Nesmuki izklausās, ja sievieti salīdzina ar ķēvi, taču ar slaidām kājām pārsvarā ir rikšotājas, ar dūšīgām – darbam

Viedoklis attiecībā uz nejēdzīgu augstsprieguma līniju stigu izzāģēšanu

Publicēts: 30.10.11 | Sadaļa: blogs

Pēc tam, kad ziemā sasnigušo koku zari lūztot bija atstājuši bez elektrības tūkstošiem cilvēku, Latvenergo sāka domāt par aizsargjoslas paplašināšanu ap elektrības pārvades līnijām. Taču priekšlikums bija primitīvā, bauru stilā- jāizmēra koka augstums un tik arī jānosaka attālums līdz elektrības līnijai, lai gāžoties kokam, tas neuzkristu virsū vadiem. No pirmā skatiena liekas, ka loģiski, taču nekur citviet pasaulē tā nedara! Mēs gribam būt vienīgi, kas mūsu zaļo rotu – Latvijas mežus gribam izcirst tūkstošiem hektāru platībā visas valsts teritorijā!
Pasaulē dara savādāk – apzāģē 45 grādu lenķī koka galotnes un tādejādi zari, kas tiecas pret gaismu, jeb brīvāko pusi, kas ir elektrības līnija, tik ļoti nesakuplo. Ko problēmas rada tas, ka kokam meža pusē ir mazāk zari, taču sakuplojušie ir vadu pusē un uzsniegot sniegam, koka smaguma centrs ir vērsts uz elektrības līniju un lūztot zari uzkrīt vadiem. Apzāģējot galtnes tiek saglabāti gan koki, gan vadi. Lūk somijas piemērs.

Pirms dažiem gadiem Latvenergo zāģēja stigas ar helikopteru palīdzību, taču tajā brīdī likās, ka tas ir ļoti dārgi. Dārgi ir taču īstermiņā. Prakse rāda, ka šādi apzāģēti koki ir atkārtoti jākopj retāk un tas attiecīgi ir lētāk. Cik zināms, tad zāģi piederējuši Latvijas kompānijai, kura, tā kā Latvenergo atteicās no šī pasākuma, tika izīrēti Vācijai, kur tie tiek regulāri izmantoti. Tātad tas vien parāda to, ka inteliģentā pasaulē dara gudrāk un savādāk.

Viesturs Silenieks