laime ir slinka – tā pati pie tevis nenāks, pašam jāiet pēc tās

Kā izskatītos, ja katram Rīgas centra iedzīvotājam būtu transportlīdzeklis

Publicēts: 23.10.20 | Sadaļa: blogs

Ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuri lamājas, ka pilsētā attīsta velo un gājēju infrastruktūru, bet neveido jaunas automašīnu stāvvietas. Pie kam, velo infrastruktūru taisa sevišķi uz stāvošo automašīnu rēķina.  No ietvēm dzen prom tur stāvošās automašīnas.

Mēģināšu ar vairāku attēlu palīdzību ieskicēt bildi, kā tas izskatītos, ja visi visu gribētu. Nelaime tā, ka tie, kas saka, ka centrs izmirst dēļ tā, ka nevar nolikt pie mājām automašīnu nav aizdomājušies kāds izskatītos centrs, ja katram, kam īpašums, dzīvoklis, birojs, veikals būtu automašīna. Cilvēki domā par sevi, nevis skatās kopsakarībās. Neredz kopējo bildi. Protams, ka būs argumenti, ka nekad jau nav tā, ka katrā mājsaimniecībā ir mašīna. Taisnība, bet ir tā, ka dažās pat ir vairākas automašīnas. Un kapēc gan tieši Tu nevarētu būt tas, kurš atsakās no automašīnas, lai Tavam kaimiņam uz Tava rēķina tās būtu vairākas? Tādēļ pilsēta jāplāno tā, lai vairumam ir labi, nevis tikai man, man, man.

Un tas ir stāsts, kas pilsētai jāliek par prioritāti, par kursu, kurā iet – attīstīt vairāk privātā autotransporta satiksmi? Vairāk sabiedriskā transporta satiksmi? Vai vairāk gājēju un riteņbraucēju satiksmi? Attiecīgi, arī katram pārvietošanās veidam nepieciešamās stāvvietas, telpu braukšanai. Nemaz nerunājot par ietekmi uz vidi, veselību, drošību, kultūru, pilsētas izskatu un atraktivitāti no tūristu, bērnu, vecu cilvēku viedokļa. (Starp citu, Rīgas pilsētas stratēģijā 2030. gadam šis viss ir ņemts vērā, taču reti, kurš to lasa un, ja lasījis, tad ne vienmēr izprot kādi vienam vai otram stratēģiskam uzstādījumam ir aprēķini vai pamatojums).

Kā piemēru izraudzījos nelielu kvartālu Rīgas centrā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Bruņinieku, Aleksandra Čaka, Stabu ielas. 

Pēc Latvijas pasta adrešu reģistra saskaitīju, cik ir adresātu (pastkastītes). Vienā īpašumā, mājsaimniecībā, birojā var uzturēties, dzīvot, strādāt, to apmeklēt arī vairāki cilvēki. Taču aprēķinā skatījos tikai pašu minimumu, kad katrā mājoklī ir tikai viens cilvēks, bet katram būtu transportlīdzeklis. Varēt paņemt vidējos statistikas rādītājus valstī par to, cik vidēji katrā mājsaimniecībā ir cilvēku, cik autotransporta, taču pašmērķis nav parādīt cik ir tagad, bet virziens kurā tiekties – uz to, lai visi brauc ar auto, vai uz to, lai visi iet ar kājā, velo u.c. Jeb kur mēs nonāksim, ja tieksimies viena vai otra grāvja virzienā.

Tālāk ir katrā no šīm kvartāla ielām esošo namu adrešu skaits, kas var būt vienas ģimenes, viena cilvēka, viena uzņēmuma cilvēkam, kam var būt transports. 

Vairāk »

Lojas rudens talka

Publicēts: 20.11.12 | Sadaļa: blogs

Šī gada ziemā notika vairākas Lojas upes sakopšanas talkas. Tas bija kā pilotprojekts, kā mēģinājums skaidrot iedzīvotājiem, pašvaldibām un galvenokārt Latvijas Lielās talkas dalībniekiem, ka jākopj ir ne tikai sava māja, aiz sava žoga, iekšpagalms, parki, meži un skvēri, bet jākopj arī mūsu Latvijas ūdeņi. Jākopj ne tikai no atkritumiem, bet kopšana ir skaistākas apkārtnes veidošana, kas priecē ne tikai cilvēkus, bet pie reizes rada labākus apstākļus ūdenī mītošajiem radījumiem. Izvācot upē sakritušos, aizsprostojošos kokus, upe tiek “atvērta” laivotājiem, mazāka krastu erozija, labāka gaisa pieplūde ūdenim un labāki apstākļi ūdens radībai – tā vairojas un rodas labāka barības bāze zivīm. Vairāk makšķerniekiem prieks un, jo vairāk cilvēki pie upes, jo mazāk malu zvejnieki un to tīkli.  Šie ir tikai pāris emocionāli pamatojumi un labumi upju kopšanai. Tāpat kā iepriekšējās Lojas upes talkās mēs tīrīsim no sakritušajiem kokiem Murjāņu posmu, kur ir visvairāk koku sanesumi. Šajās dienas apsekojot upi, tika secināts, ka ir pāris vietās sakritumi no jauna un pāris vietās veidojušies sanesumi, kur iepriekš nebija izdevies līdz galam sakopt. Taču kopumā aina ir tāda, ka bija vērts un ir vērts šādas upju kopšanas veikt Tādēļ Latvijas Lielās Talkas orgkomiteja, velokurjeri, riteņbraucēji un dabas draugi atkal nāksim kopā, lai Murjāņu posmu sakoptu no Valmieras šosejas līdz upes ietekai Gaujā. Droši pievienojies!!!

Ūdenu kopšanas rokasgrāmata

Zemāk redzamie attēli ir uzņemti 19.11.2012.

no images were found

Talkotāju tikšanās 25.novembrī pie Murjāņu kamaniņu trases plkst 11:00. Strādāšana līdz 14:00, kad plānotas pusdienas(pēc pieredzes – ja 3 stundas salijis, piesmēlis zābakus vai bridis pa upi un kārtīgi zāģējis, padarījis neasas pāris ķēdes, krāvis, nesis un esi nostrādājies, tad arī pietiek. Darba tikums un darba prieks nav rodams pārstrādājoties).

Piesakies laicīgi viesturs@velokurjers.lv , lai mēs zinātu cik būs pusdienotāji. Iepriekšējā reizē Murjāņu sporta ģimnāzija mūs ārkārtīgi garšīgi pabaroja! 🙂

Iepriekšējo talku atbalstītāji bija Latvijas Lielā Talka, Velokurjers, Līmenī, BBārs, Murjāņu Sporta ģimnāzija, “Iecavnieks”

Pagājušās ziemas kadri…..

Viesturs Silenieks