Publicēts: 18.05.17 | Sadaļa: blogs
 |
Grāmata priekš manis ir izziņas avots. Tāds pat kā klausīšanās, skatīšanās, nogaršošana, saošana un sataustīšana. Var lasīt grāmatu un neko no tās negūt, var pasēdēt tukšā telpā bez logiem un gūt daudz atziņu un pieredzi. Viss ir atkarīgs no tā kā izmanto galvu. Tādēļ es neesmu grāmatu lasītājs. Es esmu infromācijas ieguvējs no visa un, iespējams, ka no grāmatām, ja tajās ir tas, ko es meklēju. Man ir grūti noturēt uzmanību lasāmvielā, ja izlasījis vienu lapaspusi neesmu neko jaunu ieguvis. Man rodas sajūta, ka grāmatas autors mēģina mani apzagt. Man rodas sajūta, ka es sevi, savu laiku apzināti izniekoju. Es tos brīžus būtu varējis izmantot, lai kaut ko radītu, kaut ko izdarītu, kaut kādā veidā sevi vai citus bagātinātu. Es nemīlu romānus. Es nelasu romānus, es lasu aforismus. Aforisms ir no nezālēm izravēts romāns. No laba aforisma var uzrakstīt daudzus romānus, bet ne katru romānu ir iespējams sakoncentrēt vienā aforsimā. |
Un tas nav stāsts tikai par romāniem, bet par grāmatām kopumā. Man gribās, lai tās ir dzīvelīgas, lai tās visu laiku kāds lieto. Pretājā gadījumā tās ir tāpat kā automašīnas, kuru nopērk, vienu reizi izbrauc un tad ieliek garāžā uz mūžiem. Tad pērk nākamo, aiznākamo……….. Manā izpratnē tas nav saprātīgi. Tas nav lietderīgi un nav videi draudzīgi. Tā nav ilgtspējīga attīstība. Cik daudz koki ir nocirsti, lai uztaisītu grāmatu plauktus, lai tajās sakrautu un gadiem gulētu no nocirstiem kokiem saražotas tonnām grāmatas. Kad grāmata izlasīta, tai ir jādodas tālāk pie nākamā lasītāja. Un manā izprantē nav svarīga grāmatas tirāža, bet gan cilvēku skaits, kuri ir bagātinājušies no tās infromācijas, kura ir bijusi grāmatā. Tādēļ arī nolēmu dot gan savām, gan radu, gan draugu, kaimiņu un svešinieku grāmatām vēl kādu mūžu. Tā arī radīju pie sava mitekļa žoga grāmatu skapi. Cik man zināms, tad šis ir pirmais publiskais ielas grāmatu skapis Rīgā. Taču tādi skapji varētu būt gan diskiem, gan bērnu mantām, gan augu sēklām un citām lietām, kuras paliek pāri, nevajadzīgas vai nokalpojušas. Uztaisi arī Tu skapi un dāvā prieku citiem, kam vairāk nepieciešams.
Skapī var ikviens paņemt kādu grāmatu arī tad, ja nav, ko nolikt vietā. Svarīgi ir vismaz kādai grāmatai iedot otro, trešo, astoto mūžu. Grāmatu skapī arī atrodas viesu grāmata, kurā var ierakstīties katrs, kas ir apmeklējis skapi. Var ierakstīt jebko – atziņu, novērtējumu, pārdomas, vēlējumu, secinājumu vai šī brīža noskaņu. Varbūt kāda ierakstītā emocija būs vērtīgāka par visu, kas atrodas skapī.
Tie, kas nodarbojas ar Geocaching, jeb slēpņošanu, tiem skapis kalpo arī kā slēpnis. Un Jūs zināt kā to darīt.
Ja jau esi pie skapja, tad atzīmējies arī Foursquare. #GramatuSkapis
Papildus informācija par dažādām lietām, vietām, notikumiem, pasākumiem, kultūru un vēsturi Bieriņu apkaimē var iegūt www.marupite.lv
Plašajā internetā par skap ir komentēts šādi:
- http://apollo.tvnet.lv/zinas/bierinu-iedzivotajs-neparasta-veida-iepriecinajis-kaiminus/794147
- http://skaties.lv/izklaide/raibumi/burviga-ierosme-bierinu-iedzivotaji-izveidojusi-publisku-gramatu-skapi/
- https://www.fenikssfun.com/bildes/gramatplaukts-bierinos-5956
- http://nra.lv/latvija/riga/209054-foto-bierinos-realizeta-fantastiska-ideja-par-publisko-biblioteku.htm
- http://tautaruna.nra.lv/latvija/riga/209054-foto-bierinos-realizeta-fantastiska-ideja-par-publisko-biblioteku/
Deputāti ir sabiedrības spogulis. Ja dzirdat sakām, ka Saeimā 10, 20 vai 70% ir galīgi aprobežoti, tad rodas jautājums – kas tādus ievēl? Un atbilde ir vienkārša – tos ievēl tādi, kas ir uz viena viļņa. Tādi, kas garīgi un mentāli saprotas. Un tā ir atbilde, cik gudra vai negudra ir sabiedrība. Paskaties vienkārši sabiedrības spogulī. Bet vai kaut ko var mainīt? Var, bet tikai izglītotību. Inteliģents, gudrs, zinošs cilvēks nekad nespēs nobalsot par garā vāju, iespējams psihiski slimu vai vāji informētu cilvēku. Gudrs cilvēks atpazīst, kas ir kas. Neizglītots izvēlas emocionāli tādu kāds ir viņš pats vai kādu, kas skaļāk, atraktīvāk spēj pateikt to, ko viņš pats domā. Tā ir arī Latvijas un visas pasaules demokrātijas nelaime, kuras cēlonis ir vāji izglītotā tautā. Neizglītots nespēj saredzēt un atrast kopsakarības, neredz sistēmu, sistēmisku pieeju, tam ir cita izpratne par ilgtspējīgu attīstību, taču viņiem ir vairāk izteiktas primitīvas pamatvērtības un instinkti, kas arī vada ceļā uz izvēli pie urnas.
