Gada mūžs ir viens gads.

Aptaujas rezultāti par Latvijas iedzīvotāju motivāciju pārvietoties ar velosipēdu

Publicēts: 28.05.19 | Sadaļa: blogs

2019.gada Maijā tika veikta aptauja (aptaujas anketa šeit), kuras mērķis bija noskaidrot kāda ir cilvēku primārā motivācija pārvietoties ar velosipēdu. Sabiedrībā valda visdažādākie uzskati – pārsvarā tas ir nabadzības pēc, nevar atļauties braukt ar mašīnu, prieka pēc, izklaide, sports, zaļā pārliecība, jeb vides aizsardzības pēc, ātrāk, veselīgāk utt. Šāda veida aptaujas ir veiktas arī citās valstīs un visur aptauju rezultāti ir diezgan līdzīgi, ja skatās sadalījuma ziņā. Mēdz atšķirties tikai procentuālais sadalījums.

Dānijā, Kopenhāgenā veiktā aptauja parādīja, ka 56% no riteņbraucējiem, izvēlas braukt ar velosipēdu, jo tas ir ātri. 19% izvēlas braukt ar velosipēdu, jo tā uzlabo veselību, 6%, ka lēti, bet tikai 1%, ka tā var glābt planētu, jeb vides aizsardzības nolūkā.

Interesanti ir apskatīties kāda ir Latvijas iedzīvotāju pamata motivācija pārvietoties ar velosipēdu. Tādēļ tika aptaujāti 1177 cilvēki gan tādi, kas pārvietojas ar velosipēdu pilsētā, gan tādi, kas pārsvarā pārvietojas pa ciematiem, gan tādi, kas pārsvarā pa lielceļiem un lauku ceļiem. Motivācijas tiešām ir atšķirīgas starp to, kur cilvēki pārvietojas un tas ir diezgan saprotami, jo braukt pa šoseju ir ātrāk ar mašīnu un jābūt kādam citam argumentam, kādēļ cilvēks tā dara.

Lūk arī rezultāti:

Vairāk »

Pirms ķerties klāt pie nodokļiem, jāmaina Nacionālais attīstības plāns

Publicēts: 9.01.17 | Sadaļa: blogs

green-energy-grant

Esošais Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir spēkā līdz 2020. gadam. Ir 2017.gads un jau jāsāk domāt par jauna plāna izstrādi. Tas tādēļ, ka pasaule kļūst ātrāka. Kopš pagājušā plāna izstrādes ir būtiski mainījies drošības stāvoklis pasaulē(Sīrija, Ukraina, Krievijas un NATO aktivitātes). Ir mainījies Eiropas Savienības valstu stāvoklis un attiecības. Ir krietni pamainījusies ģeopolitiskā situācija bēgļu jautājumā, ASV vēlēšanu iznākums, noskaņojums Eiropā un pasaulē kopumā.

NAP vīzijā ir teikts “Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē”. Taču, ja paskatāmies praksē, tad man kā zaļi domājošam, paliek kauns, ka mēs ne tuvu neesam šīs vīzijas sasniegšanai. Latvijai bija(ir) visas iespējas un rīki, taču pietrūkst politiķu  izpratne par to, ka zaļi ir nevis ierobežojoši, bet gan motivējoši izvēlēties jaunāko, modernāko, efektīvāko ar vismazāko ietekmi uz vidi ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka šis vīzijas mērķis jāpārmanto arī nākamajā plānā un pamatojumam ir nepieciešami matemātiski aprēķini, kas balstīti uz pētījumiem. Tādu pētījumu jau šobrīd pasaulē ir daudz, kas attiecas uz ekonomisko izaugsmi izmantojot atjaunojamos energoresursus, ietekme uz ekonomiku no veselīgas sabiedrības.

Tieši tas pats attiecas uz nodokļu politiku. Ir neprāts mainīt nodokļus, ja nav redzams mērķis uz ko valstij jātiecas. Nodokļu politikai par pamatu jāņem Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam un NAP 2020. gadam. Ja ar nodokļu palīdzību ir vēlme uzlabot apstākļus tiem, kas ražo pārtiku ar kuru tiek indēti Latvijas iedzīvotāji, tad kā tas iet kopā ar vēlmi uzlabot veselības stāvokli Latvijas iedzīvotājiem? Ja atbalsts importētajai dabasgāzei no Krievijas ir iekļauts Obligātajā iepirkuma komponentē elektrība tarifā katrai mājsaimniecībai un uzņēmumam, tad kā tas iet kopā ar Latvijas energoneatkarības veicināšanu? Ja Latvijas valsts iedzīvotāji gada laikā importē viena miljarda $ vērtībā naftas produktus, bet nekādi netiek veicināts atbalsts vietēji ražotai elektroenerģijai ar kuru darbināt autotransportu, tad tā ir nauda, kura katru gadu tiek zaudēta, bet varēja palikt Latvijā.  Ja dotācija ir sabiedriskajam transportam par pamatu ņemot pasažieru skaitu un kilometŗāžu, bet netiek ņemts par pamatu sabiedriskā transporta ietekme uz vidi un cilvēkiem, tad tā rezultātā tiek atbalstīts vecāks, piesārņojošāks un mazāk efektīvs transports. Ja pasažieru pārvadājumi dažās pašvaldībās tiek pilnībā dotēti no valsts, tad tas motivē cilvēkus pat nevajadzīgi izmantot sabiedrisko transportu, kā rezultātā cilvēki mazāk kustas un tas veicina to, ka 25% sākumklašu skolēnu ir liekais svars, veicina to, ka vairāk nekā 30% jauniesaucamo ir neapmierinošs veselības stāvoklis. Un šādi var skatīties uz ikvienu jomu un nozari – kā iespējamās nodokļu izmaiņas vai jebkurš cits lēmums iet kopā ar Latvijas attīstību ilgtermiņā. Tieši tādēļ, pirms ķeras klāt pie nodokļu politikas, ir jāpatur prātā Latvijas attīstības plāna vīzijā rakstītais “Zaļākā valsts pasaulē”

Viesturs Silenieks