Es uzticos, bet neticu

Ar velosipēdu ziemā

Publicēts: 7.02.17 | Sadaļa: blogs

Tweet

c9925ef4ffd358e3a2a67f56dd7ecc57

Daži padomi tiem, kas nebaidās no dabas:

Ar ko ziema atšķiras no vasaras? Ar zemāku gaisa temperatūru, ar sniegu, ar ledu. Un tas arī viss. Vai tad ziemā cilvēki nedodas slēpot, braukt ar sniega motocikliem, staigāt pa mežu, nedara āra darbus, neiet ar kājām uz darbu, bet kā lāči migā gaida pavasara iestāšanos? Vienīgā atšķirība ir tā, ka uzvelk laika apstākļiem atbilstošu apģērbu, apavus. Tieši tā pati pieeja ir ziemā braucot ar velosipēdu. Taču liela daļa problēma ir izpratnē, domāšanā, nevis laika apstākļos kā tādos. Jo tad, kad septembrī uznāk pirmās salnas un no rītiem ir pilnas ielas ar riteņbraucējiem, tad aukstums nav šķērslis, bet, kad Janvārī ir +5 vai pat +10 grādi, tad liela daļa uzskata, ka ziemā ar velosipēdu braukt nav iespējams. Vairāk »

Par ko vajadzētu padomāt braucot ar divriteni ziemā

Publicēts: 13.12.13 | Sadaļa: blogs


IMG_7652

Ir dažkārt dzirdēti cilvēki, kuri saka, ka velosipēds ir izdomāts, lai brauktu vasarā. Ir arī tādi, kas pauž, ka mūsu ziemas nav piemērotas ritenbraukšanai. Taču ir tādi, kas gadu gadiem ziemā pārvietojas ar velosipēdu un nesaprot par ko runā tie, kam pietrūkst spēja, drosme vai izdoma, lai varētu braukt arī ziemā. Viņi vienkārši brauc. Būtiskākais ir attieksme un sapratne. Pirmajā reizē braukt ziemā liekas izaicinājums, taču nezinu nevienu, kurš pirmajā reizē, kad pamēģinājis braukt ziemā būtu teicis, ka tas bija riebīgi, nepatīkami un neiespējami. Tieši otrādi – smaids sejā un patīkama piedzīvojuma sajūta. Esmu pat cilvēkus pirmajam ziemas braucienam izvedis ceļojumā, kad ārā ir -28 grādi un neviens nav guvis nekādus apsaldējumus. Pārsvarā pirmā kļūda tiem, kas sagatavojušies braukt, ir pārlieku tuntulēšanās. Gatavojas tā, lai nenosaltu, taču pārsvarā ir tā, ka pārkarst. Taču no savas kalnos kāpšanas pieredzes varu teikt – es nezinu nevienu, kas kalnos būtu gājis bojā no pārkaršanas, bet amputētus pirkstus no nosalšanas gan esmu redzējis. Tādēļ labāk sākumā vairāk, nekā mazāk. Pēc tam pati sapratīsi kā vajag pareizi. Taču neskatoties uz to, došu dažus padomus no personīgās pieredzes, lai iemaņu apgūšanas laiks ir nedaudz īsāks. Šoreiz vairāk rakstīšu par “tautas braukšanu” nevis sportu. Nevis par to, lai labi izkstītos klājies ar reklāmām, bet, lai bez sevišķiem papildus izdevumiem varētu kā transporta līdzekli izvēlēties velosipēdu.

Vairāk »

Velo infrastruktūra ziemā (Skolas iela Rīgā)

Publicēts: 9.12.13 | Sadaļa: blogs

Kas notiek uz Skolas ielas velo celiņa?

Jāsaprot, ka ziema ir pilnīgi normāla dabas parādība, nevis ārkārtas apstākļi. Tādēļ dažkārt nesaprotu čīkstēšanu par to, ka nevar pabraukt ar mašīnu un, ka netīra ielas utt. Interesanti novērot, ka reti kurš riteņbraucējs sūdzas par laika apstākļiem ziemā, jo tie, kas brauc, tie ir gatavi ziemai. Ne pa velti, vecie vīri pa ziemu atstāj Žigulīti garāžā un līdz pavasarim nevelk laukā, jo viņiem bail par sāli un rūsu. Kā arī bail sadauzīt. Kam bail, salsts vai baža nosmērēties, tie izvēlas citu pārvietošanās veidu nevis velosipēdu. Un tas ir normāli, ka atkarībā no laika apstākļiem, atkarībā no situācijas  cilvēki, kuri ir radoši un loģiski, spēj mainīt pārvietošanās veidu. Taču visbiežāk auto vadītāji ir neapmierināti ar to, ka netiek uz priekšu, ka nav, kur nolikt auto utt. Par gājējiem ir savādāk – tiem tiešām jāiet pa netīrītu ceļa nomali, kur jābrien pa sašķūrētām kupenām. Pa ceļu gājējiem pārvietoties ir aizliegts un arī bīstami. Pilsētās ietves mēdz būt netīrītas vai tās ir norobežotas dēļ no jumtiem krītošām lāstekām vai ēku remonta darbiem un gājēji cenšas atrast drošāko ceļu kā pārvietoties. Taču jāņem vērā, ka stabilitāte uz divām kājam nav tik liela kā automobīlim atrodoties uz 4 atbalsta punktiem. Pie kam, ar apaviem kājas mēdz slīdēt uz visām pusēm un nokrišanas iespējas ir krietni lielas.

Braukšana ar velosipēdu ziemā daļai ir izaicinājums, bet tiem, kas to dara jau vairākus gadus, tā ir pilnīgi normāla un ikdienišķa parādība. Pie kam, braucot ar velosipēdu nav problēmas ar sniega šļuru, kāda tā ir gājējiem, kuriem jābrien ar apaviem pa to. Ritenbraucējs tam visam ir pāri. Nav slapjas kājas un ar sāli balti apavi.

Taču runāot par infrastruktūru, riteņbraucējiem, savukārt, ir savas problēmas – tie, kas brauc ar velo ziemā, tie ziemai ir sagatavojušies un nemaz nečīkst. Taču vienīgā lieta un vieta par kuru riteņbraucēji ir neapmierināti, ir velo celiņu kopšana. Un tas ir tikai tādēļ, ka Ceļu satiksmes noteikumi liedz braukt pa brauktuvi, ja tai blakus ir velo celiņš. Tas nozīmē, ka nav citas vietas vai citu apstākļu, kur braukt. Juridiski ir iespēja braukt pa ietvi, taču tā kā gājēji ne pārāk labi pārzina Ceļu satiksmes noteikumus, tad tie ir neapmierināti un norāda uz to, ka riteņbraucējam jābrauc pa blakus esošo velo celiņu. Un pēc loģikas viņiem taisnība arī ir. Ja reiz ir īpaša vieta, tad pa to ir ari jābrauc. Kā arī – riteņbraucējiem pašiem nepatīk braukt starp gājējiem, jo tas ir diezgan bīstami un nevar droši, ērti un ātri pārvietoties. Tātad paliek pāri tikai velo celiņš. Ja nebūtu šāda norma, ka obligāti pa šo celiņu jābrauc, tad ne tikai ziemas laikā, bet arī citos apstākļos, kad celiņš nav braucams, tad riteņbraucēji brauktu pa brauktuvi.

Skoals un Stabu stūrī

Iemin ziemā- atbalsts tiem, kas ar savu piemēru veicina riteņbraukšanu ziemā

Publicēts: 20.02.13 | Sadaļa: blogs

Riteņbraucēju organizācijas uzmundrinās tos, kas minas ziemā

Šobrīd nav pieejama statistika par to, cik daudz cilvēku vidēji ziemas laikā Rīgā pārvietojas ar velosipēdu, tieši tādēļ Latvijas Riteņbraucēju apvienības sastāvā esošās organizācijas 22.februārī laikā no plkst 8:00 – 9:30 veiks riteņbraucēju skaitīšanu uz Rīgā visnoslogotākā veloceliņa Ķīpsalā iepretim smilšu kaudzei.Kā stāsta Latvijas nacionālā riteņbraucēju vortāla Veloriga.lv/Divritenis.lv redaktors Romāns Meļņiks: “Vasarā, kad mēs skaitījām riteņbraucējus uz Rīgas tiltiem un pārvadiem, secinājām, ka šī ir tā vieta, kur brauc visvairāk riteņbraucēju. Domāju, ka arī tagad, ziemā, šeit viņu būs daudz. Mēs ne tikai skaitām tiltu šķērsojošos, bet arī uzskaitām vīriešus/sievietes; virzienu, kādā brauc; vai brauc pa brauktuvi vai velo/gājēju celiņu; saskaitām, cik no tiem lieto ķiveres, kā arī pievēršam uzmanību citām niansēm. Tas ļauj prognozēt, kā attīstās riteņbraukšana, kā mainās kultūra, tendences, mode un velosipēdi. Šī būs pirmā reize, kad skaitīšanu veiksim ziemā, un mums šobrīd nav ne mazākā priekšstata par rezultātiem. Taču mēs šādu akciju veiksim arī nākamgad, un tad jau būs salīdzinoši dati. Es ceru, ka nākotnē Rīgā būs līdzīgi kā daudzās Eiropas pilsētās, kur ir uzstādītas automātiskās riteņbraucēju skaitīšanas iekārtas, no kurām var nolasīt riteņbraucēju skaitu klātienē, kā arī redzēt to datus tiešsaistē internetā, nevis kā tas ir pie mums, kad mēs kā brīvprātīgie dažas reizes gadā skaitām un nododam šos datus pašvaldības rīcībā”.Katru gadu vasarā Latvijas Riteņbraucēju apvienība un vortāls Veloriga.lv/Divritenis.lv uz Rīgas tiltiem un pārvadiem veic riteņbraucēju skaitīšanu, to iegūtie dati pierāda, ka riteņbraucēju skaits ik gadu pieaug vismaz par 10 procentiem. Rīgas domes veiktais pētījums rāda, ka 8 procenti no visiem rīdziniekiem ikdienā kā transporta līdzekli izmanto velosipēdu. Taču pēdējo gadu tendences rāda, ka nevar runāt par riteņbraukšanu kā sezonālu parādību, jo ir arvien vairāk cilvēku, kuri velosipēdu kā savu vienīgo transporta līdzekli izmanto arī ziemā. Latvijā ziemas riteņbraukšanu daudzi skeptiķi uzskata par pārdabisku, mūsu klimatiskajiem apstākļiem neatbilstošu, taču vairāk kā 900 km uz ziemeļiem no Rīgas esošajā Somijas pilsētā Oulu ziemas laikā katru dienu vidēji 25% no visiem pilsētas iedzīvotājiem pārvietojas ar velosipēdu.

Biedrības “TruFixKru” valdes loceklis Ingemārs Dzenis, kurš pārstāv fiksīšu kustību, atzīst, ka “sākotnēji ir jābūt drosmei, lai arī ziemā brauktu, un es nenoliedzu, ka arī man kā riteņbraucējam, tāpat kā tad, kad esmu gājējs ziemas laikā, neapdomīgi ģērbjoties dažkārt nākas nosalt, bet esmu atradis risinājumu – es braucu ar velosipēdu bez brīvgaitas, jo tādējādi sanāk visu laiku mīties, un ir mazāka iespēja nosalt. Es saprotu ziemas laikā braucošos, un tādēļ mēs, TruFixKru komanda, būsim uz celiņa, lai iepriecinātu velobraucējus ar karstu tēju un kafiju, kas uz darbu steidzīgajiem radīs jauku pārsteigumu un mītiesprieku”.

Velo kafejnīcas un darbnīcas Miit īpašnieks Gundars Vaitekūns: “Pie mums arī ziemas laikā atbrauc klienti ar velosipēdu. Kamēr mēs to remontējam, viņi tikmēr var sasildīties un garšīgi ieturēt maltīti kafejnīcā, taču mēs gribam riteņbraucēju sirdis iepriecināt, paejot viņiem pretī – turpat uz veloceliņa. Es aicinu arī citas kafejnīcas un ceptuves pievienoties mums un vismaz reizi gadā iziet uz tuvākā veloceliņa, lai ar siltu dzērienu un kādu pašu gatavotu smaržīgu smalkmaizīti, sviestmaizi, pīrādziņu vai kūku iepriecinātu riteņbraucējus. Viņi ir tie, kas samazina sastrēgumus, viņi ir tie, kas neveicina gaisa piesārņojumu, un es kā apkalpojošā sfērā strādājošais varu apgalvot – viņi ir tie, kas vienmēr pie manis ierodas un arī aiziet smaidīgi. Un es vienkārši gribu, lai visi rīdzinieki tādi būtu – smaidīgi!”

Policistu velobiedrības valdes priekšsēdētājs Zintis Gailis: “Mēs ne tikai būsim uz veloceliņa, bet arī pastāstīsim, kā ir jābūt aprīkotam velosipēdam tumšajā laikā, un izsniegsim pa kādam atstarotājam tiem, kas, mūsuprāt, nebūs pietiekami labi pamanāmi. No savas profesionālās darbības esam pieredzējuši, ka ziema ir vistumšākais laiks, kad ir ļoti būtiska nozīme redzamībai. Riteņbraucēji kā vieni no vismazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir bieži apdraudēti un nokļūst ceļu satiksmes negadījumos dēļ tā, ka nav laikus pamanīti. Mūsu mērķis nav sodīt, bet skaidrot, izglītot un atbalstīt. Šāda veida  sabiedrības izglītošanu turpināsim ne vien tagad, bet arī reidu veidā uz veloceliņiem un autoceļiem, uzsākoties aktīvai  velo sezonai.  Mēs esam par to, lai brauc un lai vēl vairāk brauc, taču vairāk rūpējoties par savu un līdzcilvēku drošību.”

Pasaules velokurjeru čempionāta uzvarētājs kravu vilkšanas klasē, SIA “Velokurjers” pārstāvis Jānis Belecks uzsver: “It īpaši ziema ir tas laiks, kad mēs kā kurjeri esam krietni ātrāki pilsētas centrā nekā spolējošās, sastrēgumos stāvošās automašīnas, kuras dēļ kupenām nevar pat īsti atrast vietu, kur apstāties. Mēs esam pierādījums tam, ka ar velosipēdu var braukt kā -25 grādos, tā +30 grādos. Un nav svarīgi, vai esi riteņbraucējs, gājējs vai autobraucējs. Pie šādām temperatūrām visu nosaka pareiza ģērbšanās un izpratne par laika vērtību. Mums nevienam nekas nav jāpierāda, taču arī mēs novērtējam katru, kas ziemas laikā brauc ar divriteni! Mēs cienām viņus par to, ka viņi ir uzticīgi velosipēdam. Jo vairāk būs tādu, jo arī mūs pilsētas satiksmē vairāk respektēs. Būsim uz veloceliņa, un katram, kas vēlēsies, kamēr baudīs siltos dzērienus un uzkodas, mēs, velokurjeri, uztaisīsim velosipēda apkopi – saeļļosim, piepumpēsim riepas un veiksim kādus nelielus remontdarbus pēc braucēja vēlmes. Mēs ziemas riteņbraucējus uztveram kā brāļus un māsas”.

Kā saka ieceres autors, biedrības Latvijas Riteņbraucēju apvienība valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks – “Pilsētvides un infrastruktūras plānošanai ir nepieciešams pamatojums, argumentācija un fakti, kas pamatoti ar skaitļiem. Tieši tas, ka cilvēki pārvietojas ar velosipēdu ziemā, liek pilnīgi savādāk paskatīties uz riteņbraukšanu kā konkurētspējīgu transporta līdzekli pilsētas satiksmē. Šai parādībai arī jāmaina pilsētas plānotāju izpratne par to, ka mums ir daudz cilvēku, kas jau brauc ziemas laikā ar velosipēdu, un vēl vairāk ir tādu, kas gribētu, ja tikai būtu piemēroti apstākļi. Paraugieties uz sniega čupām ietvēs, ielu malās, un redzēsiet, cik daudz ir brīvas vietas velo infrastruktūras radīšanai. Mēs, riteņbraucēji, neprasām neko daudz, tikai to vietu, kuru neviens neizmanto. Un tieši šīs akcijas laikā mēs gribam pateikties ne tikai tiem, kas brauc ar velosipēdu vasarā, bet no rudens arī iemin ziemā! Tieši tādēļ ir šāds pasākuma nosaukums – “Iemin ziemā!”. Tie, kas piektdien mīsies uz darbu vai mācībām, ir pelnījuši uzslavu par ziemas riteņbraukšanas veicināšanu! Mēs, riteņbraucēju organizācijas, aicinām šajā dienā uzkāpt uz velosipēda arī tos, kas jau sen bija plānojuši pamēģināt braukt ziemā, bet nav varējuši saņemties. Pamēģiniet, un Jūs sapratīsiet, ka arī ziemas riteņbraukšanai ir savs šarms, skaistums un priekšrocības!”.

 

Aicinām pieteikties tos medijus, kuri vēlētos saņemt foto reportāžu un komentārus, atziņas, viedokļus pēc akcijas noslēguma – lūdzam rakstīt uz info@veloriga.lv vai zvanīt: 29231846.

Arhitekte Zaiga Gaile par riteņbraukšanu jebkādos laika apstākļos

Publicēts: 16.02.13 | Sadaļa: blogs

Arhitekte Zaiga Gaile ir personība, kura jau vairāk kā 15 gadus dienu dienā pārvietojas ar divriteni. Rīdzinieki viņu ir pamanījuši gan lietū, gan putenī, stiprā vējā  un salā. Viņa ir paraugs visiem tiem, kas sava kūtruma, vājuma pēc nespēj mainīt paradumus, lai pārkāptu no automašīnas uz velosipēda. Raidījumā Velo pasaule parunāsim gan par to, kas viņu motivēja sēsteis uz riteņa, gan par to, kā viņa motivē braukt sliktos laika apstākļos, gan par velosipēdu viņas ikdienā, dzīvē un sadzīvē. Kā arī noskaidrosim dažādus padomus kā sadzīvot ar neērtībām. Raidījuma otrajā daļā būs iespēja noskaidrot par vidi, arhitektūru, pilsētplānošanu un velosipēda lomu tajā.

Radio raidījums Velo pasaule katru trešdienu no 18:00-19:00 dzirdams Rīga Radio ēterā, FM 94,5 MhZ frekvencē Rīgā un tās apkārtnē. Tiešraidi un atkārtojumus var noklausīties internetā www.rigaradio.lv

Seko līdzi nākamo raidījumu tēmām Twitter: @silenieks un@rigaradio

Ja Tev ir idejas, vēlmes, priekšlikumi, kritika nākamajiem raidījumiem, tad dod ziņu – viesturs[at]silenieks.lv

Par riteņbraukšanas notikumiem Latvijā un pasaulē visplašāk: www.divritenis.lv @divritenis @veloriga

 

Viesturs Silenieks