Ja stulbumam nav robežu, tad gudrībai ir. Bet kas tādā gadījumā ir aprobežotība?

Skaidrojoši par velo infrastruktūru, velo būvēm, veloceļiem, veloceliņiem u.c. Kā katru sauc un ar ko tie atšķiras

Publicēts: 28.10.21 | Sadaļa: blogs

Ļoti bieži cilvēki savās sarunās, rakstos, komentāros neatšķir dažādo terminoloģiju par to, kas ir kur infrastruktūra un kā to pareizi sauc. Sevišķi traki, ja šādas nesaprašana ir projektētāju, arhitektu, ceļu nozarē strādājošo un žurnālistu vidē. No vienas puses, kāda atšķirība. Taču, ja, piemēram, cilvēks ietvi sauc par brauktuvi, un runā ka pa to nedrīkst braukt ar autotransportu, tad neskaidrību, kas ar to domāts ir pārlieku daudz. 

Centīšos vienkāršā valodā, ar attēliem un skaidrojumiem no Ceļu Satiksmes noteikumiem, projektēšanas standartiem u.c. parādīt būtiskākās atšķirības. 

Biežāk sastopamās ar velotransportu saistītās infrastruktūras uzskaitījums sarunvalodā un normatīvos:

  • Veloceliņš
  • Veloinfrastruktūra
  • Velobūve
  • Velosipēdu ceļš
  • Gājēju un velosipēdu ceļš
  • Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš
  • Velojosla
  • Rekomendējošā velo josla
  • Velo iela
  • Dzīvojamā zona
  • Velomaršruts
  • Velostatīvs
  • Velonovietnes
  • Velo stāvparks

 

Veloceliņš – Ja runa ir par ceļu satiksmes infrastruktūru, tad tāda būve nav. Jo normatīvajos aktos, juridiskā terminoloģijā vārdus pamazināmā formā (deminutīvā) nelieto. Tāpat kā normatīvajos aktos neizmanto vārdu mašīnīte, ātrumiņš, stabiņš, gājējiņš, autoceliņš. Sarunvalodā tā var teikt, tikai jāsaprot, ka klausītājs var nesaprast par kuru no zemāk uzskaitītajiem velo būvju veidiem ir runa. Jo katrai ir cits ceļu satiksmes noteikumu regulējums, atšķirīgs pielietojums, izvietojums un projektēšanas standarti.

Veloinfrastruktūra – Velo būvju un velosipēdistu pārvietošanas, apkopes, uzturēšanas, uzglabāšanas elementu kopums, kas veido infrastruktūru un iespējas braukšanai ar velosipēdiem. (luksofori, ceļi, velosipēdistu prāmji, lifti, velosipēdu vagoni, remonta skapji, pandusi, ceļa zīmes u.tml.). 

Velobūve – Velosatiksmes būve (velosipēdu ceļš, velojosla, gājēju un velosipēdu ceļš, arī kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš), kas izveidota ar būvpasākumiem, ceļa horizontālajiem apzīmējumiem un/vai satiksmes regulēšanas pasākumiem atdalītai velosatiksmei. 

Velosipēdu ceļš – Atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem un apzīmēta ar 413. ceļa zīmi un 932. vai 941. ceļa apzīmējumu.

413. ceļa zīme 941. ceļa apzīmējums 932. ceļa apzīmējums

 

 

Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, kā arī, ja zīme netiek lietota, lai apzīmētu velojoslu, atļauts pārvietoties gājējiem, sporta vai atpūtas inventāru, ja netiek traucēta velosipēdu un elektroskrejriteņu braukšana;

Velosipēdu ceļu drīkst šķērsot citi satiksmes dalībnieki (iebrauktuves pagalmos, blakusteritorijās,  krustojumos, vietās, kur ir pārtrauktais ceļa apzīmējums, lai iebrauktu auto stāvvietā u.c.);

Aizliegts braukt, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Velosipēdu ceļš

 

Gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem un braukšanai ar velosipēdu vai elektroskrejriteni un apzīmēta ar 419. vai 421. ceļa zīmi;

421. ceļa zīme 419. ceļa zīme

Pa gājēju un velosipēdu ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, bet pa otru pusi – pārvietoties gājējiem (atbilstoši zīmē norādītajam);

Gājēju un velosipēdu ceļu drīkst šķērsot citi satiksmes dalībnieki, lai iebrauktu pagalmos, blakusteritorijās u.c;

Aizliegts braukt, apstāties un stāvēt ar autotransportu.

Gājēju un velosipēdu ceļš

 

Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš – atdalīts ceļš vai ceļa daļa, kas paredzēta jauktai gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu satiksmei un apzīmēta ar 417. ceļa zīmi;

417. ceļa zīme

Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, kā arī pārvietoties gājējiem. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem un gājējiem jārīkojas tā, lai tie savstarpēji viens otru neapdraudētu un netraucētu. Gājējiem jāņem vērā velosipēdu un elektroskrejriteņu klātbūtne uz šā ceļa, bet velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu;

Ja Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš atrodas blakus brauktuvei, tad pa Kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu nav obligāti jābrauc ar velosipēdu, bet var braukt pa brauktuvi kopā ar autotransportu. Šis izņēmums ir tādēļ, jo šī būve pēc būtības nav velo infrastruktūra, bet ietve pa kuru atļauts pārvietoties ar velosipēdu, jo Ceļu satiksmes noteikumi ir identiski kā uz ietves – gājējiem priekšroka, tie drīkst pārvietoties visā ceļa platumā;

Visnedrošākā infrastruktūra gājējiem, jo pilnīgi visi riteņbraucēji drīkst pārvietoties, atšķirībā no ietves, pa kuru drīkst pārvietoties ar velosipēdu vairāku izņēmumu gadījumos. Tāpat šī būve nav ērta, droša riteņbraucējiem, jo tiem traucē gājēji. Pēc standartiem un ārvalstīs pieņemtās prakses, šādu būvi var veidot vietās, kur ir maza gājēju intensitātē. Piemēram, lai savienotu divas apdzīvotas vietas, jeb divus nošķirtur rajonus, apkaimes, kur attālums ir normāls, lai brauktu ar velosipēdu, bet gājējiem attālums ir pārāk liels, lai ikdienā pārvietotos. Šī ceļa malā nav vai ir ļoti maz apbūvēta vieta, kas nerada iespēju gājējiem bieži lietot šo būvi. Piemēram – Bolderāja – Iļģuciems, Ainaži – Salacgrīva, Grobiņa – Liepāja utml. Taču šī būve ārpus apdzīvotām vietām ir ekonomiski pamatota, jo nav nepieciešams būvēt atsevišķi velosipēdu ceļu un atsevišķi gājēju ceļu (ietvi). 

Kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš

 

Velojosla – Josla uz brauktuves, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu un elektroskrejriteni un no citu transportlīdzekļu satiksmes ir atdalīta ar 920. ceļa apzīmējumu (tiek apzīmēta ar 941. ceļa apzīmējumu; var tikt apzīmēta ar 413. un 824. ceļa zīmi);

413. ceļa zīme 824. ceļa zīme 920. ceļa apzīmējums 941. ceļa apzīmējums

Velosipēdu josla no velosipēdu ceļa atšķiras ar to, ka tā ir atdalīta tikai un vienīgi ar līniju, nevis fiziski nodalīta ar zālāju, bortakmeni, gumijas, betona klučiem, margām, stabiņiem u.c. fiziskiem elementiem;

Velojosla, kura laika gaitā aprīkota ar stabiņiem, aprīkošanas brīdī uzreiz kļūst par velosipēdu ceļu, jo pēc aprīkošanas tā kļūst atdalīta.

Velojosla

 

Rekomendējošā velo josla – Vieta uz apdzīvotas vietas ielas (autoceļa) brauktuves, kur ar secīgi izvietotiem brauktuves apzīmējumiem autovadītājiem tiek atgādināts par velosipēdistu līdzdalību ceļu satiksmē;

Parasti rekomendējošo velo joslu izmanto īsos ceļa posmos, pārsvarā krustojumos, jeb vietās, kur velosipēdu ceļš, velo josla maina trajektoriju (pāri laukumam, lielam krustojumam, pa diognāli pāri krustojumam utml., lai velosipēdisti un citi satiksmes dalībnieki uzskatāmi saprastu pareizo braukšanas trajektoriju;
 
Rekomendējošā velo josla nedod nekādas papildu priekšrocības attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem. Rekomendējošās velo joslas vietā darbojas vispārējie satiksmes noteikumi, taču citiem mehānisko transportlīdzekļu  vadītājiem ir jāņem vērā, ka ar velosipēdu jābrauc pēs iespējas tuvāk brauktuves vai braukšanas joslas labajai malai, attiecīgi, ja rekomendējošā velo josla ir brauktuves labajā malā, tad pa to var un drīkst braukt velosipēdists. Taču nogriežoties pa labi, ir jāpalaiž velosipēdisti, kuri brauc taisni vai arī nogriežas pa labi. Ārvalstīs, ceļu satiksmes negadījumā, kur mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu vietā, kur ir rekomendējošā velo josla, tiek uzskatīts, ka ir bijuši apstākļi, kuros īpaši ticis uzsvērts, ka šajā vietā ir riteņbraucēju klātesamība un pat tādos brīdinošos apstākļos mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs nav darījis visu nepieciešamo, lai izvairītos no negadījuma.
 
Rekomendējošās velo joslas mērķis ir atgādināt citiem satiksmes dalībniekiem par riteņbraucēju klāt esamību satiksmē.
 
Rekomendējošo velo joslu mēdz izmantot uz koplietošanas ceļiem kā atgādinājumu velo tūristu maršrutos, lai tie nenomaldītos.
 
Rekomendējošā velo josla neskaitās kā pilnvērtīga velo infrastruktūra, jo pa to nedrīkst pārvietoties bērni, kuriem nav velosipēda vadītāja (vai cita mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja) apliecība, jo pēc būtības tā ir parasta koplietošanas brauktuve, kura nav droša velosipēdistiem.
 

Rekomendējošā velo josla

 

Velo iela – Velo iela ir ceļš, kurā priekšroka visā ceļa (ielas) vai brauktuves platumā ir velosipēdistiem.

Velo iela. ceļa zīme

 

Velo ielā atļautais braukšanas ātrums ir līdz 30km/h;

Velo ielu izveido vietās, kur ir, vai ir vēlama lēna autotransporta satiksme, vietās, kur ir mazs vai vēlams samazināt autotransporta skaitu;

Velo ielas veido vietās, kur nav iespējama autotransporta tranzīta satiksme garākā ceļa posmā;

Atšķirībā no Dzīvojamās zonas, atļautais ātrums ir 30km/h un gājēji nedrīkst iet pa brauktuvi.

Latvijā normatīvajos aktos Velo iela patreiz nav juridiski regulēta. 

Velo iela

 

Dzīvojamā zona – apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi;

533. ceļa zīme

Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes stacijās un stāvvietās gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā;

Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu;

Dzīvojamā zona pēc būtības nav īpaši velosipēdistiem radīta infrastruktūra, taču noteikumos ir izcelts tas, ka riteņbraucējiem ir izcelts labvēlības statuss attiecībā pret citiem mehāniskajiem transportlīdzkeļiem. Attiecīgi, juridiski Dzīvojamā zona ir drošāka par Rekomendējošo velo joslu, drošāka par Kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu blīvi apdzīvotā vietā, jo zona ir platāka, plašāka. 

Latvija ir viena no retām valstīm, kur Dzīvojamā zonā atļauts mācīt un mācīties vadīt mehānisko transportlīdzekli. Ārvalstīs tiek uzskatīts par nepieņamamu vietās, kur ir īpaši uzsvērta drošība, bērni var pārvietoties patstāvīgi jebkurā vecumā, mācīt vadīt transportlīdzkli cilvēkiem bez pieredzes. 

Dzīvojamā zona

 

Velopārbrauktuve – Brauktuves daļa, kas paredzēta velosipēdistiem ceļa brauktuves šķērsošanai, apzīmēta ar ceļa horizontālajiem apzīmējumiem. Velopārbrauktuve var būt regulējama ar luksoforiem. 

932. ceļa apzīmējums

 

Velo pārbrauktuve

 

Mazā izmēra ceļa zīmes

413. ceļa zīme 421. ceļa zīme 419. ceļa zīme 417. ceļa zīme

 

Ceļa zīmju izskats, izmēri un pielietojums ir noteikts Ceļa zīmju standartā. Mazā izmēra ceļa zīme attiecas uz to ceļa daļu, uz kuras tā ir izvietota;

Ja šāda izskata lielā izmēra ceļa zīme ir izvietota ceļa labajā malā, tad tā attiecas uz visu ceļu.

Ja šāda izskata mazā izmēra ceļa zīme ir izvietota ceļa labajā malā vai virs ceļa, tad tā attiecas uz to ceļa daļu, uz kuras tā atrodas. Tā var būt velojosla, atdalīta velo infrastruktūra no autotransporta,  blakus brauktuvei.

Diezgan bieži ir situācijas, kurās policija mēdz sodīt auto vadītājus Vecrīgā, kur uz ietves izvietota mazā ceļa zīme. Juridiski šādās vietās mazā izmēra ceļa zīme attiecas uz ietvi, nevis uz visu ceļu.

Mazā izmēra ceļa zīme Valdemāra ielā pirms Vanšu tilta

 

Velomaršruts – Maršruts, kas izvēlēts, izplānots braukšanai ar velosipēdu. Velomaršruts var būt pa dažādas nozīmes ceļiem, ielām, ietvēm, velosipēdu ceļiem, parkiem, takām u. tml. Maršruts nav infrastruktūra, bet plāns. 

Velomaršruts ir velotūristiem, plānotājiem, cilvēkiem, kuru maršruts no mājām uz galamērķi (darbu, staciju, skolu utml.) ved pa cilvēka individuāli izraudzītu vidi – pagalms, ietve, brauktuve, krustojums, taka zālājā, gājēju tilts, prāmis, velosipēdu ceļš, velojosla. Tas ir maršruts pa kādu cilvēks pārvietojas izmantojot visu pieejamo maršrutā esošo un neesošo infrastruktūru.
 

Velomaršruts Centrs – Berģi Rīgas plānā

 
 
Velostatīvs – Konstrukcija, kas paredzēta, lai velosipēdu varētu stabili novietot stāvus vai uzkārtā veidā un pieslēgt pie statīva ar slēdzeni. Velo statīvs parasti ir vienam vai diviem velosipēdiem
 

Velostatīvs

 

Velonovietne – iekārtota vieta, laukums, teritorija ar vairākiem velostatīviem velosipēdu novietošanai. 

Velonovietne

 

Velo stāvparks – Publiska velosipēdu novietne, kurā velosipēdistam ir iespēja atstāt velosipēdu uz ilgāku laiku, lai pārsēstos citā transportā – sabiedriskajā transportā vai automašīnā. 

Velo stāvparks

 

Viesturs Silenieks