Viesturs Silinieks

Bieriņu apkaimes velomaršruts

Publicēts: 10.09.17 | Sadaļa: blogs

Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimes interesantākie apskates objekti. Lielākais akmens skulptūru dārzs Latvijā, vairākas muižiņas, interesanta arhitektūra, diženi koki, publisks grāmatu skapis, mārupītes līkloči, krogi, kafejnīcas, “Zelta mopēds” trase, pirmā velokrosa trase Latvijā, “Imulrings”, Vella kalpu autora māja  un citi interesanti objekti. 

Maršruta pase:

Garums: 15,8 km. No tā asfalts 11,2 km, zemes ceļš, grants 3,62km, takas 1,06 km

Augšup 38 m, Lejup 37 m

Maršruts ir apļveida, tādēļ to var sākt jebkurā vietā un turpat arī atgriesties. Piedāvājums ir sākt pie “Bieriņkroga” Liepājas un Ulmaņa gatves krustojumā.

Maršrutu ir iespējams lejuplādēd mobilajās iekārtās KML, GML un GPX formātos. Lai to izdarītu, jādodas uz http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/614 un pie maršruta jāizvēlas “Darbības”/Lejuplādēt

 Maršruta apraksts

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmāja. Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam. Bieriņu apkaimei ir sava mājas lapa www.marupite.lv , kuru uztur apkaimes iedzīvotāji. Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta. Vairāk »

Sējas ielas Grāmatu skapis

Publicēts: 18.05.17 | Sadaļa: blogs

 

Grāmata priekš manis ir izziņas avots. Tāds pat kā klausīšanās, skatīšanās, nogaršošana, saošana un sataustīšana. Var lasīt grāmatu un neko no tās negūt, var pasēdēt tukšā telpā bez logiem un gūt daudz atziņu un pieredzi. Viss ir atkarīgs no tā kā izmanto galvu. Tādēļ es neesmu grāmatu lasītājs. Es esmu infromācijas ieguvējs no visa un, iespējams, ka no grāmatām, ja tajās ir tas, ko es meklēju. Man ir grūti noturēt uzmanību lasāmvielā, ja izlasījis vienu lapaspusi neesmu neko jaunu ieguvis. Man rodas sajūta, ka grāmatas autors mēģina mani apzagt. Man rodas sajūta, ka es sevi, savu laiku apzināti izniekoju. Es tos brīžus būtu varējis izmantot, lai kaut ko radītu, kaut ko izdarītu, kaut kādā veidā sevi vai citus bagātinātu. Es nemīlu romānus. Es nelasu romānus, es lasu aforismus. Aforisms ir no nezālēm izravēts romāns. No laba aforisma var uzrakstīt daudzus romānus, bet ne katru romānu ir iespējams sakoncentrēt vienā aforsimā.

Un tas nav stāsts tikai par romāniem, bet par grāmatām kopumā. Man gribās, lai tās ir dzīvelīgas, lai tās visu laiku kāds lieto. Pretājā gadījumā tās ir tāpat kā automašīnas, kuru nopērk, vienu reizi izbrauc un tad ieliek garāžā uz mūžiem. Tad pērk nākamo, aiznākamo……….. Manā izpratnē tas nav saprātīgi. Tas nav lietderīgi un nav videi draudzīgi. Tā nav ilgtspējīga attīstība. Cik daudz koki ir nocirsti, lai uztaisītu grāmatu plauktus, lai tajās sakrautu un gadiem gulētu no nocirstiem kokiem saražotas tonnām grāmatas. Kad grāmata izlasīta, tai ir jādodas tālāk pie nākamā lasītāja. Un manā izprantē nav svarīga grāmatas tirāža, bet gan cilvēku skaits, kuri ir bagātinājušies no tās infromācijas, kura ir bijusi grāmatā. Tādēļ arī nolēmu dot gan savām, gan radu, gan draugu, kaimiņu un svešinieku grāmatām vēl kādu mūžu. Tā arī radīju pie sava mitekļa žoga grāmatu skapi. Cik man zināms, tad šis ir pirmais publiskais ielas grāmatu skapis Rīgā. Taču tādi skapji varētu būt gan diskiem, gan bērnu mantām, gan augu sēklām un citām lietām, kuras paliek pāri, nevajadzīgas vai nokalpojušas. Uztaisi arī Tu skapi un dāvā prieku citiem, kam vairāk nepieciešams.
Skapī var ikviens paņemt kādu grāmatu arī tad, ja nav, ko nolikt vietā. Svarīgi ir vismaz kādai grāmatai iedot otro, trešo, astoto mūžu. Grāmatu skapī arī atrodas viesu grāmata, kurā var ierakstīties katrs, kas ir apmeklējis skapi. Var ierakstīt jebko – atziņu, novērtējumu, pārdomas, vēlējumu, secinājumu vai šī brīža noskaņu. Varbūt kāda ierakstītā emocija būs vērtīgāka par visu, kas atrodas skapī. 

Tie, kas nodarbojas ar Geocaching, jeb slēpņošanu, tiem skapis kalpo arī kā slēpnis. Un Jūs zināt kā to darīt. 

 

Ja jau esi pie skapja, tad atzīmējies arī Foursquare.  #GramatuSkapis

Papildus informācija par dažādām lietām, vietām, notikumiem, pasākumiem, kultūru un vēsturi Bieriņu apkaimē var iegūt www.marupite.lv

Plašajā internetā par skap ir komentēts šādi: 

1. http://apollo.tvnet.lv/zinas/bierinu-iedzivotajs-neparasta-veida-iepriecinajis-kaiminus/794147
2. http://skaties.lv/izklaide/raibumi/burviga-ierosme-bierinu-iedzivotaji-izveidojusi-publisku-gramatu-skapi/
3. https://www.fenikssfun.com/bildes/gramatplaukts-bierinos-5956
4. http://nra.lv/latvija/riga/209054-foto-bierinos-realizeta-fantastiska-ideja-par-publisko-biblioteku.htm
5. http://tautaruna.nra.lv/latvija/riga/209054-foto-bierinos-realizeta-fantastiska-ideja-par-publisko-biblioteku/