvijas karavīru, taču cietēji ilgtermiņā mēs visi, kam rūp mierīga dzīve, labas kaimiņattiecības, labas biznesa attiecības un mūsu jūras piekraste.
