Fanātisms bez prāta ir terorisms

Desmit lietas, kuras es vēlos, lai nākamās Saeimas laikā tiktu izdarītas riteņbraukšanā Latvijā

Publicēts: 1.10.18 | Sadaļa: blogs

Satiksmes ministrijā jāizveido vismaz viena cilvēka darba vieta, kurš nodarbojas tikai un vienīgi ar velosatiksmes, velotransporta nozares attīstību. 

Patlaban valsts mērogā nav neviena cilvēka, kas dienu dienā nodarbotos ar velosatiksmes attīstību. To koordinētu, vadītu, attīstītu, nāktu ar priekšlikumiem, vadītu darba grupas, strādātu pie jauna Velosatiksmes attistības plāna, uzraudzītu esošo, rakstītu, veicinātu projektus, piesaistītu ārvalstu finansējumu, cīnitos par finansējumu esošā budžeta ietvaros utt.  Šī funkcija patlaban ir uzticēta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentam.  

Vairāk »

Ceļus var glābt ceļu nozares reforma, nevis akcīzes nodokļa izmantošana ceļiem

Publicēts: 28.02.17 | Sadaļa: blogs

BYlbaaXIcAAp7Ln

Jau vairākus gadus diskutē par to, ka tad, kad degvielas lietotāju samaksātā nauda par degvielas akcīzes nodokli 100% apmērā aizietu ceļa nozarei, tad Latvijā ceļi būtu ideāli. Ir runas un parakstu vākšana par Autoceļa fonda atjaunošanu vai izveidi. Daudzi autovadītāji vēl tagad uzskata, ka maksā Ceļu nodokli, kaut tādu Repšes valdība atcēla senajā 2002. gadā. Šādi un vēl citi argumenti ir noveduši pie tā, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijā diskutē par to, ka tas par ko maksā autovadītāji un auto īpašnieki, ir jāpaliek “ģimenē”. Vērsīšu uzmanību uz dažiem argumentiem kādēļ esmu pret to, ka naudu dāļā tāpat – bez ilgtermiņa plāna. Vairāk »

Pāris iemesli kādēļ riteņbraucēji neapstājas pie sarkanās gaismas

Publicēts: 24.08.15 | Sadaļa: blogs

Velo infrastruktūra ziemā (Skolas iela Rīgā)

Publicēts: 9.12.13 | Sadaļa: blogs

Kas notiek uz Skolas ielas velo celiņa?

Jāsaprot, ka ziema ir pilnīgi normāla dabas parādība, nevis ārkārtas apstākļi. Tādēļ dažkārt nesaprotu čīkstēšanu par to, ka nevar pabraukt ar mašīnu un, ka netīra ielas utt. Interesanti novērot, ka reti kurš riteņbraucējs sūdzas par laika apstākļiem ziemā, jo tie, kas brauc, tie ir gatavi ziemai. Ne pa velti, vecie vīri pa ziemu atstāj Žigulīti garāžā un līdz pavasarim nevelk laukā, jo viņiem bail par sāli un rūsu. Kā arī bail sadauzīt. Kam bail, salsts vai baža nosmērēties, tie izvēlas citu pārvietošanās veidu nevis velosipēdu. Un tas ir normāli, ka atkarībā no laika apstākļiem, atkarībā no situācijas  cilvēki, kuri ir radoši un loģiski, spēj mainīt pārvietošanās veidu. Taču visbiežāk auto vadītāji ir neapmierināti ar to, ka netiek uz priekšu, ka nav, kur nolikt auto utt. Par gājējiem ir savādāk – tiem tiešām jāiet pa netīrītu ceļa nomali, kur jābrien pa sašķūrētām kupenām. Pa ceļu gājējiem pārvietoties ir aizliegts un arī bīstami. Pilsētās ietves mēdz būt netīrītas vai tās ir norobežotas dēļ no jumtiem krītošām lāstekām vai ēku remonta darbiem un gājēji cenšas atrast drošāko ceļu kā pārvietoties. Taču jāņem vērā, ka stabilitāte uz divām kājam nav tik liela kā automobīlim atrodoties uz 4 atbalsta punktiem. Pie kam, ar apaviem kājas mēdz slīdēt uz visām pusēm un nokrišanas iespējas ir krietni lielas.

Braukšana ar velosipēdu ziemā daļai ir izaicinājums, bet tiem, kas to dara jau vairākus gadus, tā ir pilnīgi normāla un ikdienišķa parādība. Pie kam, braucot ar velosipēdu nav problēmas ar sniega šļuru, kāda tā ir gājējiem, kuriem jābrien ar apaviem pa to. Ritenbraucējs tam visam ir pāri. Nav slapjas kājas un ar sāli balti apavi.

Taču runāot par infrastruktūru, riteņbraucējiem, savukārt, ir savas problēmas – tie, kas brauc ar velo ziemā, tie ziemai ir sagatavojušies un nemaz nečīkst. Taču vienīgā lieta un vieta par kuru riteņbraucēji ir neapmierināti, ir velo celiņu kopšana. Un tas ir tikai tādēļ, ka Ceļu satiksmes noteikumi liedz braukt pa brauktuvi, ja tai blakus ir velo celiņš. Tas nozīmē, ka nav citas vietas vai citu apstākļu, kur braukt. Juridiski ir iespēja braukt pa ietvi, taču tā kā gājēji ne pārāk labi pārzina Ceļu satiksmes noteikumus, tad tie ir neapmierināti un norāda uz to, ka riteņbraucējam jābrauc pa blakus esošo velo celiņu. Un pēc loģikas viņiem taisnība arī ir. Ja reiz ir īpaša vieta, tad pa to ir ari jābrauc. Kā arī – riteņbraucējiem pašiem nepatīk braukt starp gājējiem, jo tas ir diezgan bīstami un nevar droši, ērti un ātri pārvietoties. Tātad paliek pāri tikai velo celiņš. Ja nebūtu šāda norma, ka obligāti pa šo celiņu jābrauc, tad ne tikai ziemas laikā, bet arī citos apstākļos, kad celiņš nav braucams, tad riteņbraucēji brauktu pa brauktuvi.

Skoals un Stabu stūrī

Raidījumā Velo pasaule – velo infrastruktūras analīze Latvijā

Publicēts: 11.09.12 | Sadaļa: blogs

 

Velo pasaulē pamatā es cenšos objektīvi atspoguļot lietas, kuras ir radītas riteņbraucēju labā un cenšos runāt par un izcelt tos, kas kaut ko dara. Labi vai slikti, ar vai bez saprašanas, bet dara, lai attīstītos riteņbraukšana kā transports, kā kultūra, kā veselība un kā dzīvesveids. Taču ne vienmēr riteņbraucēji ir apmierināti ar to, kas notiek, kas viņiem ir radīts vai kas nenotiek. Šoreiz raidījumā pieiesim kritiskāk, bet nevis, lai peltu, bet, lai paceltu problēmas no riteņbraucēju skatu viedokļa. Klausies, laikā no pulksten 18:00-19:00. Es,Viesturs Silenieks un Roberts Gobziņš būsim studijā iztaujāsim, un diskutēsim ar Romānu Meļņiku – Latvijā lielākā sociālā riteņbraucējus vienojošā vortāla veloriga/divritenis redaktoru..

“Velo pasaule katru trešdienu no 18:00-19:00. Rīga radio, 94,5 FM.

Ja Tev ir Iphone, lejuplādē RigaRadio aplikāciju un klausies radio, skaties video tiešraidi  kaut pasaules otrā malā. Ir iespēja arī uzlikt atgādinājumu.

Viesturs Silenieks