Nevajag censties runāt, ja nav ko teikt

Vai Rail Baltica Latvijai būs kā deva atkarīgam narkomānam?

Publicēts: 30.10.15 | Sadaļa: blogs

Man ļoti patīk dzelzcela transports, taču ne par katru cenu. Tikai tad, ja tam ir tehniski ekonomisks pamatojums. Kamēr nebūs šim projektam skaidri ilgtermiņa balstīti aprēķini par izmaksām, par finansējuma iegūšanas avotiem un to izmaksām ilgtermiņā, infrastruktūras uzturēšanas izmaksām un avotiem, tikmēr saku Nē!

Rail_Baltica_Eiropa

Vairāk »

Putnu tornim “Knābis” Rīgas brīvostā vislielākais apmeklējums ir ziemā!

Publicēts: 10.02.12 | Sadaļa: blogs


Rīgas Brīvostā pagājušā gada rudenī tika atklāts purnu vēošanas tornis “Knābis”. Atklāšanas pasākuma bildes un apraksts ir šeit. Tornis ir arīdzan kā viens no populārās piedzīvojumu spēles Geocaching objektiem. Tā kā tornis atrodas uz salas, tad piekļūšana “Knābim” ir diezgan sarežģīta, taču ziema ir laiks, kad uzsalis ledus un ir ideāli apstākļi, kad nebaidot putnus, neizbradājot augus ir iespēja nokļūt līdz tornim, uzkāpt tajā un iespējams atrast slēpni. Tā kā “Knābim” šī ir pirmā ziema, tad šis ir arī pirmais lielais pārbaudījums slēpņotājiem. Februāra mēneša pirmajās 10 dienās vien Mīlestības saliņā skatīties “Knābi” ir bijis 41 slēpņa tīkotājs. Kur nu vēl kāds, kas nav pieteicies, jo nav slēpņa meklētājs. Taču pateicoties slēpņa meklētājiem, ir iespēja izlasīt viedokļus, komentārus par pašu torni. Un patiesībā, man prieks par to, ko esam Rīgas Brīvostā radījuši. Palasi zemāk komentārus un varbūt arī Tu vēlēsies apmeklēt “Knābi”. Vairāk »

Amerikas uzņēmēji vēlas privatizēt Latvijas ostas

Publicēts: 30.11.11 | Sadaļa: blogs

28.Novembra “Diena.lv” tika publicēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) prezidenta Ivara Slokenberga viedoklis par to kā “viņaprāt” būtu jāattīstās Latvijas ostām. Tā nav nejaušība, ka vārdu “viņaprāt” es ieliku pēdiņās – jo viedoklim cauri vijās citu ieinteresēto viedoklis, par ko nedaudz vēlāk šajā rakstā.

Kā nosacījumu investoru piesaistē Slokenbergs piemin “duālās ostu pārvalžu formas maiņu”. Rīgas Brīvostas pārvaldi regulāri apmeklē dažādu pasaules valstu ostu pārvalžu vadība un daudzkārt ir dzirdēts viedoklis, ka citi apskauž Latvijas modeli, jo viņuprāt tas ir visefektīvākais pārvaldības veids – respektīvi – ostu Valdes sastāv no 4 Valsts pārstāvjiem (Finanšu, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes ministrijas) un 4 pašvaldības pārstāvjiem, kas parasti ir visaugstākā līmeņa pašvaldības vadība – mērs, vicemērs un attīstības komitejas vadītājs. Grūti iedomāties, ka izvēlēts profesionālis no malas spētu piezvanīt pilsētas mēram vai ministram un saskaņot lēmumu. Šajā gadījum nevienam nav nekas jāzvana, jo viņš jau sēž pie galda. Jāatceras, ka osta atrodas pilsētā un neviens jautājums pilsētā nevar tikt risināts bez pilsētas atbalsta. Šī arī ir tā priekšrocība, kuru apskauž citas ostas – spēja ātri pieņemt lēmumu augstā līmenī. Otra pozitīvā iezīme esošajam modelim ir plaša politisko spēku pārstāvniecība, kas nodrošina lēmumu caurspīdību un nozaru pārstāvniecību un iesaisti. Vairāk »

Komentārs par Krišjāņa Kariņa viedokli attiecībā uz LNG

Publicēts: 27.10.11 | Sadaļa: blogs

Izlasīju 25. Oktobra Dienas biznesā Krišjāņa Kariņa “biedokli” par LNG termināļa nepieciešamību Latvijai kā energoneatkarības garantu no Krievijas. Es daļēji piekrītu Kariņa politiskajam viedoklim, bet neesmu gatavs piekristviņa paustajam attiecībā kā Kariņš praktiski, tehnoloģiski redz šī termināļa darbību. Respektīvi, Kariņš atsaucas, ka LNG ir laba alternatīva gāzes piegādei gan praktiski, gan cenas ziņā. Es kaut kā nespēju iedomāties kā Kariņš iedomājas pieslēgties gāzes infrastruktūrai, kura nepiede Latvijai, bet Latvijas Gāzei, kur Latvijai ir tikai 1% daļa un tā pati ir kā zeme, Inčukalna gāzes krātuvē. Taču cauruļvadi, kompresori un viss pārējais, kas ir virs zemes pieder citiem akcionāriem, ieskaitot krievus. Es nevaru iedomāties, ka gadījumā, ja krievi negribēs mums dot gāzi, viņi tomēr ļaus mums izmantot viņu iekārtas. Vai arī, ja mēs izdomāsim neņem no krieviem, tad viņi tāpat ļaus izmantot. Vienīgais variants ir ņemt krievus daļā un gadījumā, ja LNG ir lētāka, tad krievi uz to nopelnīs un attiecīgi ļaus izmantot savu infrastruktūru.
Protams, galīgā ārkārtas situācijā varētu pildīt terminālī gāzi autocisternās un tad izvadāt pa valsti uz svarīgākajiem patēriņa punktiem. Taču tas tik ārkārtīgi sadārdzinās procesu, ka LNG būs nekonkurētspējīgs ar citu kurināmo. Vienīgā iespēja ir šādu termināli uzbūvēt kopā ar elektrostaciju un pārējā laikā nodarboties ar kuģu bunkerēšanu, kas arvien vairāk kļūst par jaunu modi. Tātad uzsvars un pamata bizness būtu uz kuģu uzpildi un elektrības ražošanu un varbūt izvadāt ar autocisternām lieliem ražotājiem, kuriem nav gāzes pieslēgums un kuri patērē gāzi lielos apjomos.  Taču tādu īsti uz šo brīdi nav. Ja šāds terminālis ikdienā netiek nodarbināts un nepelna, tad tas būs kā nenormāli dārga apdrošināšanas polise, kuras labumus visdrīzāk termināļa mūža laikā neizmantos un terminālis vienkārši “sarūsēs”.
Tāpat ir ļoti neizskaidrojami Ekonomikas ministrjas centieni lobēt LNG termināli Latvijā, Rīgas ostā, taču neprecizējot vietas iegūšanas apstākļus – respektīvi, kurā vietā Rīgas ostā? Pēc likuma ostas teritorijā iznomāt zemi var tikai ar ostas pārvaldes valdes lēmumu. Taču Ekonomikas ministrija ne reizi nav pajautājusi ostai vai brīva platība šādam terminālim ir un, ja ir, tad vai tā vieta atbilst tehnoloģiskajiem un drošības standartiem, kritērijiem. Un vai tā vieta, kur būs brīvi pieejama, būs ekonomiski pamatojama. Ka tik nesanāk tā, ka tiek cierēts uz zemes gabalu, kas kādam jau tiek izīrēts vai arī Ekonomikas ministrija pa valsts naudu starptautiskā līmenī pārstāv kāda konkrēta uzņēmēja privātās intereses.

Putnu torņa “Knābis” atklāšana Mīlestibas saliņā Rīgas ostā

Publicēts: 8.09.11 | Sadaļa: blogs

Mīlestības saliņā 2011.gada 8.septembrī notika torņa atklāšana. Ideja par torņa būvi man radās pagājušā gada Lielās talkas laikā. Un Lielās talkas noslēguma pasākumā tika atklāts simbolisks torņa makets un dots solījums, ka nākamajā gadā te bus īsts skatu tornis. Un tā arī viņš tapa… Torņa arhitekts ir Andris Vītols. Tornis ir veidots uz 4 kājām, bet izskatās gandrīz trīsstūrveidīgs. Augstums 12 metri. Skatu laukums 9 m augstumā.Torņa buvnieciba pamata tika veikta ar rokām, jo sala ir dabas aizsargājamā teritorija, tādeļ bija vēlme pasargāt zemsedzi. Arī materiāli tika vesti ar baržām, bet līdz krastam pludināti kā sentāvu laikos. Tālāk, salas iekšienē tie nesti ar rokām. Tā kā tornis ir apzināti iešķiebts un tā jumta forma atgādina kāabi, tad no tā arī ir dots vārds “Knābis” Vairāk »

Viesturs Silenieks