Ir dažādas pieņemšanas, bet ir tāda, kur visi tiek pieņemti

Rojas upes kopšana

Publicēts: 27.09.11 | Sadaļa: blogs

Nolēmām apvienot patīkamo ar lietderīgo – braukt ar laivām un iztīrīt, pazāģēt upē sagāzušos un aizsprostus veidojušos kokus. Man jau sen ir radusies pārliecība, ka ir ļoti liela likumsakarība sakritušajiem kokiem upēs ar valsts reģionu attīstību. Lūk arī piemērs – ja upē daudz aizsprostojumu, tad mēdz applūst apkārtējie lauki un postīt zemniekiem ražu. Tiesa, tas ir ne visās upēs, bet ir. Ja ir aizsprosti, tad tādas upes neizvēlas laivotāji, bet tās izvēlas malu zvejnieki, kur ir ideāli apstākļi tīklu likšanai. Taču, ja kokus izzāgē, palielinās upē caurplūde, nesastāvās un nesmako ūdens, sāk parādīties laivotāji, savukārt tie rosina vietējiem iedzīvotājiem domas par telšu vietām, laipām, upes krasta sakopšanu. Kā arī laivotāji liela daļa ir zaļi domājoši un izlasa maliķu saliktos tīklus. Uzskatu, ka pašvaldībām vajadzētu uzlikt par pienākumu sakopt savās teritorijās esošās laivojamās upes. Un nav jāizzāgē visi sakritušie koki, jo tie arī ir dabas sastāvdaļa, bet tikai jāizzāgē  ap 1,5 metru plata josla, lai var izbraukt ar laivām.  Pieredze rāda, ka, ja 2 gadus pēc kārtas patīra sakritušos kokus, tad pēc tam ilgi nav jātīra vai arī tikai kāds retais jāizzāgē. Attīrot aizsprostus, palielinotes caurpludei, pavasara straume iznes cauri sakritušos kokus un tie vairs tā nesakrājas. Vairāk »

Viesturs Silenieks