Tipisks politiķis ir tāds, kas zina visu par sīkām lietām un ir ģeniāls nenozimīgos sīkumos

Bieriņu apkaimes velomaršruts

Publicēts: 10.09.17 | Sadaļa: blogs

Rīgas pilsētas Bieriņu apkaimes interesantākie apskates objekti. Lielākais akmens skulptūru dārzs Latvijā, vairākas muižiņas, interesanta arhitektūra, diženi koki, publisks grāmatu skapis, mārupītes līkloči, krogi, kafejnīcas, “Zelta mopēds” trase, pirmā velokrosa trase Latvijā, “Imulrings”, Vella kalpu autora māja  un citi interesanti objekti. 

Maršruta pase:

Garums: 15,8 km. No tā asfalts 11,2 km, zemes ceļš, grants 3,62km, takas 1,06 km

Augšup 38 m, Lejup 37 m

Maršruts ir apļveida, tādēļ to var sākt jebkurā vietā un turpat arī atgriesties. Piedāvājums ir sākt pie “Bieriņkroga” Liepājas un Ulmaņa gatves krustojumā.

Maršrutu ir iespējams lejuplādēd mobilajās iekārtās KML, GML un GPX formātos. Lai to izdarītu, jādodas uz http://velokarte.divritenis.lv/#!/id/614 un pie maršruta jāizvēlas “Darbības”/Lejuplādēt

 Maršruta apraksts

Bieriņu apkaime atrodas Rīgas DR daļā (administratīvi – Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā). Tā robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes pagastu. Avots: Izmantojot [9] Bieriņu apkaimes kopējā platība ir 427,4 ha, kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas, pateicoties to daļēji aptverošajai Rīgas pilsētas robežai, aptverošajām ielu trasēm, dzelzceļam un apbūves raksturam, kas pārsvarā ir savrupmāja. Bieriņu apkaimes robežas – dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam. Bieriņu apkaimei ir sava mājas lapa www.marupite.lv , kuru uztur apkaimes iedzīvotāji. Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta. Vairāk »

Elektriskais auto vai elektriskais velosipēds – kas valstij izdevīgāk?

Publicēts: 20.08.12 | Sadaļa: blogs

Ir labi, ka tiek atbalstītas dažādas iniciatīvas, grūdieni, palīdzība potenciāli labām lietām, ja ir pārliecība, ka patiešām tās ir labas.

Gada pirmajā pusē izskanējušās ziņas par plānoto atbalstu elektrotransportam ir sekojošas:
Kopumā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) pieejamais finansējums ir LVL 3 522 621; no tiem LVL 1 761 310 plānots novirzīt elektromobiļu ieviešanai, bet LVL 1 761 311 – elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai.

Nauda cienījama, bet kāds ir mērķis? Ko ar šo pierādīt, panākt, jeb izdarīt? Kādus secinājumus pēc šīs naudas apgūšanas varēs izdarīt?

Manā izpratnē, izšķērdēta nauda – līdzekļi nav domāti, lai uzņēmēji varētu iegādāties, piemēram elektriskos pacēlājus noliktavās un tādejādi kaut kādā veidā ieguldīt ražōšanā un attiecīgi valsts ekonomika caur uzņēmējiem varētu straujāk attīstīties. Pēc šī brīža uzstādījuma elektriskais auto ir greznumlieta, jo pērkot elektrisko auto pilnīgi nekādu ekonomisko labu gūt nevar kā tikai palielīties, ka, lūk, es domāju zaļi! (šķietami zaļi). Ja elektriskie auto tiktu ražoti Latvijā, tad tas varētu būt grūdiens industrijai. Šajā gadījumā citu valstu zinātnes un auto rūpniecības atbalsts.

Tātad šī nauda ir domāta sabiedriskajām attiecībām? Bet, ja tā, tad arī šīm attiecībām ir jābūt tādām, lai būtu kampaņveida uzstādījums, mērķis ko ar to grib pierādīt.
Piemēram, vidējs elektriskais auto maksā ap 35 tūkstošus Ls. Par 3,5… miljoniem, jeb tikai 1,76 miljoniem varēs iegādāties auto un par tādu pat summu uzlādes punktus. Tātad par rezultātā 3,52 miljoniem varēs iegādāties 50 automašīnas visā Latvijā.

Varēja arī darīt savādāk – Ķīnā iegādāties elektriskos velosipēdus, kur to cena veikalā(!) ir ap 180 -200 Euro. Eiropā maksā ap 1500-2000 EUR. Taču pērkot Ķīnā lielu apjomu, cenas protams ir krietni zemākas. Attiecīgi, par šiem pašiem 3,5 miljoniem iegādāties 23 484 (ja velo cena ir 150 Ls, kas atbilst ap 200 EUR).

Kā ir lielāks PR – 50 auto vai 23,4 tūkstoši velosipēdu? Vienā variantā varam palielīties tikai lietuviešiem(jo igauņiem ir jau vairāk elektriskie auto) un paši sev. Otrā variantā visā pasaulē izskanētu, ka Latvija ir patiešām e-transporta lielvalsts. Ja vēl šos skaitļus pasniedz % no idzīvotāju skaita, tad jau pavisam grezni, zaļi un e-lietās diži izskatāmies.
Arī no praktiskā viedokļa – cik būs ieguvums videi braucot ar 50 iekšdedzes automašīnām mazāk un kāds, ja brauc 23,4 tūkstošiem auto mazāk
Pie kam – pērkot velosipēdus, var transportam tērēt visus 3,5 miljonus, jo uzlādi var veikt katrs pats savā mājā, birojā.
23 tūkstošu velosipēdu parādīšanās Latvijas satiksmē krietni mainītu parvietošanās paradumus, liktu pašvaldībām un valsts struktūrām domāt par velotransporta infrastruktūru, būtu darbs velo remonta darbnīcām, detaļu tirgotājiem. Taču kādas ir paredzamas, jeb manāmas izmaiņas, ja parādīsies 50 auto vairāk???

Mazliet pieminēšu arī tādas lietas, ka elektriskajiem auto vēl papildus ir degvielas bākas, kura domāta auto apkurei vai aizsvīdušu stiklu attīrīšanai. Cik tiek patērēti dabas resursi auto uzbūvei un cik velosipēda? Velosipēdus ir iespējams iegādāties pa daļām un komplektēt Latvijā, un tās ir simtiem darba vietas. Proporcija jaudās- kas ir nepiecašama, lai izkustinātu automašīnu(kurā caurmērā brauc 1 cilvēks) un brauktu ar to, un elektrisko velosipēdu, tad velosiēdam šis enerģijas patēriņš ir krietni mazāks (pamēģiniet automašīnai pielikt pedāļus un to izkustināt, pabraukt). Arī uzlāde – šobrīd ar vienu velosipēda uzlādi jau var nobraukt pāri pa 150 km. Pagājušā gada EuroBike izstādā tika atrādīti vairāki velosipēdi ar kuriem ir iespēja nobraukt 180 km.

Atbalsts e-velosipēdiem patiešām būtu manāms atbalsts videi, jo tūkstošiem(pat miljoniem) auto piesārņojošo stundu mazāk. Veselīgāka sabiedrība, jo ar elektrisko velo tāpat ir nedaudz jāminās un jākustās vairāk nekā ar auto. Un ietaupījumi uz medicīniskiem izdevumiem valstij un katram individuāli. To visu summāri mēs kā maza valsts izjustu.

Protams, ka vēl lielāks ieguvums būtu, ja par šo naudu iegādātos parastus velosipēdus. Vēl lētāk, vēl zaļāk, vēl ilgtspējīgak.

Riteņbraukšana un izmešu samazināšana

Publicēts: 14.12.11 | Sadaļa: blogs


Viesturs Silenieks