Lai ģimenē būtu saskaņa, abiem jādomā vienā virzienā, taču vienam ātrāk
Publicēts: 22.09.10 | Sadaļa: blogs
Taču ir cilvēks, kas ne ceļu zin, ne braukt māk, bet tikai nojauš to, kur grib nokļūt!
Jau kādu laiciņu Ainārs skaļi klaigā, organizē preses konferences, nolīgst žurnālistus, kuri tiražē informāciju par to, ka zaļie bremzē ekonomiku, ka plāno bloķēt Baltijas jūras Irbes šaurumu un tādejādi netiks kuģi uz Rīgas ostu. Pilnīgas stulbības!!! Lūk daži argumenti kādēļ: Vairāk »
Publicēts: 16.09.10 | Sadaļa: blogs
Jau rīt simtiem pilsētu un pašvaldību visā Eiropā piedalīsies Eiropas Mobilitātes nedēļā. Tādēļ aicinu Latvijas pašvaldības un iedzīvotājus atbalstīt Mobilitātes nedēļas idejas, organizēt pasākumus un tajos piedalīties, tostarp šajā laikā izmantojot videi draudzīgus pārvietošanās veidus un līdzekļus.
Publicēts: 7.07.10 | Sadaļa: blogs
Publicēts: 8.06.10 | Sadaļa: blogs
Vai zināji, ka Ceļu satiksmes noteikumi neaizliedz braukt ar velosipēdu pāri gājēju pārejai?
Ceļu satiksmes noteikumos nav neviens punkts, kas konkrēti pateiktu, ka pa neregulējamām gājēju pārejām velosipēds ir jāstumj, jānes vai kā citādi jāpārvieto! Ja ir, tad lūdzu norādiet kurā punktā tas ir rakstīts. Ja šāds aizliegums nav, tad ir jāvadās pēc loģikas un vispārīgiem principiem, normām, kuras iekļautas noteikumos vai arī jāskatās uz likuma garu.
Lūk skaidrojumi no kuriem izriet, ka braukt tomēr nav aizliegts: Ceļu satiksmes likums: “32) velosipēds — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai, izmantojot uz tā esošā cilvēka muskuļu spēku. “ Tātad likumā jau rakstīts, ka paredzēts braukšanai.
Ceļu Satiksmes noteikumos ir teikts:
“6. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības”. Tātad argumentēt ar to, ka riteņbraucēji var nesties pāri gājēju pārejai neskatoties nav vietā. Darīt tā var, bet tad var uzskaitīt simtiem iespējas kā autovadītājs(vai cita transporta lietotājs) var braukt pāri dubultai sadalošai joslai un triekties virsū citai mašīna, par to, ka var braukt Dzīvojamā zonā vairāk kā 20km/h (kā to arī 99% dara), par to, ka gājēji un riteņbraucēji pat bez pārejas var jebkurā vietās nesties pāri brauktuvei un citas atrunas. Jāpieņem, ka visi ir likumpaklausīgi, bet jārēķinās, ka visi tādi nav.
“Transportlīdzekļu vadītāju vispārīgie pienākumi: 38.4. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji)”. Tātad kopīgā filozofija ir tā, ka tam, kam auto, tas piesargās, palaiž citus. Šo pamato vēl cits princips. Visi tie, kam ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja nemaz neuzdod jautājumus – kādēļ man būtu jāpiesargās ar savu šauteni, lai piesargās tie, kam nav! Tieši tādēļ ir uzlikti pienākumi ieroča glabāšanā, nēsāšanā un arī alkohola lietošanā u.c. ieroča turētājiem. Tātad atbildība ir uzlikta tam, kam ir potenciāls slepkavības ierocis. Salīdzinot velosipēdu ar automašīnu, ir viegli novērtēt, kurš ir lielāks potenciālais slepkava, kurš var potenciāli veikt lielāku nodarījumu sabiedrībai. (Kas var būt sliktāk, ja riteņbraucējs iebrauc pieturā starp cilvēkiem un, kas var notikt, ja kāds ar mašīnu iebrauc. Kas var notikt, ja riteņbraucējs brauc dzērumā(pats sevi skādē) un kas, ja ar auto brauc dzērumā.) Tādēļ arī uz riteņbraucējiem attiecināmie soda mēri ir mazāki, nekā uz autovadītājiem. Tātad arī no šī izriet, ka divdomaīgās, strīdīgās, nenoteiktās situācijās jārīkojas tā, lai mazāk aizsargātam ir priekšroka. Un filozofija ir pareiza – priekšroka un vērtība ir cilvēkam, nevis transportam.
Raugoties uz konkrētiem CSN punktiem:
Ceļu satiksmes noteikumos lietotie termini:
”1.20. gājēju ceļš — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi); 1.21. gājēju pāreja — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei; 1.22. gājēju un velosipēdu ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu; 1.23. ietve — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;”
“12.Braukšana krustojumos. Kā arī:138. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.”
“22. Papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem. 224. …………………………. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi.”
Kā vienmēr ir likuma gars un likuma burts. Ja skatāmies likuma garu, tad vismazāk aizsargātam satiksmes dalībniekam ir priekšroka[38.4.]. Pirmkārt gājējs, tad velosipēdu vadītāji, jo tie pat drīkst pārvietoties pa ietvi, la nebūtu bīstamība no autovadītājiem un tajā pat laikā tie ir mazāk bīstami gājējiem, jo tādēļ arī drīkst atrasties kopā. Pēc tam tikai seko automašīnas, kuras rada vislielāko apdraudējumu dzīvībai. Pēc savas būtības Gājēju pāreja ir iedomāts ietves turpinājums pār brauktuvi. Tieši tādēļ arī ir auto vadītājiem jāpalaiž pāri pārejai ietves lietotāji. Un tā kā riteņbraucējiem ir atļauts pārvietotes pa ietvi, tad loģiski, ka šis iedomātais turpinājums ir attiecināms uz visiem ietves lietotājiem, tajā skaitā riteņbraucējiem. Tāpat šo domu papildina CSN 138. punkts, kas pasaka, ka “Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.” Un nav pieminēts, ka jādod ceļš mopēdu vadītājiem, kuri arī varētu būt brauktuves labajā malā, tad šajā punktā riteņbraucēji tomēr tiek pielīdzināti ietves lietotājiem, kuri šķērso brauktuvi. Un nav CSN teikts, ka “izņemot riteņbraucējus, kuri šķērso gājēju pāreju”. Ja riteņbraucēji tiek pielīdzināti gājējiem, tad tas pats attiecas uz gājēju pārejām. Un šajā noteikumu izpratnē jādod ceļš velosipēdu vadītāja ceļam(traektorija), nevis velosipēdu vadītājam uz velosipēdu ceļa. Un būtu dīvaini, ja šī situācija būtu domāta tikai tiem, kas šķērso brauktuvi, braucot ar velosipēdu pa brauktuvi vai braucot pa ietvi bez gājēju pārejas, bet šķērsojot tur, kur ir gājēju pāreja, kas vēl vairāk pievērš uzmanību auto vadītājiem krustojumā, nebūtu jāpalaiž riteņbraucēji.
Pārsvarā visi, kas saka, ka ir jāstumj, argumentē izlasot tikai CSN “1.21. gājēju pāreja — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;” un neizlasa, ka šis punkts ir rakstīts sadaļā “Termini”, tādēļ pieķeras vārdiem “paredzēta gājēju pāriešanai”. Taču tad arī izlasiet punktu “1.23. ietve — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem.” Tad arī sanāk, ka pa ietvi drīkst iet tikai gājēji. Un arī iebraucot pagalmos ar mašīnu nedrīkstētu braukt pār ietvi, bet transporta līdzeklis būtu jāstumj. Bet tā viss nav, jo šajā CSN sadaļā ir tikai terminu skaidrojums, bet turpmākajos noteikumos[224.p.] ir kā rīkoties. Un nevienā vietā nav rakstīts, ka jākāpj nost no velosipēda! Vai arī, tad lasiet šajā pat sadaļā punktu “1.8. brauktuve — ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai.” Un tā kā gājēju pāreja atrodas uz brauktuves un velosipēds ir transporta līdzeklis, tad pa brauktuvi ir jābrauc.
Ir tāda teritorija kā Dzīvojamā zona: 153. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.
154. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu., Un kā rīkoties, ja Dzīvojamā zonā ir gājēju pāreja? Sanāk, ka visā zonā, visā platumā drīskt pārvietoties un ir priekšroka, bet uz pārejas, kas ir radīta kā vēl drošāka vieta, pēkšņi priekšroka nav un būtu jāstumj? (Šāda vieta ir iebrauoct Vecrīgā no krastmalas pie Strēlnieku laukuma).
Un vēl – riteņbraucējs drīkst braukt pa ietvi, pa velo celiņu, pa brauktuvi. Principā sanāk, ka visur(izņemot tur, kur zīme norāda, ka nedrīkst, automaģistrāles un citur noteikumos noteiktās situācijās). Ne bez iemesla, Latvijā ir atļauts braukt ar velosiēdu pa ietvi, jo nav piemērota ceļu infrastruktūra riteņbraucējiem un tā iemesla dēļ lielai daļai cilvēku ir bail braukt pa brauktuvi. Un vieta kā Gājēju pāreja, kas ir viens no instrumentiem, risinājumiem, lai būtu vēl drošāk tiem, kas lieto ietvi, tieši pastiprina šo domu, ka šajā vietā, kur ietves lietotājiem domātā pāreja, bailīgajam riteņbraucējam būtu cienījami apstākļi brauktuves šķērsošanai.
Latvijas Valsts standartā LVS 85:2010 (Ceļa apzīmējumi) 10.3. apakšnodaļā (Šķērsapzīmējumi), 43. lapā rakstīts, ka vietās, kur ir kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš (415. zīme), jābūt gājēju pārejai!
Ja gājēju un velosipēdu ceļš ir apvienots, t.i., apzīmēts ar 415. rīkojuma zīmi, tad brauktuves šķērsošanas vietā apvienoto ceļu apzīmē tikai ar 931. apzīmējumu („zebra”). Tas nozīmē to, ka gājēju pāreja ir braucama, jo uz velosipēdiem domātās infrastruktūras nemaz nevar būt savādāk. Tas būtu līdzīgi kā auto vadītājiem lūgt izkāpt ārā no mašīnas pirms gājēju pārejas un, lai nenotriektu kādu gājēju, mašīna būtu jāpārstumj tai pāri.
Es arī nepiekrītu esošajam CSN regulējumam, bet gan ieliktu skaidru formulējumu kā jāšķērso visas pārejas – gan regulējamas, gan neregulējamas: “Ar velosipēdu atļauts šķērsot gājēju pāreju un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču velosipēdu vadītāji drīkst turpināt braukt tad, kad tie pilnībā apstājušies, novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies par drošību. Velosipēdista rīcību regulējamas gājēju pārejas gadījumā nosaka luksafora signāli”.
Šādi formulējot nebūtu divdomīgais skaidrojums par braukšanu gājēju ātrumā, kas gājējiem ir traucējoši, jo riteņbraucējs ielsēdzoties luksaforā zaāļās gaismas signālam, nevis aizbrauc, bet gan pinās pa kājām gājējiem, tādejādi tiem traucējot. Un tas ir pilnībā pretrunā tai filozofijai, kas ir uz ietves – drīkst pārvietoties netraucējot gājējus. Gājēju ātrums ir arī divdomīgs skaidrojums no autovadītāju un riteņbraucēju puses. Taču, ja riteņbraucējs ir pilnībā apstājies, tad nekādi nevar būt arguments, ka riteņbraucējs pēkšņi parādījies, lielā ātrumā.
Un svarīgi, ka visi satiksmes dalibnieki saprastu, ka ielas ir domātas cilvēku transportēšanai, nevis transoprtam. Prioritāte ir cilvēks, nevis transporta līdzeklis, viņa lielums, vērtība vai cilvēka spēja iegādāties vienu vai otru transporta līdzekli.
Publicēts: 2.06.10 | Sadaļa: blogs
Redzot beidzamā laika aktivitātes kā Aizsardzības ministrija gatavojas mācībām Kurzemes piekrastē, ir radušās bažas, ka tas ir tikai sākums militārai invāzijai Latvijā uz dabas rēķina. Ņemot vērā loģiskos apsvērumus par to kā vajadzētu stiprināties Latvijai kā NATO dalībvalstij, tad šāda tipa mācības ir veids kā pieradināt sabiedrību pie militārisma un uz tā rēķina radīt jaunus objektus. Otrs veids, kas ir zināmā mērā šis pats – izprovocēt konflikta situāciju, lai vēlēk varētu pamatot bruņojuma iegādi gadījumam, ja atkal parādās pašu izdomātais naidnieks. Taču pieļauju, ka šīs nav beidzamās aktivitātes un tā kā mācības notiek jūras piekrastē, tad mācību laikā tiks pierādīts, ka desantam izsēsties nav nekādu problēmu un ir jāpastiprina jūras piekraste ar novērošanas iekārtām. Laiks rādīs un ļoti ceru, ka man nav taisnība.
