Gudrs cilvēks dzird vienu vārdu, bet saprot divus

Rail Baltica kļūst arvien samocītāks un nevēlamāks

Publicēts: 15.08.21 | Sadaļa: blogs

Latvijas Riteņbraucēju apvienība iesaistījās RailBaltica projektā kā sadarbības partneris, parakstot sadarbības memorandu. Ir notikušas daudzas sanāksmes par vizuālajiem risinājumiem, par pricipiem, par tehniskajiem risinājumiem. Taču tagad izskatās, ka tas viss ir bijis kaķim zem astes. Izskatās, ka izmaksu ietaupīšanas nolūkā, projektēts tiek nevis tā kā ir pēc valsts standartiem, nevis tā kā ir pēc veselā saprāta (jo visas lietas standartos nav aprakstītas), bet gan, lai tikai projektētāji saņemtu maksimāli lielu peļņu, nevis uztaisītu labu projektu. Taču projektētājam īsti nemainās izmaksas no tā, vai zīmē peronu 2m platu vai 4m platu. Vai attālums starp sliedēm ir 1m vai 1,5m, jo tehniskie aprēķini vienalga jāveic abos gadījumos. Ietaupīt var tad, ja kaut ko neprojektē. Atsakās no kādas evakuācijas izejas, no kāda tuneļa, tilta, pārvada, kāpnēm utt. Vai arī tā kā ir zināms pieejamais resursu apjoms būvprojektam, tad noskatītie būvnieki lūdz projektēt mazākos apjomos, citādi nevarēs no atvēlētajiem būvniecības līdzekļiem tik daudz nopelnīt (šis projekts top pēc principa Design and build, kas nozīmē, ka būvē tas, kas projektē). 

Kādēļ es par šo sacepos. Manās rokās nonāca Rail Baltica šķērsojums pār Daugavu Rīgā (attēls zemāk). Tehniskais projekts ir apjomīgs – tūkstošos lapu. Taču termiņi spiež. Tādu projekta apjomu ar esošajiem cilvēku resursiem Rīgas dome nav spējīga absorbēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas izskata projektus neskatās uz būtiskām detaļām, bet laiž to visu pāri. Šādi laižot pāri, palaiž daudz ko garām ar ko vēlāk nāksies sabiedrībai sadzīvot. Es šobrīd nepārmetu domei, jo domes sarunas ar projekta attīstītājiem ir vairāk kā šantāža no attīstītāja puses par sliktu rīdziniekiem, nevis sarunas, kas vērstas uz labākas dzīves veidošanu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā. Labam kvalitatīvam projektētājam varētu uzticēties un neskatoties parakstīt. Taču zinot sarunas, strīdus par dažādiem risinājumiem, kur pamatā projektētāja pieeja ir tāda, lai tikai ietaupītu savu naudu, ir labāk uztaisīt neērtu risinājumu cilvēkiem. Cik man zināms, tad tiek sašaurināti peroni, ir plānots atteikties no vairākām piekļuvēm peroniem, tajā skaitā evakuācijas izejām. Platumi šiem savienojumiem tiek samazināti. Aprēķinu par to kā lielas masas ar cilvēkiem, kuras izkāpj no vilciena spēj apmainīties, tikt viens otram garām vai ārkārtas situācijā nokļūt drošībā nav. Ja kaut kas ir, tad projektē ne pēc plūsmu aprēķiniem, bet pēc ietaupīšanas metodes. Vairāk »

10 lietas 2020. gadā un tālākas nākotnes tendencēs velotransporta jomā

Publicēts: 13.02.20 | Sadaļa: blogs

20-tā gada un turpmāko gadu tendences noteiks Pasaules un Eiropas Klimata politika. Tas nozīmē, ka uzstādījumi izmešu samazināšanā, resursu taupīšanā ietekmēs gan emisiju samazināšanu ražošanā, gan pārvietošanās veidus, gan arvien vairāk mainīs cilvēku uzskatus un domāšanu, rīcību ikdienā un atpūtā. Šai politikai ir plānoti arī apjomīgi ES un dažādu fondu līdzekļi. Rezultātā, arī tie, kas tam netic, nevēlas dzīvot ilgtspējīgi, tiem iekāri radīs ar naudu un beigās pie jaunās situācijas arī ar gadiem pieradīs un uztvers to kā normu. Arī nesen apstiprinātais Latvijas Enerģētikas un klimata plāns paredz daudz dažādus instrumentus kā dzīvot zaļāk.

Ja runā par transporta sektoru, tad ražot lielu, energoietilpīgu transportu jau kļūs neērtāk. Pārvietoties ar videi nedraudzīgu transportu būs dārgāk un tā pārstrāde arī prasīs resursus. Ar šādiem mehānismiem arī pārsvarā tiks noteikta transporta izvēle. Vienkārši sakot – piesārņotājs maksā. Tā tas ir līdz šim bijis ikvienā tautsaimniecības jomā, taču maksa, jeb cena līdz šim ir bijusi paceļama, tādēļ arī piesārņošana tika uzskatīta par dzīves normālu sastāvdaļu.

Vairāk »

Viesturs Silenieks