Šovasar tika izmantota iespēja, ka ostā viesojās Vācijas helikopters ar labu filmēšanas aparatūru, kā arī iespēja ar vairākām kamerām vienlaicīgi filmēt no kruīza kuģa kapteiņa tiltiņa. Materiāls dažādās montāžās tika izmantots vairākās izstādēs, kur arī atzinīgi novērtēts. Nākotnē ir plānotas vēl dažas filmas – gan par sadzīvi ostā, gan reklāmas rullīši konkrētām kravu grupām. Kā piemērs ir kruīza aģentiem radītā kampaņa www.whyriga.com , kas izpelnījās lielu starptautisku atzinību vienā no lielākajām kruīza izstādēm pasaulē – Miami pilsētā. Taču šeit, šajā filmiņā būs iespēja iziet cauri ostai visā tās ikdienā, skarbumā un jaukumā. Filmas producents ir Uldis Cekulis, Vides filmu studija.
Komentējot Ģirta Valda Kristovska turpmākās aktivitātes Ārlietu ministra krēslā, ir jāsecina, ka izeja no šīs situācijas varēja būt dažāda. Viena iespēja bija atkāpties. Taču tā kā cilvēkiem mēdz būt varas un goda iekāre, tad pārējais ir mazsvarīgi. Kā teica viens bijušais premjers – “Ar varu nedalās, varu noņem!”. Un sekojot šim teicienam, cilvēks arī rīkojas – turās cik vien spēj.
Katru gadu pirms ziemas iestāšanās Rīgas Brīvostā notiek jauna rosība – tiek ieziemota vasares tehnika, peldlīdzekļi un iekārtas. Tiek remontēta un izmēģināta tehnika, kura būs nepieciešama ziemā. Vislielākā rosība ir ledlauža “Varma” apkalpei, kura nupat kā beigusi darbus pie remonta. Tiek pārbaudīts aprīkojums un drīz tiks veikts arī izmēģinājuma brauciens līcī, lai pārbaudītu vai apkalpe un kuģis ir gatavs ziemas darbiem. Ledlauža pakalpojumi nav nepieciešami katru gadu, bet tikai tad, kad ilgāku laiku ir bijis sals. Rīgas līcī ledus aizsalst tikai līdz kādiem 30 cm un tas ir diezgan plāns un kuģu satiksmi nekavē. Sevišķi tādēļ, ka ir regulāra prāmju kustība, kas neļauj kuģu ceļam aizsalt. Taču problēmas rodas tad, kad iestājoties ziemeļu vējam no Zviedrijas vai Sāremā puses tiek sadzīts ledus un tad tas izveido ledus krāvumus pat divu metru biezumā. Šādi apstākļi ir tie, kad vajadzīga “Varmas” palīdzība. Tā kā Baltijas jūra neaizsalst, bet pārsvarā tikai Botnijas, Somu līcis un Rīgas līcis, tad kuģi ceļā uz Rīgu brīvi tiek līdz Irbes bākai vai Kolkai. Tur tie pulcējas un gaida ledlauža ierašanos. Ledlauzis dodas atbrīvot ledū iesalušos kuģus un sakārtojot tos rindā pēc izmēriem, laužot ledu izveido “ceļu”. Aiz lielāku kuģu “mugurām” slēpjas mazāki kuģīši līdz visi nokļūst līdz brīvākiem ūdeņiem vai ostai. Lai atbrīvotu iesalušos kuģus ir nepieciešamas labas kuģu vadīšanas iemaņas, jo ledlauzim ir jāpiebrauc iesalušajam kuģim pēc iespējas tuvāk. Kā arī jāmāk braukt tā, lai pats neiesprūstu ledū līdz pavasarim. Ņemot vērā to, ka kuģa frakts dienā maksā milzīgu naudu, tad katra dīkstāve ir lieli zaudējumi gan kuģa īpašniekam, gan ostai. Šī iemesla dēļ ledlauzis strādā bez atpūtas un tā apkalpei ir milzīga darba slodze. Ledlauzis atgriežas ostā tikai tad, ja darbs ir padarīts, beigusies degviela vai notikusi kāda nelaime. Taču var būt arī dažādas problēmas, kuru dēļ ledlauzim nemaz nebutu jābrauc krastā, bet tam var palīdzēt jūrā – ar helikopteru. Vairāk »
Tiešsaistē var apskatīt kādi kuģi atrodas ne tikai Rīgā, bet arī visā pasaulē. Seko līdzi jaunumiem un apskaties kāds kuģis, kādi tā parametri, kurp tas dodas un kā tas izskatās bildēs.
