Interesanti – vai tie cilvēki, kuri katru dienu iet uz darbu garām Brīvības piemineklim ir patriotiskāki par pārējiem?

Ar ko jārēķinās demokrātiskas valsts vēlēšanās

Publicēts: 18.05.17 | Sadaļa: blogs

 

Vēlēšanas ir tas brīdis, kad uzpeldēt var jebkas – sākot ar kompromātiem, neredzētiem cilvēkiem, iepriekš nezināmiem varoņiem, plānprātiņiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, sportistiem, zinātniekiem, militārpersonām, atriebības kāri cilvēki, tautsaimnieki, uzņēmēji, mācībspēki un smagā darba darītāji. Pilnīgi jebkas, kas ir iespējams, pieļaujams, tas var notikt politikā. Taču nav tā, ka sabiedrībai uz šo procesu nav pilnīgi nekāda ietekme. Deputāti ir sabiedrības spogulis. Ja dzirdat sakām, ka Saeimā 10, 20 vai 70%  ir galīgi aprobežoti, tad rodas jautājums – kas tādus ievēl? Un atbilde ir vienkārša – tos ievēl tādi, kas ir uz viena viļņa. Tādi, kas garīgi un mentāli saprotas. Un tā ir atbilde, cik gudra vai negudra ir sabiedrība. Paskaties vienkārši sabiedrības spogulī. Bet vai kaut ko var mainīt? Var, bet tikai izglītotību. Inteliģents, gudrs, zinošs cilvēks nekad nespēs nobalsot par garā vāju, iespējams psihiski slimu vai vāji informētu cilvēku. Gudrs cilvēks atpazīst, kas ir kas. Neizglītots izvēlas emocionāli tādu kāds ir viņš pats vai kādu, kas skaļāk, atraktīvāk spēj pateikt to, ko viņš pats domā. Tā ir arī Latvijas un visas pasaules demokrātijas nelaime, kuras cēlonis ir vāji izglītotā tautā. Neizglītots nespēj saredzēt un atrast kopsakarības, neredz sistēmu, sistēmisku pieeju, tam ir cita izpratne par ilgtspējīgu attīstību, taču viņiem ir vairāk izteiktas primitīvas pamatvērtības un instinkti, kas arī vada ceļā uz izvēli pie urnas.

Tieši tas pats ir ar pašiem kandidātiem. Ir tādi, kuri iemanto vēlētāju uzticību ar sevis padarītiem darbiem, kuri var būt saistīti ar valsts varu, pārvaldi, tautsaimniecību, ārpolitiku, bet ir tādi, kuru sasniegumi ir kādā šaurā kultūras, sporta vai tautsaimniecības jomā, kuros gūtajai pieredzei ir mazs pielietojums pašvaldības vai parlamentārajā darbā. Protams, ir izņēmumi, jo cilvēkiem ir arī cita pieredze, kas nav tieši saistīta ar to jomu, kurā plūcis laurus un guvis tautas popularitāti. 

Ir kandidāti, kuri neko dzīvē nav izdarījuši, sasnieguši, bet tos vada atriebības dziņa pret pāridarītājiem, vai citādi domājošiem. Tie ir cilvēki ar smagu bērnību, vēsturisku atmiņu vai pieredzi no kara vai citām pāridarīšanām. Tie ir bīstami cilvēki, jo tiem pamatā vienīgais plāns ir likvidēt esošo, bet sava plāna, redzējuma, dienaskārtības valsts attīstībai nav.

Vēl ir daļa tā dēvēto klaunu, kas ir šovmeņi, varaskāri cilvēki, kuri ir visur, bet ir visur tādēļ, lai atrādītu sevi, būtu kadrā ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Tiem patīk skriet uz ikvienu raidījumu un sēdēt kaut pēdējā rindā, bet sajusties prožektoru gaismā. Tie jūtas pārlaimīgi, kad paspiež roku kādam, kas televīzijā vai avīzē redzēts un no sajūsmas gandrīz vai spiedz, kad vēl var uztaisīt selfiju. Tie ir cilvēki, kuri neko paši nav izdarījuši sabiedrībai vai lielākam cilvēku skaitam, bet lepojas ar to, ka pazīst kādu atpazīstamu. Tie ir cilvēki, kas savās kampaņās izvēlas sabiedrībā populārus cilvēkus, lai tādejādi apmuļķotu vēlētāju un radītu iespaidu, jo savu darbu ar kuriem lepoties tiem nav. Tie, kas ir daudz izdarījuši, parasti par tiem runā darbi paši, jeb cilvēki tos atpazīst pēc darbiem un tie par saviem darbiem nestāsta. Tādēļ klaunu ievēlēšana arī ir bīstama, jo tie ir lieli muldoņas, kuriem nav ideju, neko saturīgu nepasaka, kopīga valsts redzējuma nav un lietas netver kopsakarībās, bet ir gatavi iemācīties dēļ šova trīs tēzes, kuras visu laiku skandina.

Jāatcerās, ka pārsvarā visus ievēl parlamentā dēļ padarītajiem darbiem profānajā dzīvē, jo kā politiķis neviens nepiedzimst un nevienā skolā politiķus nemāca. Taču ir arī tāda daļa, kas ir ielikti vēlēšanu sarakstā un tiek “ierauti” deputātu saeimē dēļ tā, ka saraksta priekšgalā ir bijis kāds populārs cilvēks. Rezultātā ievēlot popurālo, ierauj arī pa kādam trakajam. Tādēļ vēlēšanās ir svarīgi ar pildspalvu “sodīt” tos, kas var nodarīt valstij ļaunu tikai ar to, ka ir ievēlēts. 

Aicinu pirms dodas uz vēlēšanām vairāk vērtēt katra kandidāta spējas un devumu ikdienā un paskatīties uz darbiem, viedokļu pamatotību, nevis izvēlēties pēc tā, ka man viņš patīk, jo bildē kopā ar populāru cilvēku, labi izskatās, gudri runā. Jāizvērtē vai tiešām mūsu tautai ir jānovēl tādi vadoņi. Vērtējiet, analizējiet ilgtermiņā.

 

Viesturs Silenieks