Jo tu vairāk runā, jo mazāk saklausi. Jo mazāk paliek laiks uzklausīt, jo mazāk uzzini

Kas ir velokurjeri un kā tie strādā

Publicēts: 1.11.20 | Sadaļa: blogs

 

Attēlā: Velokurjeri Rīgā

Velokurjeri pārsvarā ir cilvēki, kas strādā pilsētu centrālajās daļās, sevišķi biznesa kvartālos, jo lielā apdzīvotības blīvumā ir arī liela satiksme. Kur liela satiksme, tur grūti atrast autostāvvietu, daudz sastrēgumu un tādejādi piegādes ir dārgas un kavējas. Tas daudzus uzņēmējus neapmierināja un tie sāka meklēt pilsētai atbilstošāku piegādes veidu un atrada velokurjerus.

 Velokurjeru vēsture pasaulē

Uzreiz pēc tam, kad tika radīts ar pedāļiem minams velosipēds, tā uzreiz to sāka lietot sūtījumu pārvadāšanai. Jau 1860-tajos gados riteņbraucējus izmantoja pasta telegrammu nogādāšanai. Ir informācija, ka 1870-tajos gados Parīzes biržā tika nodarbināti velokurjeri. Velosipēdus mantu un preču pārvadāšanai jau izmanto desmitgadēm, sevišķi Āzijā, kur ļoti populāras velorikšas cilvēku un mantu pārvadāšanai. Taču ļoti daudz izmantoja velosipēdus ikdienā kā transporta līdzekli uz kura uzkraut kaut ko, lai pašam nav jānes. Latvijas laukos padomju laikos ļoti bieži varēja redzēt uz velosipēda ragiem uzkarinātas piena kannas.

Attēlā: Piena piegāde ar kravas velosipēdiem

Vairāk »

Velosatiksmes attīstības plāns 2018. – 2020.gadam

Publicēts: 30.08.18 | Sadaļa: blogs

ES velosatiksmes ieguvums, miljardi euro /gadā. Avots: The EU cycling economy, 2016[1].
 
Izstrādājot valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, man izdevās dabūt atbalstu no valdības vadītāja un koalīcijas tam, ka ir nepieciešams izstrādāt Velosatiksmes attīstības plānu. Sākotnējā mana iecere bija, ka nepieciešama ilgetrmiņa attīstības programma, kura balstītos uz daudzām politikām daudzās tautsaimniecības jomās, lai programma kļūtu par vadlīniju, par ceļa karti kā pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts struktūrām un indivīdiem, pasakot kā ir jāiesaistās, kas jādara, lai riteņbraukšana būtu par pilnvērtīgu tautsaimniecības sastāvdaļu. Gan no veselības, drošības, aizsardzības, kultūras, sporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, finanšu, transporta, izglītības un visām citām jomām. Taču, diemžēl, cilvēku izpratnes trūkuma dēļ ir radies plāns dažiem gadiem, bet ne ilgtermiņa politikas dokuments. Tiesa, labāk, ka ir kaut kas, nekā nekas. Jo līdz šim jau daudzas pašvaldības atsaucās uz “Velotransporta attīstības valsts programmu 1999-2015.gadam”, taču šī programma nekad nav bijusi juridiski apstiprināta, taču neskatoties uz to, Eiropas komisijapar nezināja un piešķīra naudu daudziem projektiem visā Latvijā. Tas norādīja, ka ir nepieciešams valsts mēroga dokuments. Šoreiz tāds ir. Un pirmo reizi valsts vēsturē tik augsta līmeņa dokuments par velosatiksmi. Mana cerība ir, ka izstrādājot nākamo Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu tiktu ņemta vērā arī velosatiksmes nepieciešamība. Pašmērķis nav, lai visi brauktu ar velosipēdiem, bet gan to, lai velotransports tiktu izvērtēts kā ieguvums tautsaimniecībai daudzās jomās (veselības, drošības, aizsardzības, kultūras, tūrisma, sporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, finanšu, transporta, izglītības, loģistikas, mobilitātes u.c.).

Plānu iespējams atrast šeit 

Viesturs Silenieks