VELOTRANSPORTS RĪGĀ 2016.GADĀ. Veicamie darbi
Publicēts: 5.11.15 | Sadaļa: blogs
Kas ir būtiskākās lietas, kuras nākamajā gadā vajadzētu uzsākt Rīgā. Daudzas no šīm lietām aktuālas arī citās Latvijas pašvaldībās. Zemāk apkopoti mani un Latvijas Riteņbraucēju apvienības biedru ieteikumi:
1. Turpināt Satiksmes departamenta iesākto veloceļu projektēšanu, kas savieno Rīgas blīvāk apdzīvotās apkaimes ar Rīgas centru. Jāturpina šo projektu būvniecības realizācija. Taču jāpārskata izdarītais, jāveic maršruta audits. Jāizvērtē kļūdas un jānovērš (nedrīkst būt pārrāvumi maršrutā, tehniskas problēmas – stabi, margas, ceļazīmes apmales, jāveic seguma un krāsas atjaunošana);
2. Realizēt Rīgas Velo koncepciju. Sākotnēji realizējot koncepcijā noteiktās prioritātes, bet tikai pēc tam mazāk svarīgās lietas. Šobrīd notiek otrādi. Jāsāk projektēšanu VEF tiltam, Vanšu, Zemintānu tilts, Deglava tilts, Akmens tilts(no 1.janvāra juridiski, pēc CSN grozījumiem no Akmens tilta Vecrīgā ar velosipēdu nebūs iespējams nokļūt);
3. Sākt realizēt uzprojektēto proejktu Centrs- Dārziņi posmu no Vanšu tila līdz Dzelzceļa tiltam, Krasta iela no Salu tilta līdz Dienvidu tiltam. No Dienvidu tila līdz Ķengaraga promenādei;
4. Jārada piekļuves Salu tilta apakšā esošajam velosipēdu ceļam. Piekļuve ir tikai no Promenādes, bet ne no Lāčplēša(Maskavas, Elijas) ielu puese. Kā arī nav savienojumi Pārdaugavā;
5. Seguma atjaunošana. Veicot seguma atjaunošanu, pie reizes izvērtēt un radīt iespēju velo infrastruktūras izveidei. Līdzīgi kā tas šobrīd notiek Barona ielā. Līdzīgi arī Lāčplēša, Brīvības(Raiņa bulvāris -Elizabetes), Aspazijas bulvāris- Meirovica + veikt savienojumu ar Prāgas ielu (autoostu un tirgu). Pārskatīt satiksmes organizāciju Aspazijas bulvārī – pārveidojot par Dzīvajamo zonu, tādejādi sapludinot Vecrīgu kopā ar Operas skvēru, ar Brīvības pieminekļa laukumu, ar kanālmalas parkiem. Jāsavieno Dzirnavu ielas velo josla, kura beidzas pie Tērbatas ielas, ar Skolas ielas veloceļu;
6. Veikt pētījumu par Avotu ielas pielāgošanu riteņbraucējiem. Purvciems un Pļavnieki ir Rīgas lielākās apkaimes. Ja kaut katrs simtais iedzīvotājs no Purvciema vai Pļavniekiem brauktu uz centru ar velosipēdu, tad Avotu ielā būtu vislielākā riteņbraucēju plūsma Rīgā. Šogad notikusī Avotu ielas seguma atjaunošana tikai veicinās riteņbraucēju plūsmu, kas šobrīd pa Avotu ielu atļauta tikai vienā virzienā. Nepieciešama analīze!;
7. Izsniedzot atļauju rekonstruēt ēkas vai ceļus, jāpievērš uzmanība MK noteikumiem “Par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem”. Šobrīd gandrīz nevienā vietā Rīgā šie noetikumi netiek ievēroti – nav izveidoti atbilstoši apstākļi gājējiem, invalīdiem, riteņbraucējiem;
8. Piķot bruģa spraugas. Jāveic eksperimentālā kārtā bruģa spraugu “piķošana”, jeb aizpildīšana ar mastiku, kas tādejādi bruģi padarītu salīdzinoši gludu. Šobrīt velo joslas Lāčplēša un Tērbatas ielas krustojumā ir bīstama dēļ milzīgām spraugām bruģī. Tāpat arī citās ielās, kur ir gājēju vai riteņbraucēju šķērsojumi un šajās vietās ķeras apavi (sevišķi sievietēm) un grūti šķērsojams invalīdiem;
9. Dzelzceļa stacija. Veikt sarunas ar Linstow un Pasažieru vilcienu par iespēju izvedot drošu, slēgtu velosipēdu novietni Centrālajā stacijā. Tādu procesu jau virza citas Latvijas pašvaldības. Jau šobrīd ir veikti dažādi pētījumi par akūtu nepieciešamību pēc šādas novietnes;
10. Jāveic sarunas ar LDz par to kā integrēt dzelzceļa aizsargjoslu velo infrastruktūrā;
11. .Sarunas ar LDz par veco dzelzceļa pāreju sakārtošanu, lai tās būtu pieejamas gājējiem, invalīdiem un riteņbraucējiem;
12. Luksaforu audits – daudzās vietās Rīgā gaisams darbojas nelietderīgi, pat bīstami visiem satiksmes dalībniekiem. Luksaforu regulācijā nav vērā ņemtas transporta un gājēju plūsmu prioritātes kādas ir noteiktas pilsētas attīstības plānā;
13. Politisks uzstādījums – Skolas iela ir iela, kurā RD un riteņbraucēji atļaujas(iepriekš saskaņojot) veikt dažādus eksperimentus, testēt inovācijas, iekārtas utml.;
14. Izvērtēt iespēju lielu daļu ielas, kurās ir ceļa zīme “iebraukt aizliegts”(ķieģelis) aprīkot ar 834. ceļa zīmi “transportlīdzekļa veids”(balta zīme ar velosipēda simbolu), kas tādejādi radītu iespēju braukt ar velosipēdu tur, kur juridiski šobrīd ir aizliegts. Piemēram Rātslaukums, kuru no Krasta ielas puses juridiski šķērsot nedrīkst, kaut dienā to dara simtiem riteņbraucēju, jo no otras puses ir zīme Velosipēdu ceļš. Tāpat arī Brīvības pieminekļa laukums un daudzas citas ielas, laukumi, skvēri, teritorijas pilsētā;
15. Visus(!!) Satiksmes departamenta darbiniekus, nosūtīt uz Rīgas velo konferenci, kura plānota 27.novembrī. Konference būs par jauno Valsts standartu un jaunajiem Satiksmes noteikumiem. Kā arī par velo infrastruktūras uzturēšanu ziemā(plānots Somijas eksperts);
16. Stiprināt Satiksmes departamentā projektēšanas daļu. Viļņā šādā daļā strādā 15 cilvēku!;
17. Stirpināt Satiksmes departamenta komunikāciju ar sabiedrību par jaunumiem, remontiem, iecerēm utt. Šobrīd, pārsvarā par visiem ceļu remontiem cilvēki uzzina tad, kad policija ir sodījusi vai noticis negadījumus, nevis savlaicīgi
18. Viens atbildīgs cilvēks Satiksmes departamentā par velo lietām, kurš ne tikai virzītu riteņbraukšanas projektus, bet arī skaņotu visus citus projektus balstoties no riteņbraucēju interesēm. Piemēram, rekonstruējot ēku blakus velojoslai, nav radīta satiksmes organizācija riteņbraucējiem. Veicot rekonstrukciju 13.janvāra ielas alejā nav izskatīta iespēja velo satiksmi novirzīt pa šo aleju. Rekonstruējot kādu ielu, pie reizes netiek izskatīts vai ir iespēja radīt kaut ko riteņbraucējiem, saskaņojot stāvlaukumu pie lielveikala nav ievērtēts vai ir velo novietnes un vai tās ir augstā tipa;
19. Uzstādīt velosipēdu skaitītājus dažās vietās Rīgā. Tas nodrošinātu objektīvu statistiku par cilvēku pārvietošanos, kas noderētu satiksmes plānošanai;
20. Veicināt visu Rīgas ceturto klašu skolēnus nokārtot velosipēda vadītāja eksāmenu un iegūt apliecību. Aicināt Projektu nedēļās kārtot eksāmenu. Visiem ceturto klašu skolēniem izdalīt RDSD finansēto izdevumu “velosipēdists satiksmē”. Rīga būs pirmā Latvijas pašvaldība, kura saviem skolēniem pēc vienotas sistēmas māca CSN un aicina bērnus zināt ceļu satiksmes noteikumus;
21. Jāizstrādā vadlīnijas bērnudārzu, skolu un to apkārtnes labiekārtošanai, lai tās būtu drošas riteņbraucējiem, velosipēdu, piekabju uzglabāšanai un novietošanai atbilstoši lietotāju vēlmēm;
22. Jāizstrādā Rīgas centra transporta koncepcija – ievērtējot visus satiksmes dalībniekus (gājējus, velo, sab.tr. un autosatiksmi)
23. Būvniecības objektu programma – savietota ar komunikāciju turētāju plānotajiem projektiem (Tas samazinātu pārraktu tranšeju skaitu un uzlabotu būvprojektu realizāciju).
Par visiem augstākminētiem punktiem Latvijas Riteņbraucēju apvienība var piedāvāt detalizētāku informāciju, argumentāciju un sadarbību, atbalstu.
Viesturs Silenieks
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes prikšsēdētājs
