Viesturs Silinieks

Velosipēdu un citu pārvietošanās rīku novietošana un uzglabāšana izglītības iestādēs

Publicēts: 31.01.19 | Sadaļa: blogs

 

Velosipēdu novietnei pie izglītības iestādes ir sekojošs pamatojums:

 Mazāk sastrēgumu, mazāk bīstama satiksme

Pamatā sastrēgumi autotransportam ir mācību laikā. Skolēnu brīvlaikā sastrēgumu gandrīz nav. Tas nozīmē, ka jārada apstākļi, lai vecākiem bērni nebūtu jāved uz skolu. Lai tas notiktu, ir jārada drošs ceļš uz skolu. Dažkārt pat viens nedrošs krustojums, viens nedrošs ceļa posms, ceļa šķērsojums var likt vecākiem izvēlēties bērnus vest ar automašīnu uz skolu, nevis ļaut pašiem doties. No rītiem, ceļā uz skolu ir manāma vecāku nervozitāte, pat novērojama neadekvāta psihoze, jo bērniem ir liela iespēja kavēt skolu un vecākiem darbu. Šāda stresaina aktivitāte veido trauksmainu, spriedzes pilnu vidi un tā rezultātā nedrošu satiksmi, sliktas cilvēku savstarpējās attiecības. Slikta pašvaldības ceļu un skolu infrastruktūra piesaista skolām bīstamību – autotransportu.

Tīrāka vide

Papildus sastrēgumiem, izvēloties autotransportu tiek veicināts gaisa piesārņojums un radīts kaitējums apkārtējo un pašu veselībai.

Zaudējumi ekonomikai

Liekus braucienus veicot, stāvot satiksmē tiek radīta dīkstāve ekonomikai. Tas ir laiks, kurā nekas netiek radīts, ražots. Taču ceļu satiksmes negadījuma brīdī pat lieli zaudējumi pašaiem un apkārtējiem. Tiek nevajadzīgi papildus lietota kopīgā infrastruktūra, kas rada papildu izmaksas pašvaldības un valsts budžetam.

Labākas sekmes

Pētījumi par bērnu izglītības līmeņa korelāciju ar fiziski aktīvu dzīvesveidu parade, ka bērni, kuri no rīta dodas uz skolu fiziski aktīvā veidā – ar kājām, veslosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām, citu fiziski aktīvu sporta inventāru ir labāki rezultāti mācībās, nekā tiem, kas tiek vesti uz skolu ar autotransportu. Pamatā šī ietekme ir vērojama nultajās, jeb pirmajās stundās, jo bērns, kas dodas uz skolu fiziski aktīvā veidā ierodoties skolā ir jau pamodies, tam ir pieplūdis gaiss smadzenēm un tas jau ir gatavs uzņemt mācību vielu. Attiecīgi, kamēr bērni, kas tiek vesti uz skolu pirmajā stundā ir samiegojušies, tikmēr tie, kas pamodušies spēj apgūt mācību vielu.

Labāka veselība

Skolēnu ķermeņa masas pētījumi Latvijas skolās rāda, ka aptuveni ¼ daļai Latvijas skolēnu ir liekais svars un pat aptaukošanās. Savukārt Latvijas sabiedrības veselības pētījumi parāda, ka Latvijā pirmajā vietā mirstība ir no sirds asinsrites slimībām, kuru pamatā ir mazkustīgs dzīvesveids. Trešajā vietā mirstība ir no 2. tipa cukura diabēta, kura pamatā ir uzņemtā ēdiena kaloriju nesadedzināšana, jeb mazkustīgs dzīvesveids.

Attiecīgi, izglītības iestādei ir liela loma un pat atbildība bērnu pārvietošanās paradumu veicināšanā!

Velosipēdu stāvvietu skaits pie izglītības iestādes

Velosipēdu novietošans vietu skaits ir jāizvēlas nevis pēc tā, cik skolēnu patlaban brauc uz mācību iestādi, bet gan to, cik būtu vēlams, lai brauc. Līdzīgi kā aprēķina cik liela skola jābūvē, rēķinot, prognozējot iedzīvotāju skaitu, vecumu un bērnu dzimstību, nevis būvē skolu nemot vērā to, cik bērni ir atnākuši uz vēl neuzbūvētu skolu. Un izglītības iestādei jādara viss, lai veicinātu tādus apstākļus, lai bērniem būtu vēlme fiziski aktīvi pārvietoties.

Dānijas piemērs norāda, ka pie izglītības iestādes paredz 0,5 novietnes uz katru iestādes apmeklētāju. Respektīvi, uz pusi mazāk, nekā ir skolēnu, skolotāju, apkalpojošā personāla, vecāku skaits, kuri apmeklē izglītības iestādi.

Zviedrijas piemērs norāda, ka bērnudārzos paredz 0,4 velosipēdu novietošanas vietas uz apmeklētāju, pamatskolās 30-70 vietas uz 100 skolēniem, vidusskolā 60-80 vietas uz 100 skolēniem. Respektīvi, velosipēdu novietošanas vietu daudzumam ir jābūt no 40% līdz pat 72% no skolēnu skaita.

Jāņem vērā, ka pēc Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumiem, braukt ar velosipēdu pieaugušo pavadībā pa veloinfrastruktūru, ietvēm, dzīvojamā zonā, daudzstāvu māju pagalmos un ārpus ceļiem (takām) atļauts jebkurā vecumā. Iegūt velosipēda vadītāja apliecību un patstāvīgi piedalīties satiksmē atlauts no 10 gadu vecuma. Pārvietoties patstāvīgi pa brauktuvi atļauts no12 gadu vecuma. Taču attiecībā uz pārvietošanos ar kājām vai sporta inventāru no Ceļu satiksmes noteikumu viedokļa vecuma ierobežojumu nav.

No racionālā viedokļa, nav nepieciešams izvietot visas velosipēdu novietnes uzreiz, bet gan paredzēt vietu, lai nākotnē varētu izvietot visus nepieciešamos velosipēdus, atkarībā no pieprasījuma. Taču sākotnēji būtu vēlams paredzēt novietnes  vismaz 10% no izglītības iestādes apmeklētāju skaita.

Jāņem vērā, ka to cilvēku skaits, kuri brauks ar velosipēdu uz izglītības iestādi ir atkarīgs ne tikai no ceļu infrastruktūras, bet arī no tā, vai ir iespēja galapunktā droši, ērti novietot un atstāt velosipēdu.

Velosipēdu stāvparka atrašanās vieta

Velosipēdu stāvparkam jāatrodas pa ceļam uz galamērķi(durvīm), nevis aiz objekta. Līdzīgi kā veikalā, kur iepirkuma rati ir pa ceļam uz ieeju tirdzniecības zālē, bet kase ir pa ceļam uz izeju, taču ratu novietošana ir pirms iziešanas no veikala, vai pat pirms iekāpšanas mašīnā. Tieši tāpat kā biļeti stacijā, autoostā teātrī, kinoteātrī pērk pa ceļam uz zāli, nevis pie izejas un tad jādodas atpakaļ uz ieeju un kinoteātra zāli. Ja novietne atrodas aiz stūra, pagalmā un pēc tam jāiet apkārt ēkai, lai tajā iekļūtu, tad visdrīzāk velosipēdu novietne netiks izmantota, bet velosipēdus slēgs pie tuvākās margas, staba, kas atrodas pie ieejas durvīm. Ja tāda iespēja nebūs, tad pastāv varbūtība, ka ar velosipēdu nebrauks.

Velosipēdu novietnes attālumu līdz durvīm nosaka vajadzība. Ja cilvēkam jāieiet (jāieskrien) objektā uz 10 minūtēm, lai atstātu bērnu, tad velosipēdu novietnei jāatrodas maksimāli tuvu ieejas durvīm, kas ir līdz 5 metriem (ideālais attālums). Ja novietne būs pagalmā, aiz stūra, tad visdrīzāk cilvēks neizvēlēsies tur novietot velosipēdu, bet atstās tuvāk ēkas durvīm, tādejādi, iespējams, radot traucējošus apstākļus citiem ēkas apmeklētājiem.  Cilvēks ir racionāls, tādēļ, ja velosipēda novietošana prasa vairāk laiku nekā uzturēšanās objektā, tad visdrīzāk izvēlēsies rīkoties tā, ka nav jātērē laiks velosipēda novietošanai. Respektīvi, novietos tuvāk vai sapratīs, ka ērtāk ir braukt ar mašīnu.

Ja apmeklētājam objektā jāatrodas pusi dienas kā tas ir skolēniem vai skolotājiem, tad  maksimālais attālums ir līdz 30 metriem. Attālums līdz durvīm var būt nedaudz lielāks, ja tas ir vienīgais ceļš līdz durvīm pa kuru piekļūt ēkai un šis pats ceļš jāmēro atpakaļceļā.

Velosipēdu novietnes attālums nav vienīgais un noteicošais kritērijs. Ļoti būtisks kritērijs ir velsipēdu novietnes aprīkojums

• Augstā tipa velosipēdu novietne, kurā var stabili piesliet velosipēda rāmi un tas atbalstās vismaz 2 punktos. Nekādā gadījumā velosipēdu novietne, kura paredzēta priekšējā rata iestutēšanai, jo velosipēdiem ir atšķirīgi riteņu izmēri un ne visiem tas der. Ja transportlīdzeklis to novietojot tiek apgāzts, salauzts, tad visdrīzāk tādu novietni neizmantos.
• Iespēja pieslēgt abus ratus un rāmi. Šis kritērijs atbilst atbilstošai augstā tipa velosipēdu novietnei;
• Konstrukcija ir tāda, kuru nevar salocīt, salauzt, lai atbrīvotos no slēdzenes;
• Teritorijai ir novērošanas kameras;
• Teritorija ir apsargājama (ir uzraugs, sargs);
• Teritorija ir slēdzama;
• Velosipēdu novietnes ir ar jumtu.

Augstāk uzskaitītie kritēriji ir sarindoti prioritārā secībā.

Jāņem vērā, ka cilvēki pārvietojas ar dažādiem transportlīdzekļiem, sporta inventāriem un pārvietošanās veidiem. Attiecīgi, ir vēlams, ka vairumam no tiem ir radīta iespēja tos novietot.  Un tie ir kravas velosipēdi, velosipēdu piekabes, skrejriteņi, elektriskie velosipēdi un elektriskie skrejriteņi(electric scooter), ragavas, bērnu rati un piedevām, cilvēki mēdz ņemt pastaigā līdzi suņus. Šiem visiem apstākļiem ir jācenšas rast vienotu risinājumu, vienotu pieeju. Tādēļ vairumam no šiem pārvietošanās veidiem ir nepieciešama nojume ar jumtu, jo skola ir ne tikai vieta, kur bērns pats nokļūst, pavada dienu un viens pats dodas mājup, uz ārpusklases nodarbībām, bet gan skolēnus mēdz vest uz skolu ar ragavām, kravas velosipēdu, velosipēdu piekabi, un to atstāt uz visu dienu, kad pieaugušie pa ceļam uz/no darba atkal to var paņemt. Tas nozīmē, ka jābūt vietai, kur zem jumta un vēlams slēdzamā teritorijā var droši atstāt šo inventāru, lai nepiesnieg, nesalīst, nepiečurā kaķi. Tā var būt speciāli šim mērķim paredzēta nojume, noliktava, angārs, garāža vai kāda pielāgota telpa. Bērnu ratu droša, ērta novietošana ir sevišķi būtiska bērnudārzos. Ļoti svarīgi ir novietni uzturēt koptu un tīru jebkurā gadalaikā, jebkādos apstākļos. Kā arī piekļūšanai jābūt braucot, nevis nesot, stumjot transportlīdzekli.

Pasaules tendences

• Dānijā aptuveni 25% ģimeņu, kurās ir 2 vai vairāk bērni ir kravas velosipēds.
• 30% no 2018. gadā Nīderlandē pārdotajiem velosipēdiem bija elektriskie.
• Ņemot vērā ES klimata politiku, uzsvars uz maz piesārņojošiem pārvietošanās veidiem ik gadu arvien palielināsies.
• Pētījums par bērnu un vecāku pārvietošanos Rīgas izglītības iestādēs parāda, ka ir bērnudārzs, kurā 80% no ģimenēm dodas uz bērnudārzu ar velosipēdu, skrejriteni, balansa riteni. Un bērnudārzi, skolas tiek izmantotas kā Park&Ride. Kur vecāki mēdz atstāt visu dienu savu transportlīdzekli vai ratus un tālāk dodas ar sabiedrisko transportu.

Jāņem vērā šīs jaunās tendences, jo arī Latvijā šo pārvietošanās veidu skaits strauji palielinās. Tas nozīmē, ka jāparedz iespējas šīs iekārtas, transportlīdzekļus, sporta inventārus novietot, uzglabāt. Tādēļ vēlams padomāt par:

• kravas velosipēdu pieslēgšanu, jo tiem ir atšķirīgas konstrukcijas velostatīvs
• elektrisko velosipēdu uzlādēšanas iespējas
• parasto un elektrisko skrejriteņu, skrituļdēļu, elektrisko skrituļdēļu, skrituļslidu un cita mehāniskā vai elektriskā un mazizmēra sporta inventāra novietošana, kur ir iespējama uzlāde. Pamatā tā ir norobežota telpa zem jumta ar daudz rozetēm.

Lietas, sakarības, kuras liek aizdomāties un vērts ņemt vērā

2013. gadā Latvijas Riteņbraucēju apvienība sadarbībā ar Rīgas domi veica aptauju visās izglītības iestādēs un novērojumi bija šādi:

Skrejriteņu, skrituļdēļu, skrituļslidu u.c. mazizmēra inventāra uzglabāšana

Piemēri ir visdažādākie, taču pamatā ir dažas kopīgas lietas par ko aizdomāties un ņemt vērā: 

• Ir jābūt kādai telpai tuvu ieejai, pie pašas ieejas, lai ar inventāru nav jāstaigā pa skolu.
• Telpai ir  sausa, vēlams silta, kur var novietot šo mazizmēra inventāru. Būtiskākās prasības ir skrituļslidām, jo ir jābūt iespējām slidas izžāvēt, ja palikušas mitras. Tāpat var būt, ka šajā telpā var pažāvēt kādas citas mantas – plašķi, pārvalku kravas velosipēdam, bērnu ratiem, izžāvēt salijušu, piesnigušu segu, spilvenu u.c. Jāņem vērā, ka uz pamatskolu, kur neved skolēnu ar ratiem var gadīties, ka otru, trešo, ceturto bērnu, kas ģimenē ņem līdzi, lai tālāk pārsēstos, iespējams sabiedriskajā transportā, ietu kājām, vai skola kalpo kā ratu, piekabes uzglabāšana pa dienu vai nakti.
• Telpai jābūt tādai, lai var bez pakāpieniem tajā nokļūt ar skrituļslidām. Sausumā apsēsties, pārvilkt slidas pret staigājamiem apaviem, nevis to darīt kaut kur ārā, kad līst un iet skolā ar slapjām zeķēm, basām kājām. Pakāpieni ir arī bīstamā zona, kur var aizķerties, paklupt arī nesot jebkādu inventāŗu telpā. 
• Vēlams izveidot statīvus, plauktus un jebkādus citus risinājumus, kur šo inventāru var sakrāmēt, salikt, uzkārt, lai tas nemētājas. Ir redzēti piemēri skolās, bērnudārzos, kur velosipēdi, skrejriteņi tiek samesti kādā patrepē, kur pēc tam tiem mēģina kāpt pāri, rakt no apakšas arā katrs savējo. Salauž, klūp, krīt. 

Labie un sliktie piemēri Latvijā un ārzemēs

Latvijā nevaru nosaukt nevienu izcilu piemēru. Tādēļ, ja Jums ir kāda izglītības iestāde zināma, ir labs piemērs, attēls, apraksts, tad lūdzu atsūtiet viesturs.silenieks@gmail.com vai divritenis@divritenis.lv

No labākajiem piemēriem Latvijā, kurus iesaku apskatīt klātienē ir:

• Rīgas Angļu ģimnāzija Zvārdes iela 1, Rīga. Un Rīgas Teikas vidusskola, Aizkraukles iela 14, Rīga, kur ir diezgan lielā skaitā (pāri par 100)  izvietotas augstā tipa velosipēdu novietnes. Šis kalpo kā piemērs tam, ka, ja skola izvieto novietnes, tad skolēni, vecāki sāk braukt uz skolu ar velosipēdu. Un tad, kad skolēni sāk braukt, skolotāji izmanto projektu nedēļu 4.klasē, lai mācītu Ceļu satiksmes noteikumus un nokārtotu testu, iegūtuvelosipēda vadītāja apliecību. Tādejādi arī skolotājiem un vecākiem ir lielāks sirdsmiers, ka bērni pārzin noteikumus. Angļu ģimnāzijā bērni brauc uz skolu jau no pirmās klases.  Tiesa, ir arī kļūdas – Angļu ģimnāzijā velosipēdu novietnies ir novietotas pārāk tuvu ēkas sienai, tādejādi nevar velosipēdus līdz galam iestumt novietnē, attiecīgi, tas neturas stabili, nevar ērti, droši pieslēgt. Un nezinu nevienu piemēru Latvijā, kur pie skolas augstā tipa velosipēdu novietnes būtu zem jumta. Ja zināt, atsūtiet.
• Pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķīši”, Rīgas iela 13,  Līvāni, kur ir izveidots lielisks satiksmes drošības apmācības laukums. Attēls zemāk.
• Pirmsskolas izglītības iestāde “Ābecītis”, Altonovas iela 1, Rīga, kur atrodas laba skrejriteņu novietne. Attēls zemāk.
• Pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte“, Saules iela 6, Cenu pagasts, Brankas,  Ozolnieku novads. Šajā izglītības iestādē ir atļauts bērniem brīvajā laikā braukt pa teritoriju ar velosipēdiem, skrejriteņiem. Skats iespaidīgs un visapkārt mudž no braucējiem. Skolas vadība atļauj, veicina bērniem būt laimīgiem un fiziski aktīviem. Izceļu šo piemēru pretstatā citām izglītības iestādēm, kur ir kategoriski aizliegts darīt ko tādu. Viss atkarīgs no direktora.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar velonovietņu un velostatīvu izmēriem var ieapzīties šeit:

http://www.divritenis.lv/box/files/91347573vadlnijasvelosipdunovietuizveidoanai.pdf