Mēs krājam, lai izbaudītu dzīvi, bet nemākam krāt baudu

Kuri satiksmes dalībnieki vairāk neievēro sarkano gaismu, kādi iemesli

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Projektētāji projektē, būvnieki būvē, cilvēki pārvietojas pie sarkanās gaismas, policija soda. Var atsaukties uz to, ka likums viens visiem un noteikumi jāievēro. Jā, tā var, bet tad arī Saeima būtu jālikvidē, jo likumi ir izstrādāti un tie nav jāgroza. Likumus(noteikumus) maina un groza, jo tie kļūst neatbilstoši reālajai dzīvei. Normas liek par pienākumu darīt to, ko vairums neievēro vai nespēj ievērot, ir pretrunā ar citām normām utt. Tā ir arī ceļu satiksmē – noteikumus laiku pa laikam groza, maina, jo kaut kas nav pildāms. Otrs variants ir mainīt apstākļus. Šajā gadījumā – infrastruktūra. Naivi cerēt, ka vietā, kur ietve beidzas ar zālāju, cilvēki apgriezīsies un ies atpakaļ. Naivi cerēt, ja lauka vidū būs luksafors, kurš neko neregulē, ka kāds pie tā stāsies un ņems vērā. Cilvēks ir pietiekami intelektuāls, lai loģiski izvērtētu – vai iekārta, kas nefunkcionē atbilstoši reālajai dzīvei ir jāņem par pilnu. Par to arī sižets:

Piemēram, Dāņu velo infrastruktūras būvniecības standartā ir teikts, ka, ja riteņbraucējiem uz 1km ir vairāk kā 1,25 apstāšanās reizes, tad riteņbraucēji brauks pie sarkanās gaismas. Tātad tas ir matemātiski aprēķināts un mēs varam strīdēties tas ir labi vai nav labi, bet cilvēks kā bioloģiska būtne un tā darīs.

Pāris iemesli kādēļ riteņbraucēji neapstājas pie sarkanās gaismas

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Sociāls eksperiments – infrastruktūra ir tā, kas veido cilvēku attiecības, attieksmi un paradumus

Publicēts: 3.12.13 | Sadaļa: blogs

Vieni no lielākajiem pārmetumiem riteņbraucējiem, ir braukšana pār ielu degot luksafora sarkanajai gaismai. Pēc dažādām aptaujām ar Valsts policiju, tika secināts, ka 2012.gadā negadījumuu skaits Rīgas reģionā, kur ritenbraucēji šķērso pie sarkanās gaismas, ir nulle! Tātad tas skaidri apliecina, ka tā nav fiziska problēma autovadītājiem, bet gan nepatika, jeb skaudība.
Un pamata problēma ir luksafora gaismas signālu maiņa neatbilstoši satiksmes plūsmai. Gājējiem un riteņbraucējiem deg sarkanā gaisma, bet automašīnas nebrauc. Redzot šo situāciju, cilvēki vienkārši un pilnīgi droši šķērso brauktuvi. Atbildīgās institūcijas uz to nereaģē.
Lai pierādītu, ka problēma ir infrastruktūrā, ir jārada apstākļi, kuros cilvēks var ērti justies gaidot pie luksafora. Tieši tādēļ man nāca prātā doma izvietot atbalsta punktu riteņbraucēju kājai un rokai, lai ērti vat pagaidīt. Neilgi pēc uzstādīšanas, jau pirmie braucēji sāka šo iekārtu izmantot un tā vien likās, ka tā tur būtu atradies jau daudzus gadus, jo nebija nepieciešams laiks un iemaņas, lai saprastu kā jārīkojas. Pēc dažu riteņbraucēju atsauksmēm secināju, ka augstums ir atbilstoši izveidots. Taču gaidu jūsu kritiku, priekšlikumus un ieteikumus par šīs iekārtas lietderību.

Taču pilnīgi skadrs ir viens – ir iespējams radīt apstākļus, lai cilvēkiem, sevišķi riteņbraucējiem nebūtu interese braukt pār sarkano gaismu.

IMG_7090

Kādēļ riteņbraucējiem ir vēlme šķērsot luksaforu pie sarkanās gaismas?

Publicēts: 25.06.12 | Sadaļa: blogs

Neaizstāvot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, tomēr rodas jautājums, kādēl riteņbraucēji mēdz uzvesties atšķirīgi pie luksafora sarkanās gaismas signāla un kādēļ tie mēdz neievērot luksafora sarkanās gaismas signālu. Šajā rakstā nav mērķis kādus padarīt par labākiem, sliktākiem vai nomelnot tos, kas ir riteņbraucēji, bet nebrauc pie luksafora sarkanās gaismas. Mērķis ir analizēt cēloņus, lai novērtsu sekas. Tādēļ esat aicināti nevis necenzēti izteikties, bet gan atrast savus argumentus un papildināt no savas pieredzes kādēļ tu pats brauc pār sarkano gaismu. Uzskatu ka neviens no zemāk minētajiem un arī jūsu argumentiem nebūs nepatiess, jo pamatos kādēļ Tu pats brauc pār sarkano gaismu. Ierosmei  talkā ņemšu argumentus, kuri ir no dažādām diskusijām Eiropas Riteņbraucēju federācijā un citviet no riteņbraucējiem izskanējuši. Vairāk »

Viesturs Silenieks