Viesturs Silinieks

Bieriņu apkaimes velomaršruts

Publicēts: 10.09.17 | Sadaļa: blogs

Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimes interesantākie apskates objekti. Lielākais akmens skulptūru dārzs Latvijā, vairākas muižiņas, interesanta arhitektūra, diženi koki, publisks grāmatu skapis, mārupītes līkloči, krogi, kafejnīcas, “Zelta mopēds” trase, pirmā velokrosa trase Latvijā, “Imulrings”, Vella kalpu autora māja  un citi interesanti objekti. 

Maršruta pase:

Garums: 15,8 km. No tā asfalts 11,2 km, zemes ceļš, grants 3,62km, takas 1,06 km

Augšup 38 m, Lejup 37 m

Maršruts ir apļveida, tādēļ to var sākt jebkurā vietā un turpat arī atgriesties. Piedāvājums ir sākt pie “Bieriņkroga” Liepājas un Ulmaņa gatves krustojumā.

Maršrutu ir iespējams lejuplādēd mobilajās iekārtās KML, GML un GPX formātos. Lai to izdarītu, jādodas uz http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/614 un pie maršruta jāizvēlas “Darbības”/Lejuplādēt

 Maršruta apraksts

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmāja. Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam. Bieriņu apkaimei ir sava mājas lapa www.marupite.lv , kuru uztur apkaimes iedzīvotāji. Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta. Vairāk »

Trešdien, 18.janvārī radio raidījumā “Velo pasaule” viesosies Saulkrastu Velo muzejs

Publicēts: 16.01.12 | Sadaļa: blogs

Tweet

Viesi būs Jānis Seregins un Guntis Seregins. Vairāk par muzeju www.velomuseum.tk Tiekamies trešdien 18:00 – 19:00 Autoziņas. Fm 99,00 vilnī. Tiešraidi var klausīties arī internetā. Sūti jautājumus uz viesturs[@]velokurjers.lv

Raidījuma arhīvu var aplūkot šeit

Vairāk »

Dažas idejas Rīgai

Publicēts: 1.04.11 | Sadaļa: blogs

Raugoties valsts un tās galvaspilsētas attīstībā, dažkart liekas, ka mēs pieejam lietām bez oriģinalitātes, atraktivitātes, interesantuma. Tiek tērētas lielas summas, bet daudz ko var izdarīt neapcērtot uzņēmēju vai radošo cilvēku iniciatīvas.

1) Kā piemērs – daudzus gadus notiek nemšanās ap Vecrīgu un automašīnām tajā. Nu, tad jāpaanalizē kas tad ir Vecrīga, kādu to mēs vēlamies? Manā izpratnē Vecrīga ir tūrisma centrs. Tātad arhitektūra, izklaide, krogi, muzeji, klubi u.c. Jo pilsētas cntrs ir dārgs, kā vēsturiskā neērtā apbūve ekonomiski neizdevīga liela mēroga uzņēmējdarbībai. Piemērotāka maziem, maksātspējīgiem ofisiem. Tad tā arī jādomā – ko turists grib redzēt. Un, ja tūrists grib sēdēt uz bruģa, tad jāļauj un jāpiedāvā apstākļi, lai varētu sēdēt. Ja tūrsits grib zvilnēt vasaras terasē, tad vasaras terasēm jādod zaļā gaisma kaut visās ielās un bez lieliem ierobežojumiem. Un tas arī attiecas uz automašīnu satiksmi – vai šaurajās Vecrīgas ieliņās tūristiem patīk, ka braukā mašīnas un nevar ērti pārvietoties pa visu ielu? Nē. Bet tā kā aizliegt automašīnu kustību pavisam nevar – dēļ tūristu vešanas uz viesnīcām, apkalpojošā servisa transporta – krogu apgāde ar pārtiku, atkritumu izvešana un nerunājot par medicīnas, policijas un glābēju transportu, tad jārada šī transporta kustība atraktīva tūristam. Piemēram, atļaut pa Vecrīgu braukt bez ierobežojumiem velosipēdiem, elektrotransportam un automašīnām, kuras vecākas(!) par 50(piemēram) gadiem. Velosipēdi, elektrotransports nerada troksni un gaisa piesārņojumu. Savukārt antīkās automašīnas ir tās, kas piesaista uzmanibu ne tikai vietējiem, bet ikvienam ārzemniekam. Pat Latvijas iedzīvotājiem ir interesanti aiziet uz Vecrīgu, zinot, ka varēs ieraudzīt kādu Čaiku, ZIM, ZIL, Pobeda utt.

Attīstīsies elektrotransports, viesnīcos mītošos var aizvest līdz vecrīgai ar jebkādu transportu, pārkāpt elektromobīlī, velorikšā, kaut vai zirga pajūgā un aizvest pāris minūtēs līdz viesnīcai. Elektromobīļi ir jau šobrīd vecrīgā kā tūristu vilcieniņš. Elektroauto ir katrā golfa klubā. Protams, izņēmumiem ir jābūt operatīvajam transportam. Taču Pašvaldības policija jau šobrīd ir aprīkota ar elektrisko transportu – Segway. Tā, ka šī ir iespēja kā padarīt Vecrīgu vēl atraktīvāku un apvienot veco(vēsturiskās ēkas un vēsturiskie auto) ar moderno – elektrotransports.

2) Rīgas ūdeņi – pilnīgi neizmantoti, neapgūti. Rīgā ir daudz ūdenstilpes – Daugava ar attekām, Buļļupe, Mārupīte, Rīgas kanāls, Ķīšezers, Juglas ezers, Rīgas līcis utt. Ir kuģu satiksme Rīgas ostā. Ir kuģītis Rīgas kanālā, reizi gadā notiek Mārupītes laivu brauciens un dažas sacensības airēšanā, ūdens formulām. Taču ikdienā ūdeņi ir “klusi”. Ko darīt?

Piemēram: Vajag sakombinēt transporta veidus – tos pašus upes tramvajus Jūrmala un Lielupe, Jelgava var pludināt ne tikai līdz Mežaparkam, bet radīt iespēju iebraukt Juglas ezerā un piestāt pie Brīvdabas muzeja. Un iedomājies – aizbrauc līdz muzejam, izstaigā un ar velosipēdu pa junuzbvēto Berģu veloceliņu dodies atpakaļ uz centru.

Vēl var būt variants, ka tie paši upes tramvaji no rīta varētu vest uz centru Bolderājas, Daugavgrīvas, Mangaļsalas iedzīvotājus. Nav jāspiežas pilnajos autobusos un jānīkst sastrēgumos. Ātrāk un patīkamāk.

3) Iespējas  makšķerniekiem – Ērti piekļūstamas rampas, pontoni

4) Radīt iespējas peldošo ēku novietošanai

5) Svaigo zivju tirgus kanālā pie centrāltirgus