Nesmuki izklausās, ja sievieti salīdzina ar ķēvi, taču ar slaidām kājām pārsvarā ir rikšotājas, ar dūšīgām – darbam

Velosatiksmes attīstības plāns 2018. – 2020.gadam

Publicēts: 30.08.18 | Sadaļa: blogs

ES velosatiksmes ieguvums, miljardi euro /gadā. Avots: The EU cycling economy, 2016[1].
 
Izstrādājot valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, man izdevās dabūt atbalstu no valdības vadītāja un koalīcijas tam, ka ir nepieciešams izstrādāt Velosatiksmes attīstības plānu. Sākotnējā mana iecere bija, ka nepieciešama ilgetrmiņa attīstības programma, kura balstītos uz daudzām politikām daudzās tautsaimniecības jomās, lai programma kļūtu par vadlīniju, par ceļa karti kā pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts struktūrām un indivīdiem, pasakot kā ir jāiesaistās, kas jādara, lai riteņbraukšana būtu par pilnvērtīgu tautsaimniecības sastāvdaļu. Gan no veselības, drošības, aizsardzības, kultūras, sporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, finanšu, transporta, izglītības un visām citām jomām. Taču, diemžēl, cilvēku izpratnes trūkuma dēļ ir radies plāns dažiem gadiem, bet ne ilgtermiņa politikas dokuments. Tiesa, labāk, ka ir kaut kas, nekā nekas. Jo līdz šim jau daudzas pašvaldības atsaucās uz “Velotransporta attīstības valsts programmu 1999-2015.gadam”, taču šī programma nekad nav bijusi juridiski apstiprināta, taču neskatoties uz to, Eiropas komisijapar nezināja un piešķīra naudu daudziem projektiem visā Latvijā. Tas norādīja, ka ir nepieciešams valsts mēroga dokuments. Šoreiz tāds ir. Un pirmo reizi valsts vēsturē tik augsta līmeņa dokuments par velosatiksmi. Mana cerība ir, ka izstrādājot nākamo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu tiktu ņemta vērā arī velosatiksmes nepieciešamība. Pašmērķis nav, lai visi brauktu ar velosipēdiem, bet gan to, lai velotransports tiktu izvērtēts kā ieguvums tautsaimniecībai daudzās jomās (veselības, drošības, aizsardzības, kultūras, tūrisma, sporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, finanšu, transporta, izglītības, loģistikas, mobilitātes u.c.).

Plānu iespējams atrast šeit 

Valsts velosatiksmes plāns ir pārvērties par nekā nedarīšanas plānu

Publicēts: 10.11.17 | Sadaļa: blogs

Māra Kučinska valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns paredz izstrādāt Velosatiksmes valsts plānu. Atbildīgā ir Satiksmes ministrija, līdzatbildīgās ir daudzas citjas. Latvijas Riteņbraucēju apvienība apzinoties Satiksmes ministrijas vājo kapacitāti  velosatiksmes jomā(nav naviena štata darbinieka, kam tiešā atbildība būtu velosatiksme), aicināja Latvijas Valsts ceļus būt par galvenajiem, kas sagatavotu priekšlikumus Satiksmes ministrijas vadītajai darba grupai, kurā bija vairāku ministriju, institūciju un biedrību pārstāvji. Latvijas Valsts ceļi uzņēmās šo darbu, pieaicināja talkā ekspertus, konsultantus un radās plāna projekts.  Velo plāna sākotnējā versijā, kuru izstrādāja konsultants bija 170 lpp, no kurām šobrīd ir pāri palikušas tikai 35 lapas. Sākotnēji izstrādātais plāns bija par teju visām nozarēm(ministriju griezumā), kur katrā nozarē bija darāmo darbu saraksts ar konkrētām lietām kas jāizdara, lai tautsaimniecība kopumā attīstās. Plāna pamatmērķis bija nevis plāns plāna pēc, bet gan visaptverošs dokumentus, rokasgrāmata, kurā vienuviet ir aprakstīts viss nepieciešamais, lai sasniegtu vai uzlabot valsts mērķus visā tautsaimniecībā. Plāns nebūtu par riteņbraukšanu, bet par tausaimniecību un riteņbraukšanu tajā. Tieši tā kā to dara Somija, Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas attīstītās valstis. Pašmērķis nav uzlikt visus Latvijas cilvēkus uz velosipēdiem, bet gan veidot kvalitatīvu vidi, veselību, kultūru, sportu, drošību, būvniecības standartus, mobilitāti, izglītību un daudz ko citu. Šobrīd plāns ir palicis par lietām, kuras pašas iestāsies neko nedarot. Vairāku ministriju cilvēku darbības rezultāts parāda, ka izpratne par valsts attīstību, kur procesi, lietas un darbi viens otru papildina un nav atraujami, bet jāskata kopsakarībā, ir pilnīgi sekla. Šis plāns ir par to, kas jādara, lai nebūtu nekas jādara. Aicināšu Ministru Kabinetu neatbalstīt šādu plānu, bet uzdot to pārstrādāt.

Aicinu nekritizēt konsultantu(plāna izstrādātāju) un Latvijas Valsts ceļus, CSDD, jo viņu speciālistu viedokļi gandrīz netika ņemti vērā. Tagad ir palikusi publiskā apspriešana, kurā aicinātu piedalīties un svarīgākais ir savu viedokli noformulēt, uzrakstīt, ne tikai izkliegt.

Iepazīties ar plānu var šeit: http://veloplans.lv/apspriesana/

Visi aicināti uz publisko plāna apspriešanu 2018.gada 27.novembrī plkst 12:00 “Latvijas Valsts ceļi”, Torņu iela 7/9. 

Viesturs Silenieks