Amerikas uzņēmēji vēlas privatizēt Latvijas ostas
Publicēts: 30.11.11 | Sadaļa: blogs
28.Novembra “Diena.lv” tika publicēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) prezidenta Ivara Slokenberga viedoklis par to kā “viņaprāt” būtu jāattīstās Latvijas ostām. Tā nav nejaušība, ka vārdu “viņaprāt” es ieliku pēdiņās – jo viedoklim cauri vijās citu ieinteresēto viedoklis, par ko nedaudz vēlāk šajā rakstā.
Kā nosacījumu investoru piesaistē Slokenbergs piemin “duālās ostu pārvalžu formas maiņu”. Rīgas Brīvostas pārvaldi regulāri apmeklē dažādu pasaules valstu ostu pārvalžu vadība un daudzkārt ir dzirdēts viedoklis, ka citi apskauž Latvijas modeli, jo viņuprāt tas ir visefektīvākais pārvaldības veids – respektīvi – ostu Valdes sastāv no 4 Valsts pārstāvjiem (Finanšu, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes ministrijas) un 4 pašvaldības pārstāvjiem, kas parasti ir visaugstākā līmeņa pašvaldības vadība – mērs, vicemērs un attīstības komitejas vadītājs. Grūti iedomāties, ka izvēlēts profesionālis no malas spētu piezvanīt pilsētas mēram vai ministram un saskaņot lēmumu. Šajā gadījum nevienam nav nekas jāzvana, jo viņš jau sēž pie galda. Jāatceras, ka osta atrodas pilsētā un neviens jautājums pilsētā nevar tikt risināts bez pilsētas atbalsta. Šī arī ir tā priekšrocība, kuru apskauž citas ostas – spēja ātri pieņemt lēmumu augstā līmenī. Otra pozitīvā iezīme esošajam modelim ir plaša politisko spēku pārstāvniecība, kas nodrošina lēmumu caurspīdību un nozaru pārstāvniecību un iesaisti.
Slokenberga prāt “ostu pārvaldēm no vienas puses uzraugot, no otras – pašiem piedaloties pakalpojumu sniegšanā, ir klasisks interešu konflikta piemērs, kas nekavējoties jānovērš, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci izslēdzot iespēju ostu pārvaldēm izmantot monopola stāvokli, lai no tirgus izspiestu konkurentus”. Patiesībā šajā teikumā Slokenbergs ir ietvēris nevis plašas konkurences domu, bet gan aizstāv viena velkoņu uzņēmuma intereses, kurš, cik zināms pieder Ventspils opozīcijai ar kuru Slokenbergam laikam ir draudzīgas attiecības. Ar tiem pašiem velkoņiem vēsture bija tāda, ka Rīgas osta pirms vairākiem gadiem palika bez velkoņiem, jo, lūk, privātais izdomāja, ka citur var nopelnīt vairāk un vienkārši aizbrauca prom. Tad Rīgas Brīvosta iegādājās velkoņus savā īpašumā, lai spētu nodrošināt drošu kuģošanu ostā. Jāatceras, ka velkonis ir ne tikai iekārta kuģu vilkšanai, bet tas ir aprīkots gan ar jaudīgām ugunsdzēšanas iekārtām, bonām naftas noplūdes gadījumā un to var izmantot arī citiem mērķiem, kurus nosaka ostas kapteinis. Ja velkonis ir privātajam, tad pēkšņas avārijas gadījumā var gadīties kā Mārupītes katastrofā – valsts dienesti skraida apkārt un meklē, kurš privātais varētu avāriju novērst. Taču privātais iesaistās tikai tad, kad atbildīgās institūcijas ir noslēgušas līgumu un garantējušas samaksu. Par laimi Mārupītes gadījumā avārijas sekas likvidēja Rīgas Brīvostas uzņēmums, kurš uzticējās Brīvostas vadībai(kurā ir Rīgas pilsētas vadība). Iedomājieties, ja aizdegsies kāds kuģis vai terminālis un tad nāksies slēgt līgumu un tikai pēc tam sākt dzēst. Vai arī – kurš atbildēs, ka privātā vainas dēļ Daugavā apgāzīsies 300 metrīgs kuģis, aizsprostos Daugavas ūdensteci un Rīgas centrs tā vienkārši nopludīs. Kā arī jāņem vērā, ka osta apkalpo bistamās un arī NATO kravas.
Autors arī pauž, ka “likumdošanā skaidri jānosaka ostu pārvalžu misiju”. Ostas darbību regulē “Likums par ostām”, “Rīgas Brīvostas likums”, Rīgas Brīvostas noteikumi”, “Rīgas Brīvostas pārvaldes nolikums” u.c. normatīvie akti, kas attiecas uz drošību, starptautiskiem noteikumiem, regulām utt. Kā arī “Rīgas Brīvostas attistības programma lidz 2018.gadam”. Ostas mājas lapā ir pieejami visi šie dokumenti un arī ostas misija un vīzija.
Uzreiz saprotams, ka cilvēks pats nav iedziļinājies tēmā par kuru pauž viedokli, bet drīzāk izsakās pēc savas sajēgas. Vai arī atvainojos autoram, jo esmu viņu pārpratis, jo patiesībā ir gribējis izteikt uzslavu Rīgas Brīvostas pārvaldei sakot, ka: “ka atbilstoši labas pārvaldības standartiem, ostu pārvaldēm būtu regulāri jāpublicē ne vien informācija par kravu apjomiem, bet arī finanšu pārskati par savu darbību”. Jā, šī informācija patiešām jau no seniem laikiem ir pieejama Rīgas Brīvostas mājas lapas sadaļā “Klientiem un ivestoriem / Finanšu informācija”
Taču, manuprāt, kronis visam ir izteikums: “Latvijas ostas dotu daudz lielāku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, ja tiktu pārveidota akcionāru īpašumtiesību struktūra ostu pārvaldēs, noteikts pilns taksācijas režīms privātajiem ostas uzņēmumiem ar ienākumu sadali dividenžu veidā un apsvērta iespēja izmantot akciju pirmreizējā publiskā piedāvājuma stratēģijas un kotēt akcijas fondu biržā”, kas vienā vārdā pasaka, ka Latvijas ostas ir jāprivatizē!
Šis piemērs arī parāda pilnīgi citas aizokeāna valsts politikas ieinteresētību un izpratni, mācot mums kā vajag darīt, lai nebūtu Latvijas nacionālajās interesēs, respektīvi, visu atdodot privātajās rokās un pēc tam mēģināt ar valsts līdzekļiem glābt situāciju. Labākais piemērs ir Latvijas Krājbanka – atdot privātajam un tad brinīties, ka valstī problēmas. No Slokenberga piemēra izriet, ka uzraugošā iestāde būtu jāprivatizē, lai privātais kontrolētu privāto. Tad jau Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kura uzrauga bankas arī vajadzētu atdot privātajiem?
Valstij stratēģiski svarīgus rūpalus privātajiem atdot nedrīkst! Ietekumi Latvijai ir izskanējuši arī no Starptautiskā Valūtas fonda, sakot, ka nav ko uztraukties – ja nespēsiet atdot naudu, jums tak ir lieli uzņēmumi, kurus varat pārdot – Latvijas Valsts meži, Latvenergo, ostas… Šādai stulbībai ir paklausījuši gruzīni, privatizējot visu iespējamo, ieskaitot upju baseinus(!). Un neskatoties uz to, ka Gruzijai lielākais naidnieks ir Krievija, taču ostas, ūdensapgāde, enerģētika jau sen nav gruzīnu kontrolē, bet pārsvarā Krievijas pārraudzībā. Piemēru var meklēt arī tepat kaimiņos, kur Lietuva veidojot neatkarību no Krievijas būvēja Būtinģes naftas termināli. Vēlāk to pārdeva amerikāņu Williams kompānijai, kuri diezgan nekavējoties krievu Jukos.
Liekas, ka Slokenberga kungs nav arī šobrīd izpratis ostas pārvaldes statusu. Ostai nav akcionāri! Osta darbojas pēc bezpeļņas uzņēmuma principa – visu iegūto naudu ieguldot ostas attīstībā. Nekādas dividendes nevar tikt izmaksātas. Ostas pārvalde pārstāv valsts un pašvaldības intreses savā terotorijā un nekādi nevar konkurēt, jo pati ar kravu pārkraušanu nemaz nenodarbojas. Ostas mērķis ir radīt pēc iespējas labāku vidi privātajai uzņēmējdarbībai ostas teritoijā, nevis gūt peļņu. Peļņas gūšana nozīmētu lielāku izmaksu slogu ostas uzņēmējiem un tādejādi radītu ostu nekonkurētspējīgu attiecībā pret lietuviešiem, igauņiem, somiem un krieviem. Bet varbūt tāds arī ir mērķis – privatizēt un likvidēt?
